AA biedrs dalās, kā AA tiešsaistes sapulces svešvalodā palīdz uzturēt viņa skaidrību.
Pandēmijas laika mājsēde bija absolūta nepieciešamība, lai ierobežotu tobrīd maz zināmo Covid 19 vīrusa izplatību, taču kļuva par riska zonu cilvēkiem ar atkarību problēmām. Izolētība un noslēgšanās ir atkarību lamatas. Tāpēc daudzi AA biedri, kuri bija sasnieguši jau diezgan pārliecinošu skaidrības laiku un jutās pietiekami droši savā ikdienā, ja vien regulāri apmeklēja AA sapulces, pandēmijas laikā iekrita lamatās, kas bija viltīgi izvietotas paša dīvānā.
Online sapulces bija viena no retajām iespējām, lai turpinātu uzturēt programmas pulsu, taču reizē tā arī bija vēl maz apgūta virtuālā alternatīva, un, apmeklējot pāris sapulces tiešsaistē, es pārsvarā sadzirdēju problēmas, kas saistītas ar klātienes sapulču neesamību. Tas mani mudināja paskatīties, kas notiek aiz latviešu valodas robežām. Un es devos ceļojumā laikā un telpā, kad pat atrašanās uz ielas pēc pulksten 20.00 bija sodāms pārkāpums. Ierakstīju google meklētājā “AA online meetings in USA” un pārcēlos uz AA programmas un interneta dzimteni.
Man kopš bērnības ir neizskaidrojama vilkme uz skaitļiem un ciparu virknēm. Arī lietošanas laikā bieži vien alkoholu izvēlējos, ņemot vērā cenu, ne marku vai substanci. Droši vien arī tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka starp visdažādākajiem ASV online sapulču piedāvājumiem izvēlējos ciparu kombināciju – 319.
Jāatzīst arī, ka sapulci meklēju pēc pamatīgas noraušanās un plosta divu nedēļu garumā. Pēkšņā vajadzība pēc skaidrības un grēksūdzes bija neatliekama, bet pulkstenis rādīja 5 no rīta. Zināju, ka man ir trīs stundas laika, lai izmantotu veselīgo iedvesmu, jo, pretējā gadījumā, veikala durvis mani norīs, un nav ne jausmas, kad es atkal izkļūšu no šīs absurdās pašsagremošanās sistēmas. Ar smagi skeptisku pirkstu noklikšķināju uz sen apnikušo “join Zoom meeting” un pavācu malā tukšās pudeles, kas iepriekšējās dienas uz mana rakstāmgalda bija krājušās krietnā vairumā un kopā ar klaviatūru izskatījās pēc alkoholisma ērģelēm. Neskatoties uz agro rīta stundu (un vēlo vakara laiku ASV), sapulce mani pārsteidza ar lielo apmeklētāju skaitu. Aptuveni 100 dalībnieku vēroja tā brīža runātāju, izteica atbalstu vai dalījās savā pieredzē kopējā čata telpā, vai fonā gatavoja maltīti, ik pa laikam pievēršot uzmanību ekrānam, kad tur sacītais rezonēja ar paša pieredzi. Šī brīvā atmosfēra mani iedrošināja pacelt virtuālo roku, lai dalītos savā nesenajā noraušanās stāstā. Katram runātājam ir dotas ne vairāk kā 5 minūtes, un sapulces ilgums ir stunda. Taču pēc stundas nomainās tikai tās vadītājs un tēma. Biedri var pavadīt sapulcē neierobežotu daudzumu laika un celt roku atkārtoti, pēc vajadzības. Kad pienāca mans laiks izteikties un vadītājs mēģināja tikt galā ar manu vārdu, es teicu, ka man šodien ir tikpat grūti. Tas izraisīja vispārēju jautrību, un man kļuva vieglāk turpināt ar skaudro patiesību. Pēc 5 minūtēm mani neviens nepārtrauca, bet ļāva pabeigt sakāmo, jo saprata, ka tas šobrīd ir daudz svarīgāk par strikto hronometrāžas disciplīnu. Arī turpmākās dienās, kad pieslēdzos sapulcēm, sapratu, ka amerikāņu AA brāļi un māsas šo online platformu izmanto ar apbrīnojamu elastību un pielāgo katra individuālajām vajadzībām, neaizmirstot grupas kopējo un svarīgāko uzdevumu – šodien palikt skaidrā.
Nebūs lieki piebilst, ka todien tik ļoti aizrāvos ar šo sapulci, ka pavisam nokavēju iešanu uz veikalu. Kad attapos, sapratu, ka tieksme ir pāri. Vēlākās sapulcēs arī radu izskaidrojumu savai apmātībai ar skaitļiem. Vismaz 319 gadījumā – man to izskaidroja. Izrādās, ka šī sapulce sākusies 2020. gada 19. martā. (t. i., 3. 19. – amerikāņu tradīcijā mēnesi apzīmējošo ciparu raksta pirms datuma – red.) Un, kas vēl interesantāk – tā nav beigusies arī šodien. Protams, neviena sapulce vai programma nav brīnumnūjiņa, kas ar pirmo un vienīgo reizi izdziedinās no šīs smagās slimības uz mūžīgiem laikiem. Arī es pēc pāris mēnešu entuziasma un tam sekojošā atslābuma norāvos vēlreiz. Bet man bija zināms veikls ceļš atpakaļ. ASV biedri man ieteica nekavējoties pieteikties 28 dienu rehabilitācijas programmai, un es paklausīju. Un esmu par to pateicīgs, jo pēc tam vairs neesmu atgriezies pie 0.
Programma darbojas, ja tu to darbini. Un izrādās, ka, runājot par savu kaiti valodā, kurā nākas precīzāk domāt vārdus valodas barjeras dēļ, es neļaujos vilinājumam paspīdēt ar asprātīgiem sinonīmiem, tā pazūdot tulkojumā. Šādas, citā valodā bāzētas, online sapulces ir bijusi mana vienīgā iespēja uzturēt programmu, kad atrodos tādās valstīs un vietās, kur būtu grūti atrast pat pudeles brāli. Kaut gan mēs taču ļoti labi zinām, ka tādi brāļi jau nu gan apkārt mētājas.
319 man palīdzēja arī uzturēt 90 sapulču apmeklējumu 90 dienās pēc rehabilitācijas programmas beigām, kad devos uz valsti, kur AA sapulces ir pieejamas tikai galvaspilsētā un vietējā mēlē.
Bet viens gan ir skaidrs – alkoholiķis būs alkoholiķis jebkurā pasaules malā un valodā, un, lai to saprastu, nav nepieciešamas dziļas zināšanas filoloģijā. Pietiks ar patiesu vēlmi būt skaidrā. Un par to es esmu pateicīgs kā jums, tā jebkuram citam alkoholiķim programmā, neskatoties uz etnisko izcelsmi. Un vēl es esmu jums pateicīgs par savu mīļāko skaitli. Šodien tas ir 499. Bet tas mainās. Ar jūsu un Augstākā Spēka palīdzību – uz augšu. Paldies!
K.
Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.