Dieva ideja

AA māsa atzīst, ka agrāk alkohols viņai ir bijis dieva vietā. 

“ .. jo katrā vīrietī, sievietē un bērnā dziļi mīt Dieva ideja. To neskaidru ir padarījuši posts, greznība, citu lietu pielūgsme, taču tādā vai citādā formā tā paliek vienmēr.” (”Anonīmie alkoholiķi”, 47. lpp.)

Kā jau nekritiski mīloši tuvinieki dara, vecmāmiņa mēdza stāstīt visādus stāstus par pārsteidzoša saprāta izpausmēm manā bērnībā. Taču viens no tiem vairāk bija par ticību, nekā saprātu. Vecmāmiņa esot izmazgājusi veselu lērumu veļas – ar rokām, jo tolaik veļasmašīna tālajā Latvijas pilsētā Liepājā vēl nebija ieviesta saimniecībā – un izkārusi žāvēties dārzā uz auklas. Nodevusies citiem mājas darbiem, kuru viņai nekad netrūka, vecmāmiņa par veļu pavisam aizmirsusi un attapusies vien tad, kad jau gāzis kā ar spaiņiem. Viņa skrējusi ārā veļu glābt, un es viņai līdzi palīgos, bet tā jau bijusi cauri slapja, lai gan pirms lietus uznākšanas karstajā saulē bija tikpat kā izžuvusi. Vecmāmiņa esot šķendējusies, kur viņa tāda muļķe, ka nav negaisu noganījusi un veļu laikā savākusi. Turpretī es esot saglabājusi svētu mieru un vien noteikusi: “Dieviņš laikam redzēja, ka tu to veļu nebiji gana labi izskalojusi.”

Nezinu, vai ticību Augstākajam Spēkam man iemācīja jau pieminētā vecmāmiņa, kura visu savu mūžu bija dziļi dievticīga, vai es tāda jau piedzimu, taču, cik sevi atceros, ticība man vienmēr ir bijusi. Un tomēr, man pieaugot, bērna bezaizspriedumu ticību drīz vien nomainīja pašpaļāvība un intelektuāla iedomība. Es pielūdzu zināšanas, prātu, statusu, naudu un ietekmi. Par augstāko sasniegumu uzskatīju spēju dzīvot absolūti neatkarīgi no citiem cilvēkiem, jebko, kas no viņiem varētu būt nepieciešams, nopērkot par naudu. Uz ticīgiem cilvēkiem, tostarp uz vecmāmiņu, sāku skatīties no augšas. Redzēju viņus kā lētticīgus, mazizglītotus ļautiņus vai, ja viņi tomēr bija izglītoti, uzskatīju par liekuļiem. Ja kāds ikdienišķā sarunā nopietni pieminēja Dievu, mani pārņēma spēcīga vēlme paspert soli vai divus atpakaļ un turpmāk no šī cilvēka pēc iespējas izvairīties – kā no trakā.

Tomēr tagad, atskatoties uz sevi agrā jaunībā, redzu, ka uz pašpaļāvības zirga man ilgi neizdevās noturēties. Neizbēgami bija situācijas, kad man bija bail, kad es nezināju, ko iesākt, kad ar maniem spēkiem, vienkārši izsakoties, bija par īsu. Protams, ka šādās situācijās man mēdza palīdzēt cilvēki, kurus es nebūt nebiju nopirkusi. Bet tad man vienmēr bija sajūta, ka esmu parādā. Nepatīkama sajūta, tāda, kā man likās, pazemojoša. Daudz patīkamāk kļuva, kad iemācījos paļauties uz kādu citu, par sevi stiprāku spēku, kuru es turklāt varēju nopirkt par savu naudu – uz alkoholu.

Sāku paļauties uz alkoholu visās dzīves situācijās. Jāiet uz randiņu – iedzēru vienu divus kokčikus jau mājās, pucējoties. Pirmais sekss – nekādu problēmu, iedzēru un izlikos, ka esmu pieredzējusi sieviete. Publiska uzstāšanās – nieks, ja pirms tam tualetē varu ieraut no kakliņa un dabūt drosmes devu. Darba intervija, pantiņu skaitīšana pie Ziemassvētku eglītes, kafijas pauze konferencē, kad jārunā ar svešiniekiem, tikšanās ar klientu, vaksācija (jo sāpīgi), zvans nepazīstamam cilvēkam, skolas salidojums, mammas jubileja, braukšanas eksāmens un kur nu vēl garas svētdienas pēcpusdienas garlaicība – es paļāvos uz alkoholu visās šajās un tūkstošiem citās situācijās. Dzēru pirms pasākuma, pasākuma laikā un pēc tam.

Tā nav zaimošana, kad saku, ka alkohols bija mans dievs. Tā ir patiesība. Lai atbrīvotos no alkohola atkarības man bija jāatrod cits par mani stiprāks spēks, jo pati saviem spēkiem es to nekādi nevarēju. Es mēģināju, bet vienmēr cietu sakāvi. Mans pašpaļāvības zirdziņš bija pārvērties par nekam nederīgu spēļmantiņu ar āksta cepuri uz ausīm. Vēl pirms atnākšanas uz AA, laikā, kad manā dzīvē juka un bruka visas manas iluzorās drošības un varenības fasādes, es intuitīvi sajutu un uzticējos tam spēkam, kuram ticēju jau bērnībā. Tā ir sajūta, ko grūti aprakstīt, bet esmu pārliecināta, ka mani saprot visi tie, kas paši to piedzīvojuši. Sajūta, ka esmu drošībā un viss ir labi, lai gan prāts auro: “Mayday Mayday Mayday!” (angļu val. – trauksmes, briesmu signāls.) Bet pēkšņi virsroku ņem kaut kas stiprāks par prātu un bailēm – tas ir nesatricināms, nemirstīgs, bezgalīgs spēks, kuru neierobežo nekādi cilvēku aizspriedumi, “zināšanas” un izdzīvošanas stratēģijas.

Kad nonācu AA, es sajutos kā mājās. Ne tikai tāpēc, ka biju starp savējiem – dzērājiem, kuri vēlas nedzert. Arī tāpēc, ka mani nekavējoties uzrunāja šīs programmas būtība, kas ir atrast par sevi stiprāku spēku, kas palīdzēs atrisināt manas problēmas, un kas nav alkohols vai citas apziņu izmainošas vielas. Spēks, kā es Viņu saprotu. Mans Augstākais Spēks, kuru es joprojām mēdzu saukt par Dieviņu.

Taču stāsts ar to nav galā. Man nākas pieņemt Trešo soli atkal un atkal. Manas vecās dievības – pašpaļāvība, intelektuāla augstprātība, nauda, statuss, autoritātes un, protams, alkohols tepat vien ir. Biju jau pāris gadus skaidrā, kad savā profesijā biju tāda kā mentore jaunai sievietei, kurai bija jākārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens. Man bija jāpiedalās eksāmenā kopā ar viņu. Vienu reizi viņa jau eksāmenā bija izkritusi, tāpēc bija īpaši satraukta. Mēs gaidījām savu kārtu pie eksaminētāju durvīm, kad viņa pēkšņi izplūda asarās un metās uz tualeti. Devos viņai pakaļ un sākumā mēģināju teikt kaut ko nomierinošu, iedvesmojošu (kā filmās, kad varonis ar pāris trāpīgiem teikumiem saved kādu nelaimes čupiņu kārtībā vienā setā), bet tas acīmredzami nestrādāja. Un tad es teicu: “Noej lejā uz bāru un ierauj simts gramus.” 

Ja tas nav atkritiens atpakaļ pie alkohola dieva, tad es nezinu, kas tas ir. Man tajā brīdī bija svēta pārliecība, ka viņai var palīdzēt tikai alkohols. Man nebija ne mazākās domas, ka varētu ieteikt, piemēram, lūgšanu. Savai aizstāvībai varu teikt, ka viņa droši vien būtu uz mani paskatījusies kā uz jukušu arī tad, ja es ieteiktu lūgšanu. Katrā ziņā par padomu pirms eksāmena dzert alkoholu viņa patiešām uz mani paskatījās kā uz trako. 

Rebeka

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.