VĪNOGA

AA literatūra par LGBTQ+ cilvēkiem nerunā par ideoloģiju vai politiku – tā runā par piederību. Par cilvēkiem, kuri ilgi jutušies izolēti, bet AA atraduši kopienu, kur galvenais nav tas, ar ko nodarbojies vai kā sevi identificē, bet gan tas, ka mēs vairs neesam vieni savā atkarībā. Kā rakstīts AA bukletā “LGBTQ Alcoholics in A.A.”: “Tas, kas mūs vieno, ir brīvība no alkohola.” Šajā vienā teikumā ir visa AA būtība – kopīga cilvēcība pāri atšķirībām. LGBTQ+ cilvēki bieži piedzīv

Es domāju, ka man būs jāizvēlas starp skaidrību un to, kas es patiesībā esmu. Es kļūdījos.

Šodien es dzīvoju savu labāko dzīvi. Ne tādu, kādu man vēlētos citi cilvēki. Savu.

Я не выбирала свою ориентацию. Не выбирала алкоголизм. Не выбирала свою чувствительность, свою психику, свои особенности. — Это то, какой меня создал Бог.

Šodien es jautāju Dievam, kādam man jābūt.

Сегодня я спрашиваю Бога, каким мне быть.

Šajā sapulcē daudzi cilvēki dalījās ar to, ko nekad un nevienam iepriekš nebija stāstījuši.

На этой встрече многие люди делились тем, что не говорили никому и никогда.

Viņa stāsts pierāda, ka atveseļošanās ir iespējama neatkarīgi no tā, kas tu esi.

Viņš domāja, ka tiks atraidīts, kad pirmo reizi ienāca sapulcē.

Он думал, что его отвергнут, когда он впервые пришёл на собрание

Пьянство создавало все большую пропасть между этой алкоголичкой и другими людьми.

Автор изучает язык жестов, чтобы весть АА дошла и до неслышащих алкоголиков Латвии.

Es nokāpu no korķa janvāra beigās. Pirms piedzīvoju skaisto pavasari skaidrā, vēl nācās pāris mēnešus domāt, ko darīt vakaros. Pirms tam šādu jautājumu man nebija, jo visu brīvo laiku aizpildīja alkohols – dzeršana, dzeršanas plānošana, solījumi atteikties no dzeršanas. Domāt par hobijiem būtu smieklīgi. Galvenais uzdevums bija izdzīvot un, vēlams, nepazaudēt seju sabiedrībā. Vienā no savām pirmajām AA sapulcēm izdzirdēju ieteikumu, ka skaidrības sākumā vērts atsākt darīt to

Pat pēc gandrīz astoņiem skaidrības gadiem patiesība ir ļoti vienkārša: paliekot vienatnē ar sevi, kļūstu pats sev pārāk bīstams.

Ar tieši tādu pašu disciplinētību un neatlaidību, ar kādu sportoju, es arī atveseļojos.

Mana jaunā reliģija ir disciplīna. Tā vairs nav sevis šaustīšana, bet gan augstākā brīvības izpausme, kas sakārtojusi arī manu cilvēcisko ainavu.

Esmu izredzētā. Ne katram dzīves laikā lemts dzīvot divas dzīves.

Nebūtu pilnīgi nekādas nozīmes, ar ko es nodarbojos, kamēr turpinātu dzert kā alkoholiķe.

Не имело бы абсолютно никакого значения, чем я занимаюсь, пока я продолжала бы пить как алкоголичка.