Es nekad nelasu līgumus. Bet pienāk brīdis, kad man tomēr gribas ielūkoties kādreiz parakstītajā dokumentā. Biežāk – lai pārliecinātos, ka pakalpojuma sniedzējs dara visu, ko ir kādreiz apsolījis. Retāk – lai paskatītos, vai es pildu līgumā paredzētus noteikumus.
Manas attiecības ar AA programmu kaut kādā ziņā arī ir līgums, kuru “parakstīju”, kad gandrīz pirms deviņiem gadiem, noguris un sagrauts, ierados uz AA sapulci, lai padotos un atmestu dzeršanu. Droši vien var turpināt vilkt paralēles un teikt, ka īsta līguma parakstīšana notika, kad izdarīju Trešo soli: kad nolēmu uzticēt savu dzīvi Augstākajam Spēkam. Man grūti pateikt, cik labi es pildu šī līguma nosacījumus, taču to visvieglāk ir pārbaudīt, paskatoties, vai Divpadsmit soļu programmas apsolījumi piepildās manā dzīvē, jo apsolījumi ir Dieva pienākumi, ko viņš nevar izpildīt, ja es nepildu savus.
Decembra “Vīnogas” tēma ir apsolījumi. Pašu pirmo no visiem apsolījumiem mēs varam ieraudzīt, tikko atveram Lielo grāmatu, kur rakstīts “Stāsts par to, kā daudzi vīrieši un sievietes atveseļojās no alkoholisma”. Programma man apsola atveseļošanos. Un visā grāmatā šādu apsolījumu ir ļoti daudz. AA biedrs Andris K. pēc mūsu lūguma ir apkopojis gan apsolījumus, gan brīdinājumus un padalījās ar savu pieredzi, kā viņš noticēja, ka programma strādā. Par to lasiet viņa rakstā “Kā jūs to varat zināt?” (по-русски: здесь).
Nekad nebiju aizdomājies, ka visjaudīgākais un visvienkāršākais apsolījums ir Lielās grāmatas otrās nodaļas nosaukums “Atrisinājums ir”. Par to un ne tikai to jūs varat izlasīt Elisonas no Rodailendas stāstā “Dažreiz ātrāk, dažreiz lēnāk”, ko mēs pārpublicējam no žurnāla Grapevine.
Par to, ka mūsu pagātne no sāpīgas bagāžas var kļūt par noderīgu pieredzi citiem alkoholiķiem, pārliecinājusies Debora. Rakstā “Mana pagātne ir vērtība” (по-русски: здесь) viņa stāsta, kā pagātnes notikumi, kas agrāk mocīja un apkaunoja, tagad palīdz atveseļoties viņai un citiem.
Savukārt Oskars K. uzrakstījis savu dzīvesstāstu “Kad apsolījumi piepildās”, kurā koncentrējas tieši uz apsolījumu piepildīšanos un secina, ka apsolījumi nav sevis kodēšana, bet loģisks iznākums tam, ko mēs darām programmā.
Un visbeidzot, mēs palūdzām mūsu lasītājus padalīties ar savu pieredzi par vienu no apsolījumiem – “Dievs dara mums to, ko mēs paši nevaram izdarīt”. Iedvesmojošo pieredzi apkopojām rakstā “Dievs dara”. Paldies visiem, kas piedalījās mūsu aptaujā! Jūsu pieredze bagātina “Vīnogas” saturu un palīdz citiem alkoholiķiem atveseļoties!
Redakcijas vārdā – Dmitrijs
Kā vienmēr daudzus “Vīnogas” rakstus vari arī klausīties.
Aicinām iesūtīt savus pieredzes stāstus, īpaši dzīvesstāstus un rakstus par nākamo mēnešu tēmām:
BAILES – līdz 1. februārim
ĢIMENE PĒC TAM – līdz 1. martam
GRUPAS DIBINĀŠANA – līdz 1. aprīlim
Rakstus sūti uz e-pastu redakcija.vinoga@gmail.com!
Comments