Skaidrības sākumā šī alkoholiķe domāja, ka kalpošana uz viņu neattiecas. Tagad viņa atzīst, ka tā ir brīnišķīgs skaidrības uzturēšanas instruments.
2019. gada pavasarī atnākot uz savu pirmo AA sapulci, biju sausā divus mēnešus, šoreiz – ar šamaņa burvestību palīdzību. Laikam īsti neticēju, ka tās darbosies ilgtermiņā, plosīja tieksme iedzert un kā pēdējo salmiņu nolēmu izmēģināt AA. Biju nodzērusi lielāko savas dzīves daļu – aptuveni 20 gadu – un šoreiz patiesi vēlējos apstāties.
Spilgti atceros pirmo sapulci, cilvēkus, kas piedalījās, un kā viņi dalījās. Kaut arī biju ļoti nobijusies, sapulce man patika, bet es toreiz vēl īsti nesapratu AA sapulču “fišku“, kā tās darbojas. Nācu reti un eventuāli pēc viena mēneša arī norāvos. Mēģināju vēl šo pēdējo reizīti lietot alkoholu kā dāma. Tas neizdevās, tieši tāpat kā visas neskaitāmās iepriekšējās reizes. Dzēru visu 2019. gada baigo vasaru, dažreiz aizvelkoties uz kādu sapulci pakaļ 24h medaļai, bet jutos diezgan bezcerīgi. Man šķita, ka savas skaidrības labā daru visu iespējamo, ka aptuveni viena sapulce mēnesī uz paģirām ir pietiekoši, un es brīnījos, kāpēc programma man nestrādā. Šķiet, Anonīmajiem alkoholiķiem biju pārāk unikāls un sarežģīts gadījums. Vēl neaptvēru, ka tieši regulārs sapulču apmeklējums un vēlāk arī kalpošana, nevis raganu pesteļi kļūs par manas skaidrības pamatu.
Pēc vairākiem nožēlojamiem pļēgurošanas mēnešiem, biju sasniegusi nepieciešamo izmisuma pakāpi un nolēmu pieslēgties AA citādāk. Šoreiz – pa īstam. Sāku regulāri apmeklēt sapulces. Man bija vāja nojausma par soļiem, tolaik tos vispār neplānoju uzsākt. Vienkārši nācu uz AA un nervozi krāju trauslo skaidrību. Par kalpošanu sākumā vispār neaizdomājos, šķita, ka tas nevar attiekties uz mani. Bija radies priekšstats, ka kalpotāji ir svarīgākie grupas cilvēki ar īpašu viedumu un privilēģijām alkohola nelietošanā. Tobrīd necerēju kādreiz nonākt izredzēto Olimpā. Kādā sapulcē toreizējais vadītājs palūdza mani novadīt nākamo iknedēļas sapulci, un es biju tik apstulbusi, ka piekritu. Visu turpmāko nedēļu domāju tikai par gaidāmo notikumu, nervozēju, sāku pat apsvērt domu pirms tā apēst kādu nomierinošu tableti, jo nedaudz iedzert drosmei laikam acīmredzami būtu pret grupas noteikumiem. Tuvojās nozīmīgā diena, un es atmetu domu arī par nervu zālēm. Sāku uztvert to kā vienu no pārbaudījumiem, ar kuriem man turpmāk būs jātiek galā skaidrā prātā. Es tiku
galā. Jutos ļoti neparasti. Nebija noticis nekas īpašs, nebiju paveikusi neko grandiozu, bet no šī brīža mana attieksme pret AA izmainījās. Sajutu patiesu piederību savai māja grupai, sajutos vajadzīga. Biju izdarījusi kaut ko citiem cilvēkiem nepieciešamu bez maksas un priecājos! Pēdējo reizi par baltu velti biju grābusi lapas kapos vidusskolas laikā. Tas nebija patiesi brīvprātīgs pasākums un tikai nostiprināja manu pārliecību, ka par velti strādā tikai vergi vai muļķi. Tomēr pēc šīs sapulces nejutos ne izmantota, ne muļķīgi. Es jutos ļoti labi.
Kad biju skaidrā trīs mēnešus, sāku vadīt sapulci savā mājas grupā, pēc tam kalpoju par durvju sargu. Laika gaitā mūsu grupa izauga no vienas līdz trīs sapulcēm nedēļā, es esmu kalpojusi katrā no tām. Ir pagājuši divi gadi, un mana dalība AA dzīvē un dzīve skaidrā turpinās. Tagad varu droši apgalvot, ka darbs grupā ir bijis nozīmīgs ieguldījums manā skaidrībā, īpaši – pandēmijas apstākļos.Arī mani, tāpat kā daudzus no mūsu biedriem, sākumā biedēja pāriešana tikai online sapulču režīmā. Izjutu iekšēju pretestību, apsvēru domu šādas sapulces neapmeklēt vispār... Lai tas nenotiktu, vienkārši pieteicos kalpot onlainā un turpināju apmeklēt sapulces regulāri. Kalpošana man būtībā palīdzēja un turpina palīdzēt pārvarēt valstī noteiktos ierobežojumus. Paralēli kalpošanai es sāku iet soļus un šobrīd atrodos jaunā dzīves posmā – esmu pati sākusi sponsorēt. Šī jaunā pieredze un ar to saistītā atbildība palīdzēja saprast, ka man šobrīd ir pienācis laiks paņemt pauzi aktīvā kalpošanā. Esmu to regulāri darījusi divus gadus, devusi un saņēmusi, un jūtu, ka jāatbrīvo vieta jaunatnācējiem. Kalpošana ir brīnišķīgs instruments, kas palīdz uzturēt skaidrību, bet ar to ir jādalās. Es ļoti ceru, ka mana pieredze palīdzēs kādam jaunatnācējam nebaidīties un pieņemt izaicinājumu, pārbaudīt, ka tā patiesi darbojas. Atmaksa ir nenovērtējama –skaidrība.
Anita