Runa ir par motīviem – tā uzskata šis alkoholiķis.
Pirms dažiem gadiem kāds mans draugs, arī AA biedrs, stāstīja par kādu meiteni jaunpienācēju. Viņš teica, ka būtu vēlējies pievērst viņai vairāk uzmanības ārpus sapulcēm, iespējams, aizsūtīt kādu īsziņu vai piezvanīt. No malas viņam šķita, ka meitenei negāja labi, taču viņš nolēma izvairīties no saziņas, baidīdamies par to, ka kāds cits vai pati meitene varētu nodomāt, ka viņam ir kāds negodīgs motīvs. Mans draugs runāja par to, ko būtu vēlējies darīt, jo vairs neko izdarīt nebija iespējams. Sadraudzībā klīda runas, ka meitene bija pieņēmusi lēmumu pamest šo pasauli.
Es bieži atceros šo sarunu, kad runa ir par attiecībām starp vīriešiem un sievietēm AA sadraudzībā. Tāpat kā daudzi arī es, atnākdams uz AA, uzzināju par nerakstīto likumu, saskaņā ar kuru vīrieši drīkst sponsorēt vīriešus, bet sievietes palīdzēt sievietēm. Arī es dzirdēju baumas par negodīgiem cilvēkiem, parasti vīriešiem, kas izmantojuši naivas jaunpienācējas savtīgiem nolūkiem. Protams, es par tādu nevēlējos ne būt, ne arī pēc tāda izskatīties citu acīs.
AA pastāv daudzi nerakstīti likumi, kurus mēdzam saukt par tradīcijām, lai gan tiem nav tieša sakara ar AA otro mantojumu. Tie ir drīzāk praktiski ieteikumi, kā izvairīties no šķēršļiem atveseļošanās ceļā un turēties pie mūsu galvenā nolūka. Ievērot dzimumu dalījumu sponsorēšanā ir viens no šādiem ieteikumiem. Taču kā jebkuram ieteikumam arī šim var būt izņēmumi.
Es esmu vīrietis, kas sponsorē kādu sievieti. Kad saku, ka sponsorēju, ar to es domāju kopīgu AA grāmatas lasīšanu un pieredzes nodošanu, kā es atveseļojos no alkoholisma. Savā praksē es cenšos ievērot mūsu tradīcijas, tai skaitā Piekto tradīciju, kura runā par to, ka mums ir jābūt tikai vienam galvenajam mērķim. Visi pārējie mērķi ir sekundāri.
Romantisku jūtu attīstīšanās sponsora un sponsorējamā vidū var kavēt atveseļošanos. Taču to var kavēt arī daudzas citas lietas. Lielā grāmata skaidri runā, ka man jebkurās attiecībās ar cilvēkiem ir jāvēro savi motīvi. Vai tie ir savtīgi? Vai, aizbildinoties ar cēliem nodomiem, es vēlos iegūt kādu savtīgu labumu – materiālu, seksuālu, emocionālu? Grāmata man māca, ka varu darīt jebko, ja mani motīvi ir pareizi. Tai skaitā sponsorēt sievietes.
Protams, ir bijuši gadījumi, kad esmu atteicis kādai alkoholiķei sponsorēšanu, par iemeslu minot mūsu nerakstīto likumu par dzimumu dalījumu, jo tobrīd man šķita, ka šo alkoholiķi vairāk interesēju es kā vīrietis, nevis atveseļošanās programmas apgūšana. Taču es neatteikšu alkoholiķei palīdzību tikai tāpēc, ka viņa ir sieviete, ja jutīšu, ka varu būt kaut kādā veidā noderīgs. Man tikai jāuzdod sev jautājums – vai es patiešām vēlos palīdzēt cietējai vai tomēr iegūt kādu viltīgu baudu? Es neesmu svētais un man ir problēmas ar seksu. Es nebūtu cilvēks, ja man tādu nebūtu. Taču runa ir par primāro nolūku. Ja es to atceros vai vismaz mēģinu paturēt prātā, es jūtos droši un pasargāti.
Anonīms autors