Vairs nekādu vienas nakts sakaru

Kādas sievietes meklējumi pēc sava seksuālā ideāla skaidrībā.



Lielajā grāmatā ir runa par seksa ideālu: “Mēs lūdzām Dievu formulēt mūsu ideālus un palīdzēt pēc tiem dzīvot. […] Lai kādi būtu mūsu ideāli, mums jācenšas tos sasniegt. Pārdomās mēs jautājam Dievam, kā mums rīkoties katrā konkrētā situācijā. Pareizā atbilde nāks, ja mēs to vēlēsimies. […] Pieņemsim, ka izraudzītos ideālus mēs nesasniegsim un paklupsim. Vai tas nozīmē, ka jāsāk dzert? […] Ja mēs izdarīto nožēlojam un godīgi gribam, lai Dievs mums palīdzētu to izlabot, mēs ticam, ka mums tiks piedots un tā mums būs laba mācība.” (”Anonīmie alkoholiķi”, 59.–60. lpp – tulk.)


Dzeršanas laikā es biju krogu mēbele un seksuāli izlaidīga. Manas kvēlākās attiecības bija ar lejamo alu. Man bija daudz seksuālo partneru bez ilgtermiņa saistībām. Man nepatika, kāda biju. Mans dzīvesveids un dzeršana dzina mani depresijā, un man bija zems pašvērtējums. Es neredzēju, kā mana dzeršana ietekmē manu sociālo dzīvi un liek man būt tik nožēlojamai. Es iesaistījos baznīcas draudzē un uz īsu brīdi atmetu dzeršanu. Tāpat es vairs negulēju, ar kuru pagadās, un iepazinos ar savu ideālu: atturēšanās no seksa pirms laulībām.

Sākoties skaidrībai, mans dzīvesveids īpaši nemainījās. Es joprojām iesaistījos savtīgās seksuālās attiecībās. Vīrieši, ar kuriem gulēju, bija programmā, un viņi vēlējās vairāk nekā vienas nakts sakaru. Es viņus sāpināju, un vairāk nekā vienā gadījumā viņi piedzērās. Es saglabāju savu skaidrību, lai gan tajos brīžos jutos nelāgi. Nolēmu, ka man nepieciešamas radikālas izmaiņas skatījumā uz dzīvi. Pirmajos gados mani vilka pie slimiem vīriešiem; es vēlējos labot savu uzvedību, jo reiz man bija jānodod AIDS analīzes, kuras izrādījās negatīvas. Pateicībā nolēmu pārstāt gulēt ar vīriešiem, kurus nepazinu. Es nolēmu veidot draudzīgas attiecības ar vīriešiem programmā un pārtraukt vienas nakts sakarus ar pilnīgiem svešiniekiem. Tolaik es kādam teicu: “Es vairs neesmu palaistuve.”

Tā es ieguvu reputāciju kā meitene, kura vairs neiesaistās intīmās attiecībās, bet grib tikai draudzību. Neviens programmā vairs mani neaicināja uz randiņiem. Man šķita, ka man vairs nav, ko citiem dot. Tad es nolēmu, ka – tā kā vairs neguļu ar nevienu – es varu iet uz randiņiem ar tik daudziem vīriešiem, cik pašai gribas. Es sāku iet uz daudziem randiņiem, bet vairs negulēju ar šiem vīriešiem. Es iemīlējos kādā puisī, kas nebija no AA. Es liku uz viņu visas savas cerības. Mēs kļuvām par draugiem, bet es gribēju vairāk, proti, laulības, nevis vārtīšanos pa gultu. Šis vīrietis bija rūdīts vecpuisis un nesaprata mani. Kad šķīrāmies, es iekritu dziļā depresijā un gribēju dzert. Es gribēju nomirt.

Kad sāku atlabt no depresijas, vairāki vīrieši pievērsa man uzmanību un mēs kļuvām par draugiem uz mūžu. Viens no viņiem pēc svētdienu rīta sapulcēm veda mani izbraucienos, kāds cits cienāja ar hamburgeriem un mēs runājām par Divpadsmit soļiem. Vēl cits paņēma mani līdzi uz cietumu dalīties ar puisi, kuru sponsorēja. Es nedzēru un vairs negribēju nomirt. Es varu paļauties uz šīm attiecībām, ka tās mani atbalstīs ikdienas pārdzīvojumos un palīdzēs palikt skaidrā. Šīs ir intīmas, bet ne seksuālas attiecības. Es ļoti labi pazīstu šos vīriešus un mīlu viņus; es zinu, ka varu uz viņiem paļauties un ka viņi var paļauties uz mani.

Pirms vairākiem gadiem man bija seksuāls sakars ar kādu draugu, un tā izrādījās kļūda. Pirms četriem gadiem viņš nomira, joprojām lolodams jūtas pret mani. Dažreiz par viņu aizdomājos – par to, kā man viņa pietrūkst. Es saprotu, ka sekss bija savtīgs, un nožēloju savu rīcību. Taču tas nelika man dzert.

Manas attiecības ar vīriešiem turpina būt platoniskas. Tām piemīt brīnišķīgs dziļums un svars. Es labi pazīstu savus vīriešu draugus un dažreiz man šķiet, ka nebūtu slikti dabūt kaut ko vairāk. Mans ideāls joprojām nozīmē atlikt seksuālu tuvību līdz laulībām. Šis ideāls ir paglābis mani no daudziem sirdēstiem, STS un HIV. Šī pasaule var būt bīstama vieta vientuļai sievietei.

Es joprojām gaidu savu ideālo vīrieti un ideālās attiecības. Tikmēr es baudu pilnvērtīgas draudzības ar vairākiem lieliskiem vīriešiem, kuri palīdz man strādāt ar AA programmu un zināt savas robežas. Esmu pateicīga Dievam par šādu svētību. Ir brīnišķīgi justies cienītai un mīlētai bez sarežģījumiem. Es joprojām lūdzu Dievu “iegūt pareizus ideālus, vadību visās sarežģītajās situācijās, veselo saprātu un spēju pareizi rīkoties.” Ja mani pārņem vēlme, mani izglābj darbs ar citu alkoholiķi.

Anonīma autore

Copyright © The AA Grapevine, Inc. (February 2012). Reprinted with permission.

19 views0 comments

Recent Posts

See All