Viņš bija vientuļnieks, bet, sekojot saprātīgiem sponsora ieteikumiem, apguva iedraudzēšanās prasmi.
Sākot dzīvot skaidrā, man patika AA sadraudzība – komunikācija, kas norisinājās dabiski, kad katru nedēļu sapulcēs satiku vienus un tos pašus cilvēkus. Taču joprojām biju vientuļnieks. Lai gan man bija tuvas attiecības ar sponsoru, tās lielākoties balstījās AA lietās, darbā ar soļiem un, šad un tad, vēsts nešanā. Manas vecās domas, uzskati, aizsardzības mehānismi, grūtības uzticēties noveda pie tā, ka lielākoties biju viens. Uzturēju tikai to mazumiņu kontakta ar citiem, kas bija nepieciešams, lai izdzīvotu.
Pēc sešiem skaidrības gadiem, kādas diskusijas par Piekto soli laikā, sponsors man pajautāja: “Vai tev ir draugi?” Es automātiski atbildēju: “Protams, ka ir.” Mums turpinot sarunu, aptvēru, ka man bija vairāki paziņas, no kuriem savukārt daži bija man tuvāki nekā citi, bet ļoti maz tuvu draugu.
Sponsors uzdeva man mājasdarbu. Viņš lika sapulcēs, kuras apmeklēju, pavērot un izvēlēties četrus vai piecus cilvēkus, kuri man patīk, un tad mēģināt ar viņiem iedraudzēties. Mēs pārrunājām, ko tas īsti nozīmē. Vienojāmies – ja vēlos iegūt tuvus draugus, man šiem cilvēkiem nāksies atklāties un pielikt pūles, lai ar viņiem satiktos regulāri. Man būs jāmeklē veidi, kā interesēties arī par viņiem, nevis tikai par sevi pašu.
Pieņemu, ka nealkoholiķiem šis process varbūt šķitīs ārkārtīgi elementārs, iespējams, pat bērnišķīgs. Taču personīgi es atkal un atkal pārliecinos, ka dzīvošanas pamatprasmes esmu apguvis savā pieredzē Anonīmajos alkoholiķos.
Otrajā un trešajā skaidrības gadā biju sācis trenēties un interesēties par pārgājieniem, skriešanu, distanču slēpošanu un citām aktivitātēm brīvā dabā. Izmantoju šīs savas intereses par pamatu mēģinājumos tuvoties potenciālajiem draugiem. Sarunās ar viņiem pieminēju savas intereses un ierosināju pamēģināt kopā doties pārgājienā vai noskriet piecus kilometrus. Papildus šad un tad viņiem zvanīju, un mēs devāmies kopīgās pusdienās.
Cik pārsteidzoši! Drīz vien man bija divi draugi! Mēs kopā skrējām un gājām pārgājienos. Kad biju pilsētā darīšanās, reizumis iegāju ciemos pie viena no viņiem veikalā. Darbdienās mēs dažkārt kopā paēdām pusdienas. Mēs sarunājāmies tajā intīmajā, atklātajā veidā, kādā sarunājas AA biedri. Dažu gadu laikā manas jaunās draudzības pārauga par vērtīgām, noturīgām attiecībām. Šodien es nespēju iedomāties savu dzīvi bez draugiem. Nespēju saprast, kā pirms tam es tik ilgi biju viens.
Pēc kāda laika darba dēļ pārcēlos uz vairāku tūkstošu jūdžu tālu vietu. Pagāja divi gadi, pirms atgriezos Dienvidrietumos un apmetos uz dzīvi aptuveni četru simtu jūdžu attālumā no vecajiem draugiem. Kopš manas atgriešanās esam ieviesuši divas tradicionālas kopā sanākšanas gadā, kuras neizlaižam. Piemiņas dienas nedēļas nogalē sapulcējamies skaistā lauku apmetnē, kas atrodas pusceļā starp mūsu dzīvesvietām. Oktobrī dodamies pārgājienā Māņticīgā kalna dabas rezervātā Arizonas štatā. Šie divi notikumi ir kļuvuši par mana gada būtiskākajiem brīžiem. Mums ir bijuši kādi seši Piemiņas dienas kempingi un ducis vai velna ducis Māņticības kalna pārgājienu.
Turklāt, ar savu jaunapgūto iedraudzēšanās prasmi esmu atradis vēl vairāk draugu. Ikgadējais kempings un pārgājiens faktiski ir kalpojuši par centrālajiem notikumiem jaunu draudzību veidošanā. Katru gadu sastopu tur jaunas sejas, jaunus draugus un jaunas pieredzes. Interesanti ir tas, ka laiku pa laikam mums piebiedrojas nealkoholiķi. AA sapulcēs, kuras noturam mūsu pasākumu laikā, viņi pauž pārsteigumu par tuvību un godīgumu, ko dzird mūsu diskusijās, – lietām, kuras mēs, AA biedri, uzskatām par pašsaprotamām.
Vienkārši sekojot saprātīgiem ieteikumiem, mana dzīve ir mainījusies veidos, kādus es pats nekad nebūtu iedomājies. Ceturtajā un Piektajā solī es apzinājos savus rakstura trūkumus, un, tos labojot, it īpaši ar Sestā un Septītā soļa palīdzību, mana dzīve ir neiedomājami izmainījusies. Gatavība pieņemt cita cilvēka saprātīgus padomus un godīgi centieni tos pielietot savā dzīvē bija manu panākumu atslēga.
Ienācu AA vientuļš, nožēlojams, neko nejēdzošs un izolēts dzērājs, un atradu tieši to, ko vienmēr biju gribējis – iespēju būt daļai no kaut kā brīnišķīga un būt citu – arī šī brīnišķīgā veseluma daļu –novērtētam. Tas bija tieši tas, ko vienmēr biju meklējis. Mana pieredze ir tieši tas, kas, manuprāt, ir aprakstīts kā: Dievs izdarīja man to, ko pats nevarēju izdarīt.
T.T., Albukerke, Ņūmeksikas štats
Copyright © The AA Grapevine, Inc. (March, 2002). Reprinted with permission.
Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.