Kopš atnākšanas uz AA regulāri priecājos, cik ģeniāla, vienkārša, labi saprotama un plaši pielietojama ir Anonīmo alkoholiķu atveseļošanās programma – Divpadsmit soļi tik tiešām darbojas attiecībā uz visām dzīves jomām.
Ne uzreiz, bet pamazām pamanīju, ka arī Divpadsmit tradīcijās ietvertie principi visnotaļ labi konvertējami citās dzīves sfērās, kur darīšana ar lielāku (vairāk par vienu, t. i., – mani) ļaužu kopumu.
Maija “Vīnogas” tēma ir vienotība. Šoreiz, galvā būvējot redakcijas sleju, neviļus vairāk sanāca apdomāt, ko par vienotību esmu apguvusi ārpus AA (jā, jā – Anonīmo alkoholiķu literatūra ir supervieda un universāla, bet es mācos ne tikai no tās), un secināt, ka daudzi principi, kurus iesaka mūsdienu grāmatas un kursi par attiecību psiholoģiju vai komandas veidošanu un vadību, nepavisam nav tālu no tā paša, ko lasu Lielajā grāmatā.
Atceros, pirms vairākiem gadiem runāju ar draudzeni (nealkoholiķi) par partnerattiecībām. Viņa dalījās par dažādām grūtībām un atsaucās uz kāda pētnieka rakstīto, ka nespēja atrast kopēju valodu ar šķietami tuvāko cilvēku bieži sakņojas kļūdainā pieņēmumā, ka viņam (dvēseļu radinieks taču!) jābūt tādam pašam kā man, kamēr patiesībā tikai 20% kopēju lietu jau ir labs atspēriena punkts. 100% vienādība ir nereālistiska un arī nevajadzīga vēlme. Īsumā – mūs AA vieno tas, ka esam alkoholiķi, mēs vēlamies pārtraukt dzeršanu un mūsu kopējais mērķis ir nest vēsti alkoholiķiem, kuri joprojām cieš. Mums nav jābūt vienās domās par visu. Svarīgi, ka mums ir vienota motivācija un mērķis, un mums ir principi, kas domstarpību gadījumos vedina uz saskaņu, nevis šķelšanos. Kādā pašpalīdzības grāmatā lasīju par aizvainojumu ežiem, kas jebkurās attiecībās nostājas pa vidu, palielinot mūsu savstarpējo distanci. Vēlme, lai ežu nebūtu, ir utopiska, taču pavisam reāla ir apņemšanās visu laiku strādāt, lai ežus noņemtu un atkal tuvinātos (citiem vārdiem, tieši to pašu saka arī AA programma).
Mums “Vīnogas” redkolēģijā katram ir savas stiprās puses un katram savi (atšķirīgi) pienākumi. Šobrīd apgūstu profesionālajai dzīvei nepieciešamu kursu komandas veidošanā un vadībā un ar prieku secinu, ka mēs “Vīnogā” tiešām esam komanda, nevis nejaušs bars. Starp komandas parametriem minēti šādi – kopējs mērķis; vienota misija; vienas vērtības; kopēji spēles noteikumi; savstarpēja empātija, attiecību ekoloģija un ētika; sadarbība; bet – atšķirīgas kompetences (ideālajā gadījumā tās nepārklājas) un dažādas lomas komandā. Hokeja spēlē uz ledus neiziet vienlaikus seši vārtsargi. Arī puzles gabaliņi ir atšķirīgi, bet saliekas kopējā bildē.
Laikos, kad dzēru, visbiežāk izvēlējos dzert pati ar sevi vai kopā ar līdzīga vecuma, sociālā slāņa, izglītības līmeņa un, protams, interešu (pirmkārt, jau alkohola lietošanas aspektā) sievietēm, vēlams divatā. Dzīvojot skaidrā, mācos būt vienota ar cilvēkiem, kuri lielā mērā ir atšķirīgi no manis. Un man liekas, ka lēnām, bet sanāk.
Maija “Vīnogā” par to, kā palikt vienotiem par spīti mūsu atšķirībām, rakstā “Vienotība, nevis vienādība” dalās Andris. K. (krievu valodā lasāms ŠEIT).
Rakstā “Mēs esam vienoti. Jo?” kāds AA biedrs uzdod jautājumu – kāpēc grupa sapulces sākumā lasa soļus, bet iet soļus neuzskata par vajadzīgu? (Krievu valodā pieejams ŠEIT.)
Savukārt Jeļena no Ventspils aizdomājas par veciem un jauniem AA vienotības pārbaudījumiem, norādot arī uz pandēmijas laika grūtībām (versija krievu valodā lasāma ŠEIT).
Ilze V. stāsta par pieredzi, pirmoreiz kā vispārējās kalpošanas pārstāvei piedaloties Latvijas AA konferencē.
Tikmēr Oskars K. rakstā “Es nebiju kretīns, bet tagad varbūt esmu” meklē atbildes uz jautājumu, kāpēc dzeršanas gados nekonfliktēja ar līdzcilvēkiem, bet skaidrībā gadās visādi.
Savukārt “alkoholiķa parastā” dzīvesstāsts ļauj sekot iedvesmojošam stāstam, kā pēc dramatiskas lejupslīdes pievienošanās AA ļāva beidzot iemācīties dzīvot.
Kā katru mēnesi publicējam arī kādu tulkojumu no Anonīmo alkoholiķu starptautiskā žurnāla Grapevine. Šoreiz aicinām izlasīt rakstu “Pirmā tradīcija: un to jūs saucat par vienotību?”.
Lai mums katram izdodas atrast savam puzles gabaliņam īsto vietu kopējā bildē!
“Vīnogas” redakcijas vārdā –
Maija
Komentáře