VĪNOGA

Es domāju, ka man būs jāizvēlas starp skaidrību un to, kas es patiesībā esmu. Es kļūdījos.

Šodien es dzīvoju savu labāko dzīvi. Ne tādu, kādu man vēlētos citi cilvēki. Savu.

Šodien es jautāju Dievam, kādam man jābūt.

Šajā sapulcē daudzi cilvēki dalījās ar to, ko nekad un nevienam iepriekš nebija stāstījuši.

Viņa stāsts pierāda, ka atveseļošanās ir iespējama neatkarīgi no tā, kas tu esi.

Ar tieši tādu pašu disciplinētību un neatlaidību, ar kādu sportoju, es arī atveseļojos.

Nebūtu pilnīgi nekādas nozīmes, ar ko es nodarbojos, kamēr turpinātu dzert kā alkoholiķe.

Autors raksta par to, kā, pateicoties citam AA biedram, uzsācis veselīgu ieradumu.

Iegūstot skaidrību, viņš atrada unikālu veidu, kā pavadīt laiku un izprast savu pagātni.

Autors stāsta, ka vienmēr ir juties – viņam jābūt kaut kur citur, ne tur, kur viņš atradās tobrīd.

Es ļoti gribu, lai AA vienmēr būtu tur, kur kāds sauc pēc palīdzības.

Kāds biedrs dalās savā pieredzē, spēkā un cerībās par to, kā ir būt atšķirīgam sadraudzībā.

AA māsa dalās pieredzē, kā sadzīvot ar vientulības sajūtu.

Tāpēc man ir svarīgi vienmēr atcerēties, ka esmu vispirms garīga būtne, un tikai tad seko mana cilvēciskā pieredze.

“Vīnogai” uzrakstīja divi AA biedri, kuri skaidrību uzsākuši, atrodoties ieslodzījumā.

Mans vēstījums ir par to, ka jebkurš izaicinājums attiecībās nāk ar iespēju kļūt tuvākiem.

Rakstā apkopotas Latvijas AA biedru atbildes uz aptauju par izaicinājumiem pielietot AA principus visās dzīves jomās.

Šis ir stāsts par pazemības mācībstundām alkoholiķei, kura neilgi pēc skaidrības sākuma uzsāka medicīnas studijas un darbu slimnīcas uzņemšanā.

Es beidzot sapratu atšķirību starp “soļu zināšanu no galvas” un “šo principu pielietošanu ikdienas dzīvē”.

Pēc pirmā skaidrības gada eiforijas man nācās sastapties ar nogurumu, šaubām un garīgu tukšumu.