Mums ir pienākums pret nākamajām paaudzēm, uzskata šis AA biedrs.
Kad piekrītu uzrakstīt savas pārdomas par tēmu “Vai man ir svarīgs AA galvenais mērķis un kā es varu piedalīties tā īstenošanā?", domāju, ka grūtākais uzdevums būs izvēlēties pareizākos vārdus, lai ietērptu savas domas iedvesmojošā AA valodā. Apsēžoties pie datora, atskārtu, ka tomēr ir arī citi izaicinājumi. Lielākais – vienoties pašam ar sevi par to, kas īsti ir AA mērķis un kas ir mans AA mērķis?
It kā jau visam bija jābūt vienkārši. AA mērķis ir ietverts 5. tradīcijā – Katrai AA grupai ir tikai viens galvenais mērķis – nest vēsti alkoholiķiem, kuri joprojām cieš.
Tomēr, kā jau minēju, vienkāršība šoreiz neizrādīja simpātijas maniem pūliņiem, un nācās tikt galā paša spēkiem. Kā jau tas gadās, tad sākās viss pavisam nevainīgi – es tikai mazliet paklupu aiz vārdu salikuma “katrai grupai”. Bet “katra grupa” taču nav viss AA. Un vēl taču ir manis paša AA mērķis. Kurš no tiem man ir svarīgāks? Un, ja pastāv iespēja, ka ir dažādi mērķi, tad iespējams, ka arī darbības šo mērķu sasniegšanai atšķiras? Tātad arī manas potenciālās līdzdalības veids un forma? Vienkāršība tomēr būtu noderējusi.
Vispirms par manu AA mērķi. Apzinos, ka bez skaidrības daudz kas nav iespējams. Tātad pirmais uzdevums un mērķis būtu (ir) palikt skaidrā. Tomēr man ar to nepietiek. Esmu atklājis, ka man personīgi svarīgāk par palikšanu skaidrā ir iemācīties dzīvot dzīvi skaidrā. Jo manā dzīvē alkohols nebija pamatproblēma. Problēma bija pati dzīve. Alkohols bija mans risinājums šai problēmai un tikai ar laiku kļuva par daļu no problēmas. Šodien, protams, esmu pateicīgs par savu skaidrības dāvanu, bet uzskatu, ka tā ir iedota avansā. Bet avanss ir jāatstrādā. Jāatstrādā, dzīvojot dzīvi, kas ir vērsta uz manu baiļu, aizvainojumu, savtīguma, negodīguma un citu jauko īpašību uzveikšanu. Un tas nemaz nepadodas viegli, jo mani apmaldījušies instinkti visu laiku mēģina mani novirzīt no ceļa, solot vieglākas un vienkāršākas metodes.
Jau pirms nonācu AA man izdevās dažus gadus pabūt skaidrā, bet tā nebija dzīve, ar kuru varētu lepoties. Es biju skaidrā, bet joprojām visās savās nedienās vainoju citus, nevis uzņēmos atbildību. Es “ar elkoņiem izgrūstīju citus”, jo biju pārliecināts, ka tas ir vienīgais pareizais ceļš, lai dzīvē kaut ko sasniegtu. Un pat ja mani dažreiz apmeklēja sirdsapziņa, tad parasti ātri vien spēju to pārliecināt, ka viņa ir atnākusi uz nepareizo adresi. Un, ja man tas neizdevās, tad vērsos pie sava labākā sabiedrotā – alkohola. Tas nokārtoja visu, ko man nebija spēka izdarīt pašam. Tas atrisināja visas problēmas. Tikai es apmaksāju rēķinus par līdzekļiem, kurus alkohols bija izmantojis savos risinājumos. Ar laiku tie kļuva aizvien lielāki. Es bankrotēju. Un nokļuvu AA.
Tātad mans personīgais mērķis ir iemācīties pieņemt dzīvi skaidrā, dzīvot šo dzīvi un būt vienkāršam un sakarīgākam visās dzīves jomās. Ne tikai AA drošībā.
AA sadraudzības galveno mērķi, kā es to saprotu, atklāju, kad pirms dažiem gadiem man palūdza patulkot kādu ārzemju AA dokumentu. Neatceros vairs detaļas, bet es tur atradu ideju, ka AA sadraudzības galvenais mērķis ir saglabāt, uzturēt un nodot AA garīgo mantojumu (soļus, tradīcijas, koncepcijas) tiem, kas šobrīd vēl nemaz nav dzimuši. Man tas bija milzīgs atklājums un stipri mainīja manu AA perspektīvu. Jo nest vēsti tiem, kas cieš pašlaik, protams, ir svarīgi, bet saglabāt šo vēsti un nesačakarēt to ilgtermiņā ir pavisam cita lieta.
Tātad savās pārdomās es atklāju trīs man pašam derīgas domas:
mans personīgais AA mērķis ir iemācīties pieņemt un dzīvot dzīvi, vadoties pēc vieniem un tiem pašiem principiem visās dzīves jomās;
man kā AA grupas biedram ir jāatbalsta vēsts nešana tiem, kas joprojām cieš;
patiesā pateicībā par man sniegto risinājumu man ir jāatbalsta AA sadraudzība tās darbībās, lai AA garīgā programma tiktu saglabāta tiem, kuri vēl nav nemaz sākuši dzert vai nemaz vēl nav dzimuši.
Paliek tikai jautājums – ko es varu darīt šo mērķu sasniegšanā? Sākumā minēju, ka dažādi mērķi var novest pie dažādiem līdzdalības veidiem. Tomēr man liekas, ka šajā gadījumā ir viena lieta, ar kuru varu gan sasniegt savus individuālos, gan palīdzēt sasniegt AA grupu un AA sadraudzības mērķus. Šī lieta ir AA garīgās programmas (Divpadsmit soļu) praktizēšana ikdienā un visa mana atlikušā mūža garumā.
Jo, strādājot ar programmu, es iemācos dzīvot dzīvi. Es atklāju un apzinos, kā es pats traucēju savai dzīvei, un ar savu rīcību es uzņemos atbildību par visām dzīves jomām. To man māca programma.
Jo tikai iepazinis savus trūkumus, novācis pagātnes gruvešus un ieguvis, es varu sākt dalīties ar citiem un nest šo vēsti alkoholiķiem, kuri joprojām cieš. Es nevaru citiem dot to, kā man pašam nav.
Jo, tikai praktizējot programmu, es palīdzu to uzturēt dzīvu nākamajām paaudzēm.
Edmunds G.