Man nav grūti iztēloties AA pirmsākumus, kad grupas izdomāja dažādus, vien retajam izpildāmus nosacījumus, kurš var kļūt par sadraudzības biedru un kuram tas liegts. Reizēm es pati izstrādāju (vismaz galvā) noteikumus, kam vajadzētu nodrošināt veiksmīgu man īpaši svarīgo dzīves jomu un attiecību norisi. Tādos brīžos ticu – ja noteikumi būs pietiekami detalizēti un precīzi, man izdosies nosargāt to, kas tik dārgs.
Trešā tradīcija – “Vienīgais noteikums, lai kļūtu par AA dalībnieku, ir vēlēšanās atmest dzeršanu.” – ir Anonīmo alkoholiķu atbilde pašu sākotnējai neiecietībai, kas sakņojās instinktīvās bailēs par AA eksistenci un reputāciju. “Mēs bijām nežēlīgi, jo aizstāvējām savas mājas un dzīvību, un tur nebija nekā smieklīga. Neiecietīgi, jūs sakāt? Jā, mēs bijām nobijušies. Dabiski, ka mēs rīkojāmies uz mata tāpat kā citi, kad viņi baidās. Vai tad bailes galu galā nav neiecietības patiesais pamatojums?”, atceras kāds no AA pirmajiem biedriem. (“Divpadsmit soļi un divpadsmit tradīcijas”, 133. lpp.)
Trešā tradīcija ne tikai nodrošina veiksmīgu AA pastāvēšanu un atvērtību ikvienam, kurš cieš no alkoholisma slimības, bet arī apliecina, ka atbildes uz šķietami sarežģītiem jautājumiem mēdz būt vienkāršas. Man Trešā tradīcija nozīmē arī spēju koncentrēties uz būtisko, paļāvību uz Augstāko Spēku un spēju atbrīvoties no vēlmes kontrolēt.
“Vīnoga” šomēnes Trešo tradīciju apskata no dažādiem skatupunktiem. Trešā tradīcija aicina ļaut katram jaunpienācējam pašam izlemt, vai viņš ir alkoholiķis un vai vēlas būt kopā ar mums. Cik veiksmīgi tas izdevies Latvijas AA biedru pieredzē, lasi rakstā “Sapulcē ienāk jaunatnācējs”. Savukārt Mārtiņa A. dzīvesstāsts godīgi un spilgti dokumentē neprātīgo un ciešanu pilno dzīvi līdz kļūšanai par jaunatnācēju un iezīmē glābiņu, ko ne ar pirmo mēģinājumu, bet tomēr viņš atrada AA.
Anonīms autors rakstā “Svešie starp savējiem?” (krievu valodā ŠEIT) atskatās uz situācijām, kurās ne visiem bijušas vienādas iespējas atveseļoties. Savukārt Andris stāsta, kā iemācījās, ka ne viņam ir jāizlemj, kurš ir īstais un kurš neīstais alkoholiķis.
Pieredzes stāstu apkopojumā “Labas meitenes nedzer?” lasi, vai Latvijas AA sievietes jutušās diskriminētas dzimuma dēļ. Raksta ievadā Debora piedāvā īsu ieskatu AA vēsturē, kas liecina – sievietēm bijis jāpārvar vairāk šķēršļu nekā vīriešiem, lai pievienotos AA.
Andris K. rakstā “Trešā tradīcija – pārprastākais AA princips” (krievu valodā ŠEIT) analizē tradīcijas garo formu, pievēršot uzmanību tam, kas īsajā formā palicis aiz kadra.
Savukārt no starptautiskā AA izdevuma Grapevine tulkotais stāsts “Otrais pirmais gads” apliecina, cik būtiska ir paša alkoholiķa vēlēšanās atmest dzeršanu, ne cita motivācija.
Atbilstoši mēneša tēmai atļaušos atgādināt par vēl kādu, jau pirms laba laika “Vīnogā” publicētu rakstu “Trešās tradīcijas jautājumi sev”. Tā noslēgumā pieejami noderīgi jautājumi, kas palīdz saprast, vai es nešķiroju citus alkoholiķus.
Lai mums visiem vienkārša atbilde savai neiecietībai un bailēm!
Redakcijas vārdā –
Maija
Atgādinām, ka daudzus “Vīnogas” rakstus vari arī klausīties.
Uzraksti par savu pieredzi arī Tu!
2023. gada tēmas:
DRAUDZĪBA SADRAUDZĪBĀ UN ĀRPUS TĀS – līdz 1. septembrim
KOPĪGĀ LABKLĀJĪBA – līdz 1. oktobrim
EMOCIONĀLĀ SKAIDRĪBA – līdz 1. novembrim
Rakstus sūti uz e-pastu redakcija.vinoga@gmail.com!
コメント