Tairs dalās pārdomās, kādēļ, viņaprāt, AA vienotība klibo.
Sveiki! Mani sauc Tairs, es esmu alkoholiķis.
Vēlos dalīties pārdomās par mūsu trešo mantojumu – kalpošanu. Tāpat arī par Pirmo un Piekto tradīciju. Runa ir par kalpošanu un vienotību, ar kurām, manuprāt, viss nav kārtībā. Visi piekritīs, ka kalpošana vajadzīga, lai atveseļotos. Ticība bez rīcības ir nedzīva! “Vai kaila ticība, pareizu principu un veselīgu tradīciju ievērošana vien var panākt, lai grupa funkcionētu? Nekādā gadījumā. Katrai AA grupai kā tādai arī jārīkojas, kaut kas jādara. Tai jākalpo savam mērķim, citādi tā novārgs un izjuks.” (“Язык сердца” (“Sirds valoda”), 202. lpp.)
Uzreiz pieminēšu, ka šis ir mans viedoklis. Tas ir subjektīvs, varu kļūdīties. Taču vēroju šādu ainu: vienotība klibo. Nav saskaņas par pamatjautājumiem. Gluži kā fabulā par gulbi un līdaku. Joprojām nav izpratnes, kas ir “vēsts” un kā to vajag nest. Grupās maz cilvēku, nav jaunpienācēju.
Iespējams, es idealizēju. Mans pirmais redzējums par vēsts nešanu ir šāds: varētu kopā sanākt cilvēki, kuri gatavi kalpot vēsts nešanā. Cilvēki no dažādām grupām. Mēs varētu kopīgi izstrādāt kādu koncepciju par to, kā un kur nest vēsti. Proti, kā to darīt pareizi, lai nekaitētu. Rūpīgi visu izrunāt, balstoties uz pieredzi, kuru esam jau uzkrājuši, un literatūru, kas par to runā. Par atveseļošanās vēsti, kas aprakstīta Lielajā grāmatā – Divpadsmit soļu rīcības programmu. Svarīgi izspriest, kur tieši vēsts jānes, jo šādu iestāžu ir daudz: slimnīcas, sociālie dienesti, cietumi utt. Proti, vietas, kurās atrodas alkoholiķi, kuri joprojām cieš.
Bez vienotības to būs grūti izdarīt. Šis ir ļoti liels darbs, kas prasīs upurus, jo vēsts nešanai jānotiek darbalaikā. Nesaku, ka pašreiz nekas netiek darīts. Pie mums ir noteikums: ja kaut kas neapmierina, dari pats un izdari labāk. Es personiski esmu gatavs darīt. Ar Dieva palīdzību, cik pietiks spēku. Kopējs mērķis ļoti satuvina.
Tairs
Raksts pārpublicēts no žurnāla “Vīnoga” Nr. 4, 2020, 42. lpp.
Comments