Tā bija pirmā doma, kas iešāvās prātā, kad pirmoreiz ieraudzīju, kā alkoholiķi skaidrā svin svētkus. Tā bija manas mājas grupas jubileja, ko svinēja kādas viesnīcas konferenču zālē. Bija rasols, maizītes, kūka, kleitas, frizūras, runas un dāvanas. Es biju skaidrā pāris mēnešus un nevarēju noticēt, ka tas ir iespējams: toreiz AA man neasociējās ar prieku un svētkiem, tāpēc nepameta sajūta, ka cilvēki ar smagu slimību cenšas tēlot prieku, lai nebūtu jādomā par to, ka no šīs slimības var nomirt. Redzēju, kā cilvēki dejo, un nodomāju – es bez pudeles nekad nedejošu.
Protams, jau nākamajos svētkos es ne tikai dejoju pats, bet arī skrēju pie tiem, kas stāvēja malā un aicināju pievienoties. Laikam kaut kā visai ātri man atnāca sajūta, ka svētki nav tikai mākslīgi izraisīts prieks, bet kopā būšana, prieks par citu biedru skaidrību, ka svētki var būt arī klusāki, bet daudz patiesāki.
Tuvojas svētki, un mūsu “Vīnogu” nolēmām veltīt svētkiem skaidrā.
Alkoholiķe Rebeka atceras, kā savu pirmo Jauno gadu skaidrā sagaidīja veco ļaužu pansionātā. Kas palīdzēja viņai nesaskumt – lasiet rakstā “Negaidīties svētki skaidrā” (krievu valodā lasāms šeit). Savukārt Oskars rakstā “Kā es neizvairos no alkohola” dalās – kas viņam palīdzēja nedzeršanu svētkos padarīt par tikpat dabisku kā bikšu uzvilkšanu, izejot no mājas. Rakstā “Uzticies procesam!” anonīmais alkoholiķis atceras, kā cerība un uzticēšanas atveseļošanas programmai viņam palīdzēja pārdzīvot pirmo Jaungada nakti skaidrā. Alkoholiķe Vita rakstā “Jauna dzīves garša” atklāj, kas viņai palīdzēja iemācīties priecāties skaidrā. Savukārt kāds cits mūsu biedrs rakstā “Mans pasaules gals” dalās, kā no alkohola lietošanas svētkos pārgāja uz uzslavu un atzinības lietošanu un kā viņš tagad mācās pieņemt svētkus patiešām skaidrā. Vai svētki ir forši vai stulbi – par to palūdzām dalīties uzreiz vairākus mūsu sadraudzības biedrus. Ko viņi domā – lasiet šeit. Un, kā parasti, publicējam arī kādu dzīvesstāstu: šoreiz alkoholiķis Kaspars stāsta par to, kāpēc skaidrībai ir jābūt pirmajā vietā: “Žetons pie atslēgām – svarīgāks par visu”.
Ja arī kādā brīdī jums svētkos paliks vientuļi, varat atvērt telefonā mūsu “Vīnogu” un palasīt par to, kā svētkos jūtas citi AA biedri – varbūt sapratīsiet, ka neesat vieni.
Gaišus svētkus vēlot,
jūsu brīnišķīgā, skaidrā “Vīnogas” redakcija
Comments