AA biedri dalās ar pieredzi, sponsorējot ieslodzījuma vietās.
Mana pieredze ar sponsorēšanu ieslodzījuma vietās ir pavisam neliela. Tā bija tikai viena reize, bet ļoti veiksmīga. Cietuma darbinieks, ar kuru mums bija sadarbība un kas ir atbildīgs par ieslodzīto resocializāciju, ir ļoti atbildīgs un ieinteresēts, lai likumpārkāpējs varētu sākt jauno dzīvi ar pavisam citu skatu uz sevi un pasauli. Ātri vienojāmies par laikiem, kad varēšu sponsorēt. Tajā cietumā vēl nebija notikušas AA sapulces, bet bija jau mūsu sadraudzības pieredze ar sponsorēšanu tiešsaistē.
Brīdis, kad datora ekrānā ieraudzīju savu sponsorējamo, bija mazliet mulsinošs. Bet tas tiešām bija tikai mirklis, jo visu turpmāko mēnešu laikā bija produktīvs divu atkarīgo darbs, kad tas, kas ceļu uz skaidrību jau iestaigājis, ierāda otram, kā tas ejams.
Vienīgā atšķirība ar citām reizēm bija tā, ka šoreiz sponsorējamam nevarēja būt atrunas par aizņemtību, ka nebija laika utt. Tāpēc viss norisinājās raiti, bez pārtraukumiem, un visu laiku bija jūtama Augstākā Spēka klātbūtne.
Man bija ļoti svarīgi kopā ar sponsorējamo noskaitīt Trešā soļa lūgsnu, tāpēc aizbraucu uz cietumu, un izdarījām to klātienē. Diezgan lielā attāluma dēļ tā bija vienīgā reize, kad varējām spiest viens otram roku.
Kā parasti notiek šajā sadarbības procesā, es uztaustīju savā sponsorējamā kādu stīgu, kura man pašam bija vēl vaļīga, nenostiprinājusies. Rezultātā ieguvēji bijām mēs abi.
Arvīds
Nebiju gaidījis, ka sponsorēšana cietumā kļūs par tik svarīgu manas atveseļošanās daļu. Agrāk neko par cietumiem nezināju. Bet nokļuvu pilsētā, kur ir cietums, un AA biedri no Rīgas man piedāvāja pamēģināt kalpot vietējā cietumā.
Kaut kas sponsorēšanā ieslodzījuma vietās ir īpašs. Laikam tāpēc, ka manas attiecības ar sponsorējamiem veidojas uz ļoti ilgu laiku. Visbiežāk – uz gadiem. Mēs turpinām strādāt ar programmu arī tad, kad esam tikuši līdz Divpadsmitajam solim. Kā arī turpinām, kad cilvēks atbrīvojas. Pieredzēt to, kā mainās alkoholiķis ieslodzījumā, – tas ir īsts brīnums. Es vienmēr saku, ka sastapu Dievu cietumā. Jo cietuma apstākļos atveseļoties ir grūti (kaut vai tāpēc, ka kameras biedrus neviens neizvēlas). Ja cilvēks ar Augstākā Spēka palīdzību to dara, tad tā ir liela laime būt klāt šādos brīžos. Kolosāla pieredze arī ir redzēt, kā programma palīdz cilvēkam pēc atbrīvošanas. Redzēt, kā apvienojas ģimenes, kā cilvēks turpina balstīt savu dzīvi garīgajos principos.
Kalpojot cietumā, es sapratu, cik ļoti Anonīmie alkoholiķi tur ir vajadzīgi. Jo mūsu problēma nav dzeršana, bet gan skaidrība. Iemācīties dzīvot skaidrā jebkuros apstākļos ar jebkuriem cilvēkiem – tam ir liela nozīme.
Dmitrijs
Cietumā viss notika ātri. Sāku apmeklēt Iļģuciema sieviešu cietuma sapulces tikai šovasar, bet man jau ir pieredze ar divām sponsorējamām. Lielākās atšķirības no sponsorēšanas brīvībā, manā pieredzē, ir šādas. Pirmkārt, sponsorēšanas sākumā nevar īsti saprast, vai sieviete ir atsitusies pret sava alkoholisma dibenu un patiešām vēlas palīdzību vai arī piesakās iet soļus, jo par to saņem plus punktus savā labošanās grāmatiņā, ko ved cietuma administrācija un psihologs. Otrkārt, ir ļoti laba iespēja trenēt paļāvību uz Augstāko Spēku, kad attopos divvientulībā visā cietuma skolas ēkā ar sponsorējamo, kura izcieš sodu par slepkavību, un neviens mūs nepieskata. Treškārt, kad izrādās, ka man kā alkoholiķei piemīt burvju spēja pavisam īsā laikā nodibināt īstu, cilvēcisku kontaktu ar ieslodzītu alkoholiķi – tieši tāpat kā ar brīvu alkoholiķi, kad viņa sāk uzticēt man savus stāstus, gaida tikšanās, pilda mājasdarbus, saka paldies par to, ka nāku, un runā par Augstāko Spēku, kā viņa to saprot, man skrien skudriņas pār kauliem. Cietumā šīs brīnuma sajūtas, kad redzu, kā Augstākais Spēks un Divpadsmit soļu programma strādā, ir vēl spēcīgākas kā šeit, ārā. Ceturtkārt, man vajag vairāk drosmes, lai pateiktu kādu stingrāku vārdu vai pārtrauktu sponsorēšanu, ja soļošana neiet uz priekšu. Taču esmu to izdarījusi un nekas slikts ar mani nenotika. Viņa man pagatavoja kafiju, un mēs sirsnīgi atvadījāmies. Cietumā iemantota cieņa ir noturīga. Piektkārt, katru reizi, kad mani izlaiž pa cietuma ārdurvīm atpakaļ brīvībā, es izjūtu pateicību. Par iespēju piedzīvot īstus brīnumus. Un par to, ka esmu brīva.
Un gribu padalīties ar vēl vienu cietuma piedzīvojumu. Tas gan nenotika sponsorējot, bet cietuma AA sapulces laikā, kad stāstīju savu dzīvesstāstu. Es runāju par šķiršanos no vīra un toreiz pirmo reizi nosaucu lietas īstajos vārdos. “Vīrs mani pameta,” es teicu. “Jo es dzēru.” “Bот гад а!” (krievu val. – “Draņķis tāds!”), sekoja kaismīgs izsauciens no auditorijas. To pateica sieviete, kura kļuva par manu pirmo cietuma sponsorējamo. Un es viņai esmu ļoti pateicīga par šo spēcīgo sievišķīga atbalsta žestu. Man tagad ir pamatīga aizmugures sajūta.
Debora
Sponsorēšana ir mana kalpošana, nodošana tālāk, palīdzēšana, dalīšanās ar to, kas man tika dots un tiek dots joprojām. Tā nebija mana izvēle sponsorēt ieslodzījuma vietā, tā bija mana iespēja. Līdz šim esmu darbojies attālināti ar diviem ieslodzītajiem, kuri paši vēlējās dzīvot citādāk un meklēt jaunu risinājumu tādai pašai problēmai kā man. Mani uztrauca fakts, ka nezinu, kā ir būt ieslodzījumā, un līdz ar to domāju, ka nevarēšu palīdzēt. Notika mūsu pirmā tikšanās un, kā pārsteigums man, arī nākamā un visas pārējās vairāk nekā viena gada garumā. Viņš priecājās satikties un dalīties, kādas izmaiņas notiek viņā pašā, jo apkārtējo vidi un citus izmainīt nav iespējams. Tātad programma strādā, un man nav jābūt tieši tādai pieredzei kā ieslodzītajiem, lai kopīgi ietu soli pa solim uz priekšu.
Tas neesmu es, kurš var izglābt kādu, bet gan Dievs, kurš strādā caur mani, ja es tam ļaujos.
Lauris
Man bija bail braukt kalpot uz cietumu. Man likās – nu kā, es neesmu tiesīgs, jo neesmu sēdējis ieslodzījumā. Manam ego draudēja izgāšanās, jo plānoju nokļūt vietā, no kuras savā dzīvē visvairāk esmu baidījies un kur es vairs nevarēšu būt tik kruts kā brīvībā. Paldies sponsoram, kurš mani iedvesmoja doties tur kalpot. Tas bija liels izrāviens manā atveseļošanās ceļā. Pārvarēt bailes. Un saprast, ka tur sēž tādi paši atkarīgie kā es, cilvēki. Tas man palīdzēja vēlreiz pieņemt Pirmo soli. Šobrīd man ir sponsorējamais cietumā, un es regulāri braukāju uz turieni kalpot. Un to brāļu prieks, kuri mani tur sagaida, mani dziedē. Vēsts nešana – mūsu programmas pamats.
Kaspars
Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.