Tāpat kā daudzi Padomju Savienības norieta laikmetu piedzīvojušie uzaugu agnostiskā ģimenē, kurā nebija ne miņas no garīgām vai reliģiskām vērtām. Tāpat mūsu ģimenē nebija ticības sociālisma idejām vai aktīvas iesaistes nacionālisma kustībā. Respektīvi, tiku audzināts bez grandiozas vērtību sistēmas. Četru bērnu ģimenē, fiziski un morāli bankrotējušas valsts iekārtā vienīgā vērtība, kas ļāva izdzīvot, bija darbs. Piemēram, mums bija lauki, kuros visiem saimes locekļiem, neskatoties uz vecumu, katru brīvlaiku vajadzēja doties stādīt, kaplēt un ravēt. Laukos bija pat “bērnu darba stundas”, tikai pēc tām varējām doties spēlēties un pavadīt brīvo laiku kā bērniem pienākas. Protams, toreiz es nevarēju ciest ne lauku, ne mājas darbus, kurus pieaugušie piespieda mani veikt. Bet, tagad atskatoties, šķiet, ka bērnībā (ar varu) ieaudzinātā darba ētika ļāva man izdzīvot pēdējos dzeršanas gadus, jo šajā laikā tieši darbs bija mans vienīgais sazemējums ar normālo pasauli.
Paskatoties vēl plašāk, ir uzskats, ka mēs dzīvojam postmodernisma laikmetā, kurā grandiozas idejas un kopēja vērtību sistēma ir aizstāta ar neierobežotā daudzumā pieejamām individuālām interpretācijām par to, kas ir vērtība un kas metams mēslainē. Bet man šķiet, ka Anonīmo alkoholiķu kustība mēģina mūs atgriezt uz kopējas vērtību takas, vismaz tos no mums, kuri kā savu atveseļošanās pamatu izvēlējušies Divpadsmit soļu programmu.
Apzinoties iepriekš minēto, secinu, ka (vismaz man) kopēju vērtību sistēma, kas ieaudzināta bērnībā vai pēc kuras pamatprincipiem veidoju dzīvi kā pieaugušais, ved mani uz daudz labāku rezultātu, nekā tad, kad tieku atstāts ar dzīvi tikt galā pats. Respektīvi, kopējās vērtībās ir spēks.
Par to, kā mūsu kopējās vērtības un to manifestācija ‒ Divpadsmit soļu programma – sader kopā ar darbu un karjeru, lasiet šī mēneša “Vīnogā”, kuras autorus vieno tēma “Darbs un AA”.
“Karjera vai attiecības?” ‒ raksta autore Rebeka uzdod svarīgus jautājumus par savu karjeru un privāto dzīvi (krievu valodā lasi ŠEIT).
Par to, kas noņem lielu daļu satraukuma un agresijas Edmundam G., lasi rakstā “AA principu pielietošana karjerā” (krievu valodā ŠEIT).
Par to, kā anonīma autore tika galā ar bailēm gan zaudēt, gan uzvarēt profesionālā vidē, lasi rakstā “Kā Augstākais Spēks mani neatlaida no darba”.
Kas palīdzēja uzaudzēt biezāku ādu un izturēt grūtu periodu autoram R., lasiet rakstā “Profesionāli – jā, individuāli – nē!”.
Dzīvesstāstu sadaļu šomēnes papildina Karīnas stāsts, kurā autore cita starpā stāsta arī par to, kā reiz gulēja galvenās ielas grāvī, bet tagad apciemo ziloņus Āfrikā un pingvīnus Antarktīdā.
Savukārt no žurnāla Grapevine tulkotajā rakstā “Nauda un balvas” autors stāsta, kā un kad skaidrības laikā sāka mainīties viņa prioritātes.
Paldies par būšanu kopā ar mums, lai jums patīkama lasīšana!
Atgādinām, ka daudzus “Vīnogas” rakstus var arī klausīties.
Aicinām iesūtīt savus pieredzes stāstus, īpaši dzīvesstāstus un rakstus par nākamo mēnešu tēmām:
REĢIONI, AA DAŽĀDĀS VIETĀS – līdz 1. oktobrim
APSOLĪJUMI – līdz 1. novembrim
Rakstus sūti uz e-pastu redakcija.vinoga@gmail.com!
Redakcijas vārdā,
Oskars K.
Comments