Es vientulībā un vientulība manī

Pietiekami garajā “dzeru, bet eju uz sapulcēm” posmā savu īpašo vietu starp citiem, savu unikalitāti un neparastumu pucēju un pulēju, kā vien pratu. Vislabāk tas izdevās reizēs, kad citi runāja par to, kas man šķita nesvarīgs.

Kad mācījos vidusskolas 10. klasē, pie mums ieradās Latvijā pazīstams psihologs un sociologs. Viņš veica pētījumu par klases kolektīva savstarpējo dinamiku: kādas grupas klasē ir izveidojušās un kurš ir populārāks vai tamlīdzīgi. Otra pētījuma daļa skāra jautājumus par vērtībām – kuras ir svarīgākās, kuras mazāk nozīmīgas.

Pēc nedēļas pētnieks atgriezās ar rezultātiem. Izrādījās, ka klasē esmu vismīlētākā meitene – ap mani visi spieto, esmu karaliene, visu draugs. Mani nosauca vārdā, un es smaidīju pa visu seju.

Sekoja vērtību rezultāti. Šoreiz pētnieks teica, ka bijis liels pārsteigums – visos ilgajos pētījumu gados nekad neesot bijis neviens, kurš godīgumu nebūtu nosaucis par pašu svarīgāko vērtību.

Lieki teikt – tā biju es. Beidzot biju bijusi godīga… un godīgumu pirmajā vietā neieliku. Vārdā mani nenosauca, bet mani pārņēma milzīga vientulības sajūta. Esmu neiederīga, savādāka, domāju pilnīgi citādi. Visu draugs un karaliene izčabēja vienā mirklī. Turklāt es nosolījos nekad vairs neatbildēt godīgi, bet iet pa ierasto, ērto taciņu – atbildēt tā, kā citi no manis sagaida.

Pietiekami garajā “dzeru, bet eju uz sapulcēm” posmā savu īpašo vietu starp citiem, savu unikalitāti un neparastumu pucēju un pulēju, kā vien pratu. Vislabāk tas izdevās reizēs, kad citi runāja par to, kas man šķita nesvarīgs. Skaidrību sāku ārzemēs – tur bija par daudz snobisma, šķita, ka visi runā par problēmām, kas nav “pietiekami” svarīgas. Savukārt, sākot apmeklēt sapulces Latvijā, varēju sevi izcelt ar pretējo – daudzi runāja par skarbo dzīvi: dzēruši vairāk, ilgāk, naudas nav, māju nav. Man vēl viss bija.

Vientulības tuvākā draudzene ir iedomība – tās abas iet roku rokā. Atrodi desmit atšķirības starp sevi un citiem runātājiem sapulces laikā un saņem galveno balvu – sajūtu, ka esi vientuļš, nesaprasts, pat žēl sevis paliek… tiešām.

Salūzu, padevos un sāku iet soļus. Vientulības sajūta sapulču laikā mazinājās. Nevar teikt, ka tā pazuda pavisam – dažkārt tā parādījās visnegaidītākajos brīžos, nereti arī lielos AA pasākumos. Ir bijušas reizes, kad devos uz AA pasākumu otrā Latvijas galā, bet pēc nieka vienas vai divām stundām mani pārņēma izmisumam līdzīga vientulība, un es devos prom.

Ar ilgāku skaidrību šo sajūtu esmu pieņēmusi kā daļu no sevis.

Ļoti vērtīga bija arī transformācija no vientulības uz vienatni. Es mācos atšķirt negatīvo vientulības sajūtu, ko nereti pavada sevis žēlošana, no vērtīgās un agrāk man nezināmās vienatnes. Atceros, ka dzerošajā laikā nevarēju paciest, ja bija jāpaliek vienai – tas nozīmēja sastapšanos ar sevi pašu. Tas man nederēja. Vienmēr meklēju troksni – televizoru, mūziku, telefona sarunu, vienalga ko, tikai ne uzmācīgo savu domu troksni. Tas ir mainījies.

Šodien es zinu – pēkšņa vientulības sajūta AA vidē vēl nenozīmē, ka ar mani vai programmu kaut kas nav kārtībā. Tā var būt mana slimība, kas atgādina par sevi, vai vienkārši cilvēciska pieredze. Mēs esam bijušo dzērāju biedrība, un daudzi no mums vislabāk jutās vienatnē ar pudeli. Nav brīnums, ka tuvība un piederība jāmācās no jauna.

Man bija vajadzīgs laiks, soļi, sponsorēšana un regulāra iešana uz sapulcēm, lai sāktu just to kluso, silto mieru, reizēm vienkārši verot vaļā savas mājas grupas durvis. Līdzīgi kā pārnākot mājās – arī tur dažkārt piezogas vientulība, bet tur ir drošība, pieņemšana un cilvēki, kuri saprot bez paskaidrojumiem.

Vientulība šad un tad vēl atgriežas. Taču šodien es tai vairs neticu kā patiesībai par sevi. Es zinu, kur iet, kam piezvanīt un ko darīt vai tieši otrādi – nedarīt. Un pats galvenais – man vairs nav jābūt vienai ar to.

Alkoholiķe Zita

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.