Lai arī AA kopumā ir droša vide, arī šeit var rasties situācijas, kurās svarīgi neklusēt, pateikt “nē” un saņemt citu AA biedru atbalstu.
Ienākot AA, mūs, visdrīzāk, vada viena izmisīga vēlēšanās – kaut ko darīt ar savu dzeršanu, kas ne tikai kļuvusi par problēmu (jo tas būtu pārāk maigi teikts), bet arī atvērusi elles vārtus un novedusi mūs briesmīgā stāvoklī. Mēs esam gatavi Pirmajam solim, jo bez tā, iespējams, mūsu dzīve vispār neturpināsies – nebūs ne labu, ne sliktu dienu. Lai nerunātu tikai vispārīgi, teikšu, ka ar mani bija tieši tā: atteikšanās no alkohola bija absolūti nepieciešams nosacījums, lai dzīve vispār turpinātos.
Un tad mūs beidzot “piemeklē” skaidrība, un dzīve patiešām turpinās! Iespējams, diezgan lielu laika daļu aizņem AA – sapulču apmeklēšana, kalpošana, jaunas iepazīšanās un draudzības arī ārpus sapulcēm. Iespējams, esam bez dzīvesdrauga. Dzīvojot skaidrā, vēlamies sevi nodrošināt finansiāli, attīstīt profesionāli utt. – tad kāpēc lai mēs nevēlētos uzsākt attiecības, atrast tuvu draugu, iespējams, dibināt ģimeni? Un, ja daudz laika pavadām AA, iespējams, šo cilvēku atradīsim šeit. Tas ir pilnīgi dabiski, jo iepazīšanās un tuvāku attiecību veidošana notiek visur, kur cilvēki sastopas: darbavietās, mācību iestādēs, koros un deju kolektīvos, reliģiskās draudzēs un droši vien pat namīpašnieku biedrībās.
Vai par attiecību veidošanu ko varam atrast AA literatūrā? Protams! Piemēram, “Divpadsmit soļos un Divpadsmit tradīcijās” 115. lappusē mūs, AA biedrus, gan iedrošina, gan arī brīdina, ka veiksmīga attiecību veidošana prasa zināmu briedumu: “Daži atrod dzīvesbiedru AA. Kas no tā iznāk? Kopumā tās ir laimīgas laulības. Pārdzīvotās dzeršanas laika ciešanas šīs ģimenes bieži stiprina, tāpat kā kopīgā interese par AA un garīgumu. Grūtības var rasties tad, ja “zēns satiek meiteni AA kāpnēs” un mīlestība rodas no pirmā acu uzmetiena. Iespējamiem partneriem jābūt stabiliem AA biedriem un pietiekami ilgi jāpārliecinās, ka garīgā, prāta un emocionālā līmeņa saskaņa ir patiesība, nevis iedomu auglis.” Līdzīgi arī grāmatā “Dzīvot skaidrā”: “Nenobriedis vai priekšlaicīgs flirts ir kropļojošs faktors ceļā uz atveseļošanos. Tikai pēc tam, kad mums ir bijis laiks nobriest kaut kam vēl, izņemot tikai nedzeršanu, mēs esam gatavi pilnvērtīgām attiecībām ar citiem cilvēkiem.” (73. lpp.)
Tātad jaunatnācējs/-a mēdz būt nestabilā emocionālā stāvoklī, ar ievainotu pašcieņu, svaidīgu garastāvokli un tamlīdzīgām likstām, kas piemeklē pēc dzeršanas pārtraukšanas. Varbūt viņa/viņš apmeklē AA, bet vēl tikai tiecas pēc skaidrības, periodiski “noraujas” un faktiski vēl ir slimības varā. Ja uzskatām, ka bērnišķīgums ir raksturīgs visiem alkoholiķiem, tad tikko dzert beidzis (kur nu vēl nebeidzis!) alkoholiķis ir patiešām nelaimīga bērna stāvoklī. Citiem AA biedriem, kuri jau kādu laiku ir skaidrā, savā ziņā jābūt pieaugušā lomā un jāpalīdz jaunatnācējam jaunās dzīves sākumā.
Taču reizēm notiek tā, ka tas, kurš uzsāk “nenobriedušu vai priekšlaicīgu flirtu” ar jaunatnācēju, ir AA biedrs, kas jau labu laiku skaidrā. Kāpēc tā notiek? Kāpēc jaunatnācējs ne vienmēr ir aizsargāts kā vistrauslākais un vissvarīgākais cilvēks sadraudzībā? Droši vien tāpēc, ka, pirmkārt, arī esot AA, pat strādājot ar Divpadsmit soļu programmu, mēs nekļūstam par eņģeļiem, netiekam atbrīvoti no trūkumiem kā ar burvju mājienu un reizēm gluži vienkārši rīkojamies slikti. Un, otrkārt, jāatceras AA absolūti iekļaujošais, demokrātiskais raksturs. Ja “vienīgais noteikums ir vēlēšanās atmest dzeršanu”, tad mēs AA esam pilnīgs sabiedrības šķērsgriezums – tautību, valodu, sociālo slāņu, profesiju, vecumu, utt., u.t.jpr. ziņā. Tāpēc pilnīgi iespējams, ka starp mums nokļūst cilvēki, kuru morālie orientieri ir citādi nekā tas, ko vairums sabiedrības uzskata par labu; kuri rīkojas nelāgi, reizēm uz noziedzīga nodarījuma robežas, reizēm jau viņpus tās.
Ko darīt šādās situācijās? Pirms dažiem gadiem mēs, vairākas Latvijas AA sievietes, satraucāmies: jā, reti, bet tā mēdz notikt! Ko darīt, ja reiz mums AA nav pieņemts kādu “izslēgt no organizācijas”, “kaunināt avīzēs” vai rīkoties tamlīdzīgi? Kā tad varam sevi pasargāt, ja notiek nelādzības – visbiežāk pret jaunatnācēju, bet reizēm arī pret cilvēku, kas jau kādu laiku ir AA? Vai mums ir kādi instrumenti aizsardzībai? Kas meklē, tas atrod. Izrādās, ka GSO (General Service Office – Vispārējās kalpošanas birojs (Ņujorkā, ASV)) ir radījis īpašu materiālu “Drošība un AA: mūsu kopējā labklājība”.
To izlasot, uzzinājām, ka tiek runāts par dažādiem apdraudējumiem, ne tikai par nevēlamu uzmanības izrādīšanu. Minēti šādas draudīgas situācijas: seksuāla uzmākšanās vai vajāšana; vardarbības draudi, iebiedēšana, finansiāls apmāns, rasisms, seksuālās orientācijas diskriminācija vai dzimuma identifikācijas neiecietība; viedokļa vai pārliecības uzspiešanu AA biedriem par ārstēšanas nepieciešamību un/vai medikamentu lietošanu, politisko nostāju, reliģisko piederību vai citiem ārējiem jautājumiem.
Nolēmām šo materiālu iztulkot. Lūk, daži fragmenti.
“AA grupas ir garīgas savienības, kas sastāv no alkoholiķiem, kuri pulcējas ar vienu mērķi – palikt skaidrā un palīdzēt citiem alkoholiķiem sasniegt skaidrību. Tomēr mēs neesam imūni pret grūtībām, ar kurām saskaras visa pārējā cilvēce.”
“Apzinoties, ka drošība ir dalībniekiem svarīgs jautājums, daudzas grupas ir rīkojušās tā, lai iespējami mazinātu satricinājumus un traucējumus savas grupas darbībā.”
“(..) Pēdējais līdzeklis – prasīt, lai traucējošais dalībnieks noteiktu laika posmu neapmeklē konkrēto sapulci. Grupas, kas tik krasi rīkojas, to dara, lai saglabātu grupas kopējo labklājību un uzturētu AA vienotību.
Jebkurā situācijā, ja personas drošība ir apdraudēta vai ja situācija ir pretrunā ar likumu, iesaistītās personas var veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu savu drošību. Zvanīt atbilstošām iestādēm, kas rūpējas par drošību, nav AA tradīciju pārkāpums. Anonimitāte nav apmetnis, kas sargā noziedzīgu vai nepiedienīgu uzvedību.”
Šis pēdējais teikums likās ļoti svarīgs: “Anonimitāte nav apmetnis, kas sargā noziedzīgu vai nepiedienīgu uzvedību.” Mēs sapratām, ka izlikšanās (mīļā miera labad), ka nekas slikts nenotiek, tad, kad jūtam kaut ko aizdomīgu, nav laba taktika. Nebrīdināt jaunatnācēju, ja redzam, ka viņš tiek ievilkts aizdomīgās attiecībās, nav laba taktika. Pieņemt, ka AA peld virs realitātes un uz to neattiecas likumdošana, nav laba taktika. Šāda “neko neredzu, neko nedzirdu” pieeja ir pretrunā ar galveno mērķi: nest vēsti alkoholiķiem, kuri joprojām cieš. Jo arī tad, kad jaunatnācējs jau ir pie mums, mēs turpinām viņam nest vēsti par atveseļošanos un dzīvi skaidrā. Un tas iespējams tikai drošos apstākļos!
Kāpēc nolēmu, ka par šo tēmu nepieciešams rakstīt? Viens no ieteikumiem Drošības materiālā ir šāds: “Runājiet par drošības jautājumiem, pirms tie rodas.” Man nešķiet, ka AA ir draudīga vide un ka par drošību jārunā no rīta līdz vakaram. Tomēr jau kādu laiku esot AA, esmu pieredzējusi, ka arī šeit ir situācijas, kurās ir svarīgi neklusēt, svarīgi teikt “nē” un svarīgi saņemt citu AA biedru atbalstu, ja esi nelaimē vai neizproti situāciju.
Pilnu materiāla tekstu latviešu valodās biroja vadītāja izsūtīs uz grupu e-pastiem kopā ar kārtējo “AA Vēstu” numuru. Arī biedri paši var rakstīt uz birojs@aa.org.lv un lūgt to atsūtīt. Tāpat pieejama ļoti saīsināta materiāla versija (Safety Card for AA Groups), ko grupas pēc vēlēšanās var izmantot sapulces lasījumos. Ar tekstu angliski var iepazīties ŠEIT.
Lai mums visiem drošas sapulces, drošas draudzības un forša skaidrība!
Zelda