VĪNOGA

Es domāju, ka man būs jāizvēlas starp skaidrību un to, kas es patiesībā esmu. Es kļūdījos.

Šodien es dzīvoju savu labāko dzīvi. Ne tādu, kādu man vēlētos citi cilvēki. Savu.

Šodien es jautāju Dievam, kādam man jābūt.

Viņa stāsts pierāda, ka atveseļošanās ir iespējama neatkarīgi no tā, kas tu esi.

Viņš domāja, ka tiks atraidīts, kad pirmo reizi ienāca sapulcē.

Mana jaunā reliģija ir disciplīna. Tā vairs nav sevis šaustīšana, bet gan augstākā brīvības izpausme, kas sakārtojusi arī manu cilvēcisko ainavu.

Esmu izredzētā. Ne katram dzīves laikā lemts dzīvot divas dzīves.

Autore dalās par to, kā dzeršanas laikā zaudēja visu, kas viņai interesēja, un kā to atguva skaidrībā.

Kāds biedrs dalās savā pieredzē, spēkā un cerībās par to, kā ir būt atšķirīgam sadraudzībā.

AA māsa dalās pieredzē, kā sadzīvot ar vientulības sajūtu.

Tāpēc man ir svarīgi vienmēr atcerēties, ka esmu vispirms garīga būtne, un tikai tad seko mana cilvēciskā pieredze.

Pietiekami garajā “dzeru, bet eju uz sapulcēm” posmā savu īpašo vietu starp citiem, savu unikalitāti un neparastumu pucēju un pulēju, kā vien pratu.

Mans vēstījums ir par to, ka jebkurš izaicinājums attiecībās nāk ar iespēju kļūt tuvākiem.

Rakstā apkopotas Latvijas AA biedru atbildes uz aptauju par izaicinājumiem pielietot AA principus visās dzīves jomās.

Vai ir iespējams turpināt mīlēt kādu, ja viņu uzvedība nonāk pretrunā ar mūsu pamatvērtībām?

AA biedre atstāsta māsas piedzīvotos likteņa triecienus, atklājot Dieva, kā mēs Viņu sapratām, un AA kopienas spēku dot cerību un pieņemšanu iepretim bezcerībai un sāpēm.

AA māsa atzīst, ka agrāk alkohols viņai ir bijis dieva vietā.

Raksta autore stāsta, kā iemācījās atlaist krampi un ļauties par sevi stiprākam spēkam.

62. noteikums – ceļš uz brīvību no perfekcionisma un kontroles

Lieliski pratu melot un manipulēt, lai neuzņemtos atbildību un padarītu sevi par upuri. Manā morālajā universā upurim bija papildu tiesības un attaisnojumi.