Šis AA biedrs 26 gadu vecumā pirmoreiz mūžā meklēja romantiskas attiecības skaidrā prātā. Viņa pieredze apliecina teicienu: “Mēs neesam svētie – mēs gribam garīgi augt.”
Bija paredzēts, ka šis raksts jeb dalīšanās pieredzē būs par manām kā AA biedra romantiskajām attiecībām ar “normālo” cilvēku. Sapulcēs vai AA literatūrā šos neparastos zvērus bieži dēvē par nealkoholiķiem. Ilgu laiku uzskatīju, ka dažādu iemeslu dēļ es nespētu veidot romantiskas attiecības ar alkoholiķi, kura atveseļojas ar AA programmas palīdzību, jo manā prātā tādas attiecības novestu pie nepārtrauktas otra inventarizēšanas un piespiedu sponsorēšanas. Bet tās jau ir tikai manas iedomas. Tomēr sapratu, ka sākumā savas pieredzes vietā gribēju paust savu viedokli. Ak, mans dārgais EGO! Mana pieredze un mans viedoklis ir divas dažādas lietas. Viedokļrakstus pataupīšu citiem izdevumiem, bet te – tikai sausi fakti.
“Vīnogu” uztveru kā drukātu sapulci. Un, kā jau reizēm notiek sapulcēs, daloties savā pieredzē, esmu izstāstījis ne 100% no tā, ko biju plānojis. Mani mierina doma, ka tā tam bija jānotiek – man tas jāizstāsta un tev tas jāizlasa. Novelšu vainu uz Augstāko Spēku, kā es viņu saprotu. Ja kas, visas sūdzības viņam. Tātad šis ir stāsts par manu pieredzi romantisku attiecību veidošanā skaidrā prātā, par AA lomu manās attiecībās un to, cik daudz parādā esmu Anonīmajiem alkoholiķiem.
Kā bija
Dzēru no 15 līdz aptuveni 26 gadiem. Tātad viss mans pusaudža attīstības posms pagāja pamatīgā žvingulī. Līdz ar to, kad 26 gadu vecumā biju sasniedzis savu zemāko punktu un sapratis, ka nevaru nedzert, bet arī nevaru vairs dzert, uz skaidrības sliekšņa nostājos teju kā nevainīgs pusaudzis. Lai gan fiziski biju piedzīvojis daudzas vienas nakts vai īslaicīgas attiecības, nevienas no tām nebija skaidrā prātā un patiesu tuvību (fizisku un garīgu) ar otru cilvēku nebiju pieredzējis vispār.
Kas notika
Skaidrības sākumā sapulcēs dzirdēju, ka pirmajā skaidrības gadā vajadzētu dzīvot mierīgi. Kā atceros, tika ieteikts neuzsākt vai nepārtraukt attiecības, nelīst riskantās ar alkoholu saistītās situācijās, neturēt sevī dusmas un daudz citu šādu derīgu ieteikumu. Pārkāpu gandrīz visus no tiem.
Man paveicās un es nenorāvos. Mana skaidrība ilgst jau 14 gadus. Bet pirmais skaidrības gads pagāja samērā vētraini, ar lieliem kāpumiem un kritumiem. Joprojām gāju uz bāriem kopā ar vecajiem draugiem. Centos neizkrist no piektdienas vakara Vecrīgas kodienu aprites. Par laimi, mana vēlme būt skaidrā un Augstāki Spēki, kā nu kurš viņus saprot, mani nosargāja no norāviena un palēnām lika saprast, ka vecā, alkohola orbītā rotējošā dzīve ir beigusies.
Tomēr es biju 26 gadus jauns. Pieaugošais skaidrības čipu skaits uz mana plauktiņa, AA sapulces un psihologa apmeklējums reizi nedēļā mani cēla eiforijas spārnos bez “Red Bull” un citiem ķīmiskiem palīglīdzekļiem. Tā pirmo reizi dzīvē sāku meklēt romantiskas attiecības skaidrā prātā. Skaidrība man deva tādu drosmi, ka mierīgi varēju uzrunāt kādu iepatikušos pretējā dzimuma pārstāvi, pateikt, ka viņa man šķiet simpātiska vai ko tādu, un uzlūgt uz randiņu. Saņēmu vairākus atteikumus, bet arī izdevās vairāki randiņi, kas pārauga nedaudz ilgākās attiecībās.
Tomēr, ja nākas runāt par romantiskām attiecībām AA kontekstā, es sev uzreiz uzstādīju noteikumu, ka nemēģināšu sākt nekādas romantiskas attiecības savā mājas grupā, jo dzerošā laika pieredze man bija mācījusi, ka sačakarētas attiecības vietās, kurās ir jāatgriežas, parasti sagādā lielas problēmas. Īsāk sakot – nekārnies, kur ēd. Uztvēru AA sapulci un grupu kā vitāli svarīgu lietu savai izdzīvošanai, tādēļ laikam bija tik stingra nostāja.
Lai gan tagad, godīgi atskatoties uz to laiku, tā bija viegli pieņemama politika, jo pirmos piecus skaidrības gadus apmeklēju tikai vienu grupu, kurā bija ļoti maz mana vecuma cilvēku. Neapmeklēju arī nevienu AA pasākumu ārpus sapulcēm, tāpēc man bija mazāk kārdinājumu, kuriem savā iedomātajā varonībā vajadzētu stāties pretī. Skaidrības sākuma rozā brillēs redzēju arī savu atspulgu un iedomājos, ka attiecību meklēšana AA, kur droši vien sāpinātas un izmisušas dvēseles bez liekas apdomas metas cita citas apskāvienos, lai meklētu drošību un siltumu, man – stiprajam, jaunajam un skaistajam – būtu vieglākais ceļš.
Tā nu gāju meklēt mīlestību “normālo cilvēku” pasaulē. Jā, es galvenokārt meklēju mīlestību, jo dažās pirmajās skaidrības dzīves intīmās tuvības reizēs sapratu, ka man ir grūtības mīlēties, ja pilnībā neuzticos savai partnerei. Lai gan zināju, ka fiziski esmu vesels un citās situācijās viss darbojas, kailums un tuvība liek man vēlēties aizbēgt vai vienkārši atslēgties.
Tieši šī nespēja lika man uzrunāt manu pirmo sponsoru, lai sāktu strādāt ar soļiem. Esmu pateicīgs, ka jau tad sapulcēs biju daudz dzirdējis gan citu biedru pieredzi, gan lasījis AA literatūru, un atšķirībā no dzerošā laika es nemetu plinti krūmos, bet biju gatavs risināt šo problēmu, neraugoties uz kaunu, ko tā man lika izjust. Zināju arī to, ka ļoti vēlos stabilas un banālas attiecības. Jā, ar randiņiem, aplidošanām un visu pārējo.
Šajā periodā tā patiesi laikam biju ieķēries divās meitenēs. Bet šīs “attiecības” beidzās diezgan ātri.
1. Kad Olgai kādā trešajā randiņā pateicu, ka esmu alkoholiķis un nelietoju, viņa nosmējās, ka es noteikti pārspīlējot un droši vien neesot bijis tik traki, kā saku. Tas nebija nekas drausmīgs, bet ar to pietika, lai, neraugoties uz manu centību, nekāda tuvība mums neizdotos. Laikam nejutos, ka spēju viņai uzticēties. Beigās, kā tagad saka, es viņu nogoustoju un atkal sajutos kā dzerošā laika attiecībās. Necēlu telefonu un neatbildēju uz ziņām, kamēr otrs cilvēks vairs necentās sazināties. Manā lietojošajā dzīvē labi apgūtas prasmes.
2. Baiba man ļoti patika. Viņa bija īsta femme fatale. Māksliniece un dzērāja. Es gāju ar viņu uz bāriem. Runāju, tempu limonādi un skatījos, kā viņa lēnām piedzeras. Tad viņa laikam gāja dzert tālāk, bet es uz mājām, jo skaidrība taču! No rīta pēc Baibas lūguma gāju uz veikalu, pirku divlitrīgos bamšļus un devos uzlāpīt savu mīlestību. Skaidrā sēdēju, kamēr viņa lāpījās. Šodienas acīm skatoties, šķiet pilnīgs neprāts. Pārstāju viņai zvanīt, kad kādā entajā randiņā notika mūsu pirmais skūpsts un vienīgais, ko es spēju sajust bija “skrūves” garša viņas mutē un bailes no tā, ka tas liks man norauties.
Tā ritēja mani mīlestības meklējumi skaidrā prātā. Brīžiem jutos kā septītajās debesīs, brīžiem – kā nezinkurā elles lokā. Tagad zinu – tas ir normāli.
Kā ir tagad
Un tad es satiku savu lielo mīlestību. Es biju skaidrā gadu. Viņa bija tas cilvēks, kuram es spēju uzticēties līdz galam. Tas cilvēks, kura priekšā varēju būt kails un nekaunēties par to, kas esmu gan fiziski, gan garīgi. Mēs esam kopā jau 13 gadus un mums ir foršs dēls.
Ja šeit beigtu savu stāstu, tad tas nebūtu īsti pilnīgs, jo beigas tam vēl nav pienākušas. Lai gan šīs attiecības es sauktu par laimīgām, noteikti nevaru teikt, ka tās ir vieglas. Mums ir klājies grūti gan attiecību sākumā, gan vidū, gan citos brīžos. Mans secinājums: attiecības ar “normālu cilvēku” ir normālas, un normālas attiecības droši vien sevī ietver arī konfliktus, nesaskaņas, asaras un dusmas. Es esmu atkarīgais, man piemīt tendence meklēt kaifu visur. Es esmu ieprogrammēts gūt baudu pa vieglāko ceļu – dzēriens, dūms, tablete. Tieši tāpēc man sākumā bija grūti pieņemt, ka attiecībās ir arī savas negatīvās puses, viss nav tikai mūžīgas rotaļas palagos, Netflix & Chill un ceļojumi uz Kanāriju salām. Galu galā, attiecībās ir iesaistīts arī otrs cilvēks ar saviem tarakāniem galvā un skeletiem skapī.
Šo attiecību laikā esmu sapratis pāris sev ļoti svarīgu lietu. Attiecības uzlabojās un arī es, manuprāt, tajās kļuvu labāks, kad sapratu, ka tās nav galvenais manā dzīvē. Manā dzīvē pirmajā vietā ir skaidrība un dvēseles miers, jo bez šīm divām sastāvdaļām es noteikti esmu neciešams vīrs, tēvs vai vienkārši līdzcilvēks. Otrā varbūt izklausīsies banāla, bet bez AA nebūtu ne manu attiecību, ne ģimenes, ne skaidrības. Tieši AA es mācījos dzīvot skaidrā. Citu biedru pieredze un darbs ar AA programmu man gan tieši, gan netieši ir palīdzējis no 26 gadus veca ķermeņa ar pusaudža prātu kļūt par daudz maz adekvātu un pieaugušu cilvēku. Anonīmie alkoholiķi palīdzēja ielikt manai dzīvei stabilu skaidrības pamatu, uz kura būvēt visu pārējo. Un, lai vai kā tas man nepatiktu, šķiet, ka AA atbilde uz visiem maniem jautājumiem par problēmām attiecībās ir: paskaties uz sevi, ko tu izdarīji?; kā ir ar tavu ego? Un tā nav sevis vainošana visās lietās jeb pazemošanās. Šie jautājumi arī palīdz saprast, vai man kādas konkrētas attiecības ir vajadzīgas, vai es netieku izmantots, vai manas robežas un intereses tiek ievērotas.
Joprojām sekss un attiecības nav tēmas, par kurām man ir viegli runāt sapulcēs vai dalīties ar citiem AA biedriem. Iemesls droši vien ir tāds, ka, daloties par seksu, man laikam gribas izlikties labākam nekā esmu un, daloties par attiecībām kopumā, man piemīt tendence visās nelaimēs vainot otru pusi. Tāpēc par šīm lietām vislabprātāk runāju tieši ar sponsoru, jo viņš lieliski spēj norādīt, kur esmu negodīgs un savtīgs. Un, kā man šķiet, vissvarīgākais – šīs tēmas ir tik “sāpīgas”, ka liek man aizmirst to, ka patiesībā man jāizjūt pateicība par jebkuru mirkli, ko piedzīvoju skaidrā prātā. Dzerošajā dzīvē neveiksmes jebkurā jomā man lika vēl vairāk noslēgties sevī, vainot netaisnīgo pasauli, Dievu, vecākus un visu pārējo, bet, pateicoties AA, dzīvojot skaidrā, jebkura nelaime un neizdošanās kalpo kā pamats turpmākai attīstībai, ja vien es spēju to saskatīt. OK, iespējams, skan kā jēlība, bet tas manā skaidrībā ir lielākais ieguvums.
Atgriežoties pie sākotnējās raksta tēmas, ko improvizēti varētu nosaukt “Attiecības – normālie pret AA biedriem”, es svinīgi pasludinu, ka, pateicoties paša attiecībās piedzīvotajam un no citu teiktā dzirdētajam, mana pieredze ir novedusi līdz secinājumam, ka ir pilnīgi vienalga, kur satieku savu otro pusi (tramvajā, universitātē, AA sapulcē vai basketbola treniņā), galvenais, ka man ir stabils skaidrības pamats zem kājām, AA programma aiz jostas un AA biedru atbalsta siena aiz muguras. Zinu, izklausās perfekti, un, jā, es droši vien nekad šādu ideālo stāvokli nesasniegšu, bet galvenais taču ir tiekšanās uz pilnību, nevis tās sasniegšana, vai ne?
Anonīms autors