VĪNOGA

Ja AA ir garīgais bērnudārzs – līdzība, ko izmantoja Bils V. (“Kā Bils to redz”, 95. lpp.), tad kas šajā līdzībā ir sponsors? Vai sponsors ir bērnudārza audzinātājs ar augstāko profesionālo izglītību, kas specializējies alkoholiķu pedagoģijā? Vai varbūt auklīte, kas piekodina slaucīt puņķus salvetē, nevis piedurknē un noliek gulēt diendusiņu? Nē, sponsors nav profesionālis un sponsors nav surogātmāmiņa, lai gan daudziem no mums tādu patiesībā gribētos. Līdzībā ar bērnudārzu

Domājot par "Vīnogas" augusta tēmu - skaidrības sākumu-, pārlasīju savu veco kladi ar pirmajām skaidrības nedēļas piezīmēm.

12 rakstu izlase no šī gada pirmā pusgada, kas mūs visvairāk aizkustinājuši un uzrunājuši.

AA literatūra par LGBTQ+ cilvēkiem nerunā par ideoloģiju vai politiku – tā runā par piederību. Par cilvēkiem, kuri ilgi jutušies izolēti, bet AA atraduši kopienu, kur galvenais nav tas, ar ko nodarbojies vai kā sevi identificē, bet gan tas, ka mēs vairs neesam vieni savā atkarībā. Kā rakstīts AA bukletā “LGBTQ Alcoholics in A.A.”: “Tas, kas mūs vieno, ir brīvība no alkohola.” Šajā vienā teikumā ir visa AA būtība – kopīga cilvēcība pāri atšķirībām. LGBTQ+ cilvēki bieži piedzīv

Es nokāpu no korķa janvāra beigās. Pirms piedzīvoju skaisto pavasari skaidrā, vēl nācās pāris mēnešus domāt, ko darīt vakaros. Pirms tam šādu jautājumu man nebija, jo visu brīvo laiku aizpildīja alkohols – dzeršana, dzeršanas plānošana, solījumi atteikties no dzeršanas. Domāt par hobijiem būtu smieklīgi. Galvenais uzdevums bija izdzīvot un, vēlams, nepazaudēt seju sabiedrībā. Vienā no savām pirmajām AA sapulcēm izdzirdēju ieteikumu, ka skaidrības sākumā vērts atsākt darīt to

Kad, dzīvojot Vācijā, mēģināju kaut kā apvienot ģimeni, darbu un savu arvien pieaugošo dzeršanu, mana švīģermamma skumji noteica: “Ordnung ist das halbe Leben”

Reiz kāds aktieris pajautāja kādam politiķim: “Kam pieder valsts?”

Tukšums? Vai tieši pretēji – sadrumstalotība, pārāk daudz no visa vienlaikus? Vai alkohols aizpildīja?Vai tomēr salīmēja?Varbūt un/vai. Vai es jutos kā svešinieks savā ādā, ģimenē, pasaulē? Jā. Vai es zināju, ka jūtos kā svešinieks, un vai šī apziņa padarīja visu vēl sāpīgāku? Jā. Vai man bija grūti būt ar cilvēkiem, jo bija neērti būt savā ādā? Jā. Vai man likās, ka man jāizliekas, lai mani pieņemtu? Jā. Vai realitāte bez pastāvīgiem svētkiem man šķita nepanesama? Jā. Vai

Mana dārgā “Vīnoga”! Kas to būtu domājis, ka, šķiet, pavisam maznozīmīgs komentārs, izteikts neformālā AA tikšanās reizē, par to, ka vārda “brends” vietā labprātāk izmantoju latviskoto izdomājumu “zīmols”, aizvedīs mani šajā piedzīvojumā. Toreiz, pirms pieciem gadiem, pēc iepriekš minētā komentāra, AA māsa mani uzrunāja pievienoties Tavai, jaunizveidotajai Anonīmo alkoholiķu literārā žurnāla “Vīnoga” redakcijas komandai. Viņai šķita, ka cilvēks, kurš vērtē “zīmolu” augstāk

Karjera. Attiecības. Finanses. Šie trīs vārdi ar pildspalvu bija uzrakstīti Lielās grāmatas pašā pirmajā lapā vienam manam kolēģim, kas nokļuva Anonīmajos alkoholiķos, vēl pirms es biju dzirdējis par šo sadraudzību.

Negribu iet uz sapulci. Netaisos nevienam zvanīt. Nespēju lūgt. Gribu palikt mājās, skatīties seriālus un stumt vaigos kaut ko neveselīgu. Bet dzert es netaisos, tā ka viss OK. Pazīstami? Tad, iespējams, šī mēneša “Vīnoga” par tēmu “Krīze AA programmā” tapusi tieši tev. Un tu neesi viens, tu neesi viena savās sajūtās. Mēs visi, ieskaitot AA līdzdibinātāju Bilu V., esam to piedzīvojuši un, ļoti iespējams, piedzīvosim atkal. Krīze nav kļūda. Tā ir dabiska parādība, kas līdzīgi

Kad pirmo reizi lasīju “Anonīmos alkoholiķus”, biju pārliecināta, ka neko jaunu par sevi, savu dzeršanu un atveseļošanos es neuzzināšu....

AA sapulcēs bieži lasa Devītā soļa apsolījumus par jaunu brīvību un jaunu laimi. Šo tekstu esmu dzirdējis tūkstošiem reižu, taču tikai...

Skaidrība par šī mēneša redakcijas slejas saturu man bija jau pirms mēneša, kad redkolēģija pieņēma lēmumu slejas sacerēšanu, veltītu...

Sveicināti! Šī ir mana pirmā redakcijas sleja žurnālā “Vīnoga” (lai Dievs nogrābstās)! Ja citi AA biedri ir piedzīvojuši bailes un...

Darbs, atpūta, mīlestība - jebkas no šī saraksta tikpat labi var kļūt par lielu problēmu, ja es esmu alkoholiķis.

Mēs, alkoholiķi, esam dēvēti gan par haosa bērniem (“Divpadsmit soļi un Divpadsmit tradīcijas”, 139. lpp.), gan brāļiem savos trūkumos,...

“Ģimene pēc tam” ir starp tā dēvētajām aizmirstajām Lielās grāmatas nodaļām. Nereti darbs ar sponsoru tiek pabeigts ar nodaļu “Strādājot...

Ir tāds uzskats, ka Anonīmajos alkoholiķos ar Divpadsmit soļu programmas palīdzību mēs spējam sasniegt to pašu efektu, ko savulaik mums...

Nesen apmeklēju simfoniskās mūzikas koncertu. Sēdēju pēdējā rindā, rociņās sadevusies ar mīļoto cilvēku, un sajutu, kā mūzikas vibrācija...