top of page

Soļu meditācija dzīvē

Lietojot alkoholu, viņš meditēja uz iznīcību. Tagad šis vecbiedrs praktizē uzmanības, klusuma, sirds un citas meditācijas formas.



Kas ir meditācija? Vieni teiks – koncentrēt domas noteiktā virzienā, citi – izjust laimi no tuvības ar Dievu, vēl kāds – redzēt gara pasauli. Atbilžu ir tūkstošiem, šī kategorija ir ļoti plaša. Man patīk domāt, ka tā ir garīga darbība manī. Tā var būt gan dabiska, gan formalizēta.


Pohas, pelēkas krāsas, te karsts, te auksts, trīce un nelabums, galvā izmisīgas, uzmācīgas domas, kur salāpīties. Tā bija koncentrēšanās uz alkoholu, uz nāvi. Tas, ka es nezināju, ka meditēju uz iznīcību, neatcēla rezultātu. Es miru.


Pirmajā skaidrības laikā AA tādas lēkmes man bija bieži. Gadiem ilgi savu domāšanu bīdīju uz elli, inerce bija liela. Biju spiests lūgt palīdzību un atradu sponsoru. Šis vīrs nedzēra pusotru gadu, bija labvēlīgs un mierīgs, un man tas šķita nesasniedzams kosmoss. Mēs sākām strādāt ar soļiem, bet tas nemazināja sāpes no saskares ar dzeršanas deformēto dzīvi. Man vajadzēja konkrētus ikdienas risinājumus. Padomdevējs ieteica grāmatu “Dzīvot skaidrā”, un es atklāju praktisku risinājumu avotu, ko līdzīgu pavārgrāmatai vai santehniķa instrukcijai.


Nodaļa “Dzīvot un ļaut dzīvot citiem” (“Dzīvot skaidrā”, 12. lpp.) man atvēra acis. Pēc vecās ierašas es kritizēju, nevis līdzpārdzīvoju biedriem. Apspriedis izlasīto ar sponsoru, sāku uzmanīgi klausīties sapulcēs, un notika brīnums. Brīžos, kad runāja man tīkami cilvēki, galvā iestājās klusums un es izjutu mieru. Mani maz interesēja, vai tas ir meditatīvs pārdzīvojums vai ne, nāca skaidrība un atvieglojums.


Kroni uzlika nodaļa par lēnprātības lūgsnu (“Dzīvot skaidrā”, 21. lpp.), man radās konkrēta atslēga dvēseles miera stāvokļa iegūšanai. Sponsors ieteica lūgsnu skaitīt lēni, iztēlojoties vārdu jēgu. Aizejot līdz Vienpadsmitajam solim, es atradu sev vēlamu garīgu kopienu, kur sāku praktizēt tradicionālas, formālas meditācijas. Tad, strādājot ar jūtu transformāciju, lieti noderēja nodaļa “Izvairīties no emocionāliem samezglojumiem” (“Dzīvot skaidrā”, 71. lpp.). Nodaļās “Izstrādāt diennakts plānu” un “Vispirms galvenais” (“Dzīvot skaidrā”, 6. un 37. lpp.) ir vērtīgi ieteikumi analītiskajai meditācijai.


Gadiem ejot, man ir izstrādājies ikdienas garīgs, meditatīvs ritms. No rīta, ejot uz darbu, uzskaitu desmit pateicības un lūdzu vadību mīlošajam Augstākajam Spēkam. Parasti pirmajā pārtraukumā izlasu ikdienas pārdomas. Šie meditatīvie vingrinājumi ievirza manas jūtas un domas veselīgā gultnē. Dienas gaitā cenšos atbildēt AA biedriem, ja kāds zvana, tas ir treniņš kalpošanā. Šeit man kā vecbiedram jābūt sevišķi uzmanīgam, lai nekļūtu svarīgs, pārāks un autoritatīvs. Tā ir uzmanības meditācija darbībā.


Esmu pateicīgs saviem padomdevējiem, biedriem un it sevišķi tuviniekiem par dažkārt skaudru atgriešanu realitātē. Man ik pa brīdim patīk apreibināties ar skaistiem garīgiem vārdiem un saldiem ekstātiskiem pārdzīvojumiem, es nemanot sāku izvairīties no ikdienas pienākumu izpildes. 


Meditācija ir laba nevis tad, kad, pabeidzot meditēt, pieceļos svēts, pareizs, ar “viņi mani nesaprot” auru, bet tad, kad pēc meditācijas esmu nomierinājies, labsirdīgāks, čaklāks un saticīgāks. Fantastiski treneri meditācijā ir sponsori un sponsorējamie. Pelnot naudu, sadzīvē man sakāpj galvā, un es kļūstu labvēlīgi vēss. Bet mana sirds atkūst, redzot cilvēku mokas un mēģinot palīdzēt alkoholiķiem, kuri cieš.


​​​​​​​Pirmajā  gadā man bija stipra tieksme, un pilsētā, kur dzīvoju, nebija AA grupas. Žēlojos sponsoram, ka gribu dzert. Viņš ieteica iet stāstīt par AA un iespēju nedzert. Tas nostrādāja. Apmeklējot dzērājus, es sajutu, cik viņi slimi, un kļuvu līdzjūtīgāks. Mani pārsteidza, ka tas noņem tieksmi. Arī tagad dažreiz eju uz cietumiem nest vēsti. Iznākot ārā, jūtu pateicību un laimi. Man kalpošana ir laba sirds meditācija. 


Pirmos gadus sponsorējamie no manis muka, es biju valdonīgs un direktīvs. Vairāki biedri norāvienos nomira. Sponsors palīdzēja pārvarēt vainas apziņu, savu savtīgumu vēlmē visus izārstēt un beidzot ieraudzīt Lielās grāmatas 5. nodaļas vārdus: “ .. tie ir vīrieši un sievietes, kuri organiski nespēj būt godīgi paši pret sevi. Tādi nelaimīgie ir. Tā nav viņu vaina ..” (“Anonīmie alkoholiķi”, 49. lpp.). Tagad es cenšos izvilkt vati no ausīm un aizbāzt muti. Tā ir grūta klusuma meditācija – empātiski, uzmanīgi klausīties. Bet augļi ir fantastiski, es vairs neesmu viens un ticu, ka nav nekā atsevišķa.


Tā ar mani notiek – no mirkļa uz mirkli, no dienas uz dienu, no gada uz gadu. Pateicoties jums, nedzeru no 1989. gada oktobra vidus. 


Andrejs S.


Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.


Recent Posts

See All

Comentários


Os comentários foram desativados.
bottom of page