VĪNOGA

No poģiem, pritoniem un zamutiem uz Apvienoto Karalisti, rozā mākoni un skaidrību. Viņas ceļš.

AA biedrs stāsta, kā bailes no nāves un apsēstība ar veselību satuvināja viņu ar Augstāko Spēku.

Viņa ir pateicīga, ka vairs nebija spēka cīnīties ar alkoholu.

Atnākšana uz AA neatbrīvoja viņu no bailēm. Bet darbs ar Divpadsmit soļu programmu gan palīdzēja to izdarīt. 

Caur padošanos un darbību Devītā soļa apsolījumi piepildījās. Bet tas ir process, viņa apgalvo. Tas nenotiek acumirklī kā klikšķis.

Par to, kā Anonīmie alkoholiķi palīdz jauniešiem ieslodzījumā, stāsta Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem psiholoģe.

Esmu pateicīga visiem speciālistiem, kuri ir mēģinājuši man palīdzēt, bet,neviens cits, izņemot AA un Augstāko Spēku, nevarēja man palīdzēt.

Atskatoties manas profesionālās un AA dzīves mijiedarbe izskatās visnotaļ harmoniski, taču tajā nav trūcis ļoti sarežģītu brīžu.

Dārgas automašīnas, liela māja, izsmalcināti uzvalki... kāpēc viņš jutās tik nelaimīgs, būdams 10 gadus skaidrā?

Viņa brauca vairāk nekā 200 km pie sponsores, lai izietu soļus.

AA biedra eksperiments.

AA biedrs dalās, ko iemācījās par piedošanu, strādājot ar aizvainojumiem pret savu mirušo tēvu alkoholiķi.

Lietojot alkoholu, viņš meditēja uz iznīcību. Tagad šis vecbiedrs praktizē uzmanības, klusuma, sirds un citas meditācijas formas.

Domājot par savu pilnīgo morālo bankrotu, viņa jautā – kā gan es nezināju, ka esmu alkoholiķe?

“Vārti, caur kuriem tev jāiziet, ir daudz platāki, nekā tev šķiet. ” (“Divpadsmit soļi un Divpadsmit tradīcijas”, 27.–28. lpp.)

AA dalībniece dalās, kā aizvien vairāk tuvojas pateicības attieksmei, kas pamazām kļūst par viņas uztveres dabisku sastāvdaļu.

AA biedri dalās ar pieredzi, sponsorējot ieslodzījuma vietās.

Stāsts par alkoholiķi, kurš cietumā atrada ceļu uz atveseļošanos.

Šim AA biedram bija pilnīgi skaidrs: ja viņš grib atbrīvoties no cietuma kalpības, viņam jāsāk kalpot citiem.

Kāds brīdis pagāja, lai es saprastu, kur atrodos. Un tad es sapratu – esmu starp sievietēm dzērājām.