Vai es esmu izgājusi visus soļus?

Tas jau ir Augstākā Spēka darbs atrast man sponsorējamos, mans uzdevums ir tikai neatteikt. 

Nesen man kāds brālis saietā jautāja, vai es sponsorēju citus? Es teicu, ka, nē, jo pie manis neviens nepiesakās. Viņš atbildēja, ka viņam ir bijis tāpat pirmajos skaidrības gados. Tas mani tā kā nomierināja, līdz viņš piebilda, ka sponsorēšana ir ļāvusi viņam daudz dziļāk iepazīt programmu no cita skatu punkta un tā ir kā pēdējā skrūvīte, kas satur visu kopā. Tad kas notiek ar manu programmu, ja es nesponsorēju nevienu? 

Pirms uzsāku iet soļus nu jau otro reizi, mana sponsore pajautāja, vai es plānoju sponsorēt citus, uz ko es ļoti pārliecinoši teicu: “Jā, noteikti!” Kad pēc Devītā soļa man deva zaļo gaismu celt roku un pieteikties, es to darīju negribīgi, jo biju skaidrā tikai nedaudz ilgāk par pusgadu un neuzskatīju, ka man ir, ko piedāvāt citiem. 

Pienākot pirmajam skaidrības gadam, tomēr vienu reizi uzprasījos sponsorēt ļoti jaunu meiteni, kurai paralēli alkoholismam bija arī citas diagnozes. Mēs pāris reizes satikāmies un lasījām Lielo grāmatu tieši tāpat, kā es to darīju kopā ar savu sponsori. Viņa rakstīja par savu pēdējo dzeršanas reizi, un viņas stāstā nebija nekā pārsteidzoša. Es atpazinu viņā sevi dzerošajā laikā: lai gan pierādījumi bija neapgāžami, viņa negribēja pieņemt, ka ir alkoholiķe. Viņa spēja to pateikt, bet ne pieņemt. Pēc kāda laika viņa pazuda, jo viņas prioritāte noteikti nebija skaidrība, un arī es vairs neuzmācos, jo zināju, ka viņai ir Augstākais Spēks, kas par viņu parūpēsies, lai vai kā. Turklāt es pati, pirmo reizi ejot soļus, darīju tieši tāpat. Viņa man iedeva spēcīgu ticības un pateicības devu, pat nepabeidzot Pirmo soli. Šī pieredze man atgādināja, kur es vēl nesen pati atrados un kādas pārmaiņas ir manī notikušas. 

Vēl divām sievietēm esmu iedevusi savu numuru un piekritusi sponsorēt, bet nekad nesaņēmu ziņu. Citu kandidātu interese nav mani sasniegusi manā trīs gadu skaidrībā. Varbūt esmu pārāk jauna, pārāk negatava, pārāk bailīga, nezinu, jo tas jau ir Augstākā Spēka darbs atrast man sponsorējamos, mans uzdevums ir tikai neatteikt. 

Lasot “Divpadsmit soļus un Divpadsmit tradīcijas” par Divpadsmito soli sapratu, ka vēsts nešana nav tikai sponsorēšana. Vēsti var nest, gan vienkārši esot skaidrā, gan daloties sapulcēs, gan spīkerējot, gan arī iemiesojot sevī programmu un garīgo atmodu. Ja to ir iespējams sasniegt bez sponsorēšanas, tad programma strādā. Manī līdz šim nav bijušas nepatīkamas vai nepilnvērtības sajūtas, ka neesmu sponsore. Augstākais Spēks man regulāri sarunā spīkerēšanas haltūras, nupat uzstājos online sapulcē Japānā, kur nesu vēsti par Latvijas AA. Paldies visiem, kuri sponsorē un citādi nes atveseļošanās vēsti, jo bez tā es nebūtu skaidrā šodien. 

Alkoholiķe E.R.

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.