AA sadarbība ar profesionāļiem ir pakļauta tām pašām sabiedrībā esošajām stigmām, kas skar jebkurus psihiskus traucējumus.
Esmu ārste-narkoloģe, kas apguvusi arī KBT – kognitīvi-biheiviorālo jeb izzinošo un uzvedības terapiju. Esmu no sirds pagodināta uzsākt darboties AA sadraudzībā, jo uzskatu, ka šis palīdzības un atbalsta veids cilvēkiem ar alkohola lietošanas traucējumiem ir ļoti noderīgs. AA Pilnvaroto padomē un Sabiedrības informēšanas komitejā esmu no šā gada aprīļa (Ilze Maksima ir A klases pilnvarotā (nealkoholiķe) un Sabiedrības informēšanas komitejas vadītāja – red.). Cenšos ieraudzīt sava pienesuma iespējas AA sadraudzībā. Man tas ir būtiski, jo, sarūkot vai kļūstot nepieejamākiem valsts apmaksātiem atkarību ārstēšanas pakalpojumiem, vajag stiprināt citas pieejas, kas jau līdz šim sevi Latvijā pieradījušas kā vērtīgas un palīdzošas. AA sadraudzības sniegtais atbalsts un palīdzība ir sevi apliecinājušas pasaules mērogā gan ilgstamības, gan cilvēku, kuriem tā palīdzējusi, skaita ziņā.
20 darba gadu pieredze, neskaitot rezidentūru, atkarību profilaksē, ārstniecībā un rehabilitācijā ir pierādījusi nepieciešamību holistiski raudzīties uz cilvēku, kas sirgst ar šo traucējuma veidu jeb slimību. Holistiski, tātad – kā uz veselumu, kuru ietekmē un veido dažādas dabiskās sistēmas (fiziskās, bioloģiskās, sociālās, ekonomiskās u. c.) Tikai šāda pieeja man ir ļāvusi palīdzēt, sniegt atbalstu vai saglabāt stabilitāti un cerību pārmaiņām.
Raugoties no ārsta redzespunkta, svarīgi tiešām saprast, ka atkarība ir slimība, kura attīstās, ja cilvēks, savu emociju, domu vadīts, ilgstoši un regulāri veic viņam nepalīdzošu uzvedību. Lielākā problēma šajā situācijā ir tā, ka izpratne par dažādu procesu norisi var pienākt vēlāk, nekā tam vajadzētu notikt, lai slimība neattīstītos.
Atkarība ir biopsihosociāla, hroniska, bīstama, neizārstējama, bet ārstējama slimība. Šajā teikumā iekļaujas viss, kas jāšķetina individuālā līmeni. Bioloģiskos riskus nosaka iedzimtība, kas par 40–60 % var noteikt atkarības attīstības iespēju, ja nav aizsargājošo faktoru. Tātad cilvēks nāk pasaulē ar riskiem, kurus pats nav izvēlējies, bet ar tiem ir jārēķinās. Arī smadzeņu neiromediatoru (dopamīna, serotonīna, endorfīnu u. c.) vielmaiņa ir bioloģiski nosacīta, tāpēc atšķiras mūsu spējas tikt galā ar stresu un grūtībām.
Tālāk ceļš ved caur pasaules iepazīšanu, kuras ietvaros var saskarties gan ar sociāliem, gan ar sociāli ekonomiskiem faktoriem. Arī šeit var slēpties gan riski, gan atrasties aizstāvji un sargi. Vide, kurā augt un attīstīties, ir svarīga, bet reizēm nenotiek labas un vēlamas lietas. Reizēm likteņa stāsti nepavisam nav viegli, bet pat ļoti skumji un grūti. Būtiski ir tas, ka, sasniedzot atbilstošu personības un gara briedumu, tomēr ir iespēja saprast, kas ir sāpinājis, kas ir bijis negodīgi un, pilnīgi pretēji, – kas, par spīti, tomēr ir darījis laimīgu, kas iedvesmojis. Reizēm grūtā brīdī domas, izvēles un uzvedība ir tik spontānas, ka noved pie tūlītējas izvēles ātri atrisināt problēmu, bet biežāk tas ir slazds. Ja nav bijusi godīga apspriede ar sevi, tad šī uzvedība un izvēles var novest pie alkohola lietošanas sekām, kuras tad arī saucam par slimību.
Vai medicīnā ir vieta brīnumam? Šajā nozarē ir tik daudz burtiskā, apskatāmā un pierādītā, tomēr atkarību jomā šo brīnumu var piedzīvot, un tas noteikti nav burtisks medicīnas nopelns. Brīnumu rada cilvēks pats, bet kopā ar citiem. Ārsts var palīdzēt ieraudzīt saikni starp problēmām un alkohola lietošanu, saprast attīstības mehānismus un konstatēt traucējuma apjomus. Tālāk, vienojoties par ārstēšanas plānu, var pielietot ārstēšanas taktiku, kas saistās ar psiholoģiskām palīdzības metodēm vai zāļu lietošanu. Vislabāk tomēr darbojas kombinētā pieeja. Ja sākumā neiet viegli vai ir sanācis vilties un atkrist atpakaļ, tad stabilitātei pielietotās zāles ļauj atgūt ticību sev. Jebkuru medicīnisko pieeju nepieciešams kombinēt ar atbalstu un iedrošinājumu, ko var sastapt AA. Tāpēc brīnumi notiek!
Lai kādas pieejas un metodes tiktu pielietotas, pamatā ir emociju regulācijas mehānismi, kas ir pirmatnēji, bet vienmēr aktuāli. Savas emocijas – skumjas, prieku, dusmas, bailes, riebumu u.c. – ir svarīgi iepazīt un atpazīt, jo tās darbojas kā signāli, ka mūsu vajadzībām, drošībai un pastāvēšanai ir apdraudējums. Smadzeņu reģionos, kuros veidojas, aktivizējas un darbojas šīs emocijas, iedzīvojas arī atkarības slimība, tāpēc ir grūti, bet ne neiespējami to ietekmēt. Iepazīstot savas emocijas, mēs varam apzināties savas vajadzības, lai secīgi rastu risinājumu, kas kopumā rada ilgtermiņa pozitīvas un noderīgas pārmaiņas dzīvē.
AA sadarbība ar profesionāļiem ir pakļauta tām pašām sabiedrībā esošajām stigmām, kas skar jebkurus psihiskus traucējumus. Gan katra profesionāļa personiskā izpratne par atkarībām, gan personiskās pieredzes ietekme, gan personīgo emociju kopums var kavēt sadarbības raitumu. Informācijas par AA nevar būt par daudz, bet tai noteikti jāuzrunā dažādos veidos, pa dažādiem kanāliem. Tad šī sadarbība varētu attīstīties raitāk.
Lai nu kā – to, ko ne vienmēr var piedāvāt medicīna, var piedāvāt AA sadraudzība. AA var palīdzēt justies pieņemtam, uzklausītam, ļauj nebaidīties. AA ir pieejama un pieejama tā, kā medicīniskā aprūpe nespēj sevi īstenot. Šī kalpošanas pieeja ir kā eņģelis ar spārniem, kas apvij abus. Labi ir abiem. Gan tam, kas palīdz, gan tam, kuram palīdzēts.
Lai mums visiem izdodas! Paldies, ka esat!
Dr. Ilze Maksima
Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.
Kommentare