Manas ķibeles ar tradīcijām

Kad kāds indivīds mēģina izraisīt nepatikšanas AA, viņš vai viņa stājas pretī diezgan lielam spēkam.

Pēc pusotra gada norāvienu es apvienojos ar dažiem cilvēkiem, un mēs izveidojām Springfīldas Jauniešu grupu. Tas bija septiņdesmito gadu sākumā, un jaunieši dzērāji bija vēl kas nedzirdēts. Tāpēc, kad tika izsludināta grupas pirmā sirdsapziņas sapulce, tas izraisīja smieklus. Lūk, cik tālu mēs esam tikuši.

Grupas dibināšana bija pārdrošs gājiens no manas puses, jo es biju skaidrā tikai trīs mēnešus, kad notika sirdsapziņas sapulce, taču tur bija daudz biedru skaidrā, kuri parūpējās par to, lai šis jaunatnācējs dzērājs nenodarītu AA nekādu ļaunumu. Jau pašā sākumā es kaut ko iemācījos: kā piedalīties diskusijā. Man vajadzēja klausīties, jo es biju jaunais, nedrošais ķipars. Es nesapratu, kas bija mana problēma. Bet uzskatīju, ka risinājums ir – būt svarīgam.

Sākumā mani ignorēja. Citi bija uzmanības centrā. Es biju nomākts un aizvainots. Taču ar laiku cilvēki noplauka, un atvērās vieta, kas pastāv katras grupas centrā – vieta cilvēkam, kurš ir gatavs darīt visu darbu, un tā man derēja kā uzlieta. Viens no maniem pirmajiem oficiālajiem lēmumiem bija atlaist kasieri, jo viņš izlaida vienu sirdsapziņas sapulci. Es nezināju, ka to nedrīkst darīt. AA mēs darām lietas balsojot. Tā ir demokrātija. Bet es biju galvenais, un es precīzi zināju, kas mums visiem vajadzīgs.

Jauniešu grupa bija aizraujoša ar to, ka tā bija jauna. Tā bija tikai viena. Tā bija pretrunīga, un man patika pretrunas. Man patika būt uzmanības centrā, bet dažkārt – novērst uzmanību. Pateicoties ierindas dalībniekiem, kas katru otrdienas vakaru piepildīja telpu, grupa plauka. Mēs dabūjām kafijas kannu no manas mājas grupas un laikus samaksājām par to ar savu naudu. Jaunieši sāka nākt, un galu galā viņi sāka arī palikt, un es savā iztēlē sāku kļūt ļoti īpašs.

Mēs pieļāvām kļūdas, kā jau visas jaunās grupas. Mēs centāmies nest vēsti koledžās, kad mūs uzaicināja tur uzstāties. Tomēr mēs tur bijām nevis, lai informētu, bet gan lai pārliecinātu. Iedomājieties – stāstīt koledžas studentiem, ka dzert nav labi! Iedomājieties, ja par to uzzinātu studentu pilsētiņas avīze vai vietējie plašsaziņas līdzekļi. Mēs vienkārši nesapratām tradīcijas nozīmi attiecībā uz mūsu sabiedrisko attiecību politiku – ka tās pamatā ir pievilcība, nevis reklāma. Galu galā šī aktivitāte atmira, jo mēs saņēmām arvien mazāk un mazāk uzaicinājumu uzstāties koledžās.

Pēc dažiem gadiem Jauniešu grupa bija paplašinājusies līdz vairāk nekā simts cilvēkiem. Šim procesam palīdzēja detoksikācijas centru un pusceļa māju parādīšanās jauniešiem, kuriem bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Taču tagad uzradās vēl viens strīdus ābols – narkotikas. Jaunieši daudz runāja par narkotikām. Septiņdesmitie gadi dažiem AA biedriem bija grūts laiks. No otras puses, man slepeni patika šīs debates.

Kādā ikgadējā Rietummasačūsetsas konvencijā es nolēmu, ka Jauniešu grupa piedalīsies paneļdiskusijā “Sekss un skaidrība”. Rietummasačūsetsas Vispārējās kalpošanas komiteja to uzņēma ļoti vēsi. Mums teica, ka tas netiks atbalstīts. Tāpēc es ar mūsu delegāta starpniecību nosūtīju ziņojumu atpakaļ: “Lai Komiteja mums pasaka, par ko būs mūsu paneļdiskusija.” Protams, arī to viņi nevarēja izdarīt. AA nav varas, kura plūstu caur kādu AA valdības formu. Vēl vairāk pretrunu. Man tas patika. Tas beidzās kā vētra tējkannā, kā tas parasti notiek. Kad kāds indivīds mēģina izraisīt nepatikšanas AA, viņš vai viņa stājas pretī diezgan lielam spēkam.

Tad pienāca gads, kad mēs nolēmām pieteikties organizēt Starptautisko jauniešu konferenci. Vēlējāmies to rīkot Springfīldā, Masačūsetsas štatā. Mēs organizējām automašīnu mazgāšanu un dejas, izlozējām nelielu televizoru un savācām trīs tūkstošus dolāru lidmašīnas biļetei un naktsmītnei viesnīcā Memfisā, Tenesī štatā.

Tika apšaubīta naudas pieņemšana no cilvēkiem ārpus AA. Par laimi, mēs bijām saņēmuši vairāku bijušo pilnvaroto un delegātu atbalstu un padomus. Beidzot mēs dabūjām zaļo gaismu un otrdienas vakarā sarīkojām milzīgu atvadu sapulci. Uz tikšanos sanāca ļaužu pūlis, un mums tas patika. Par spīti sev pašam, es vairāk laika pavadīju, domājot par citiem. Tradīcijas mani bija pārņēmušas. Patiesībā es sastingu, kad savā mājas grupā paziņoju, ka mēs dodamies uz Memfisu. Mani pārņēma bailes. Memfisa?! Es nekad nebiju ceļojis tālāk par Bostonu. Bet pienāca tā diena, un lidmašīna pacēlās no Bredlija lidostas, un tas bija ārkārtīgi aizraujoši.

Mēs brīnišķīgi pavadījām laiku Memfisā. Es tēloju pasākuma vadītāju mūsu numuriņā. Satiku cilvēkus no visas valsts un sāku saprast, cik liela ir Jauniešu organizācija. Mēs uzbūrām īstu šovu. Sagatavojām prezentāciju par vietām, ko apmeklēt Springfīldā, Masačūsetsas štatā. Mums bija videoieraksts, budžets, cenu piedāvājums – viss, kas nepieciešams, lai reklamētu vietu konferences rīkošanai.

Mūsu galvenais virzītājspēks bija Eds L., kurš bija pilnīgi nepazīstams mūsu Jauniešu grupas rindās. Eds nebija ieinteresēts kļūt par svarīgu personu. Viņš vēlējās būt noderīgs. No kurienes AA gūst savu spēku? No tādu kalpojošu cilvēku kā Eds piemēra, kuri rūpējas par mūsu kopējo labklājību un nejauc to ar svarīgumu un popularitāti. Anonimitāte ir visu mūsu tradīciju garīgais pamats.

Mēs zaudējām Hjūstonai un bijām ļoti nomākti. Taču mājās vecbiedri mūs cildināja par pūlēm, ko bijām pielikuši. Mēs jutāmies tik labi, ka AA kopiena mūs pieņēma un ka bijām izpelnījušies viņu cieņu. Joprojām bija stigma, kas saistījās ar jauniešiem. Daži domāja, ka jaunieši nozīmē seksu, narkotikas un rokenrolu. Taču vienotība guva virsroku, un kalpošanas mantojums triumfēja, kā rezultātā vairāk jauniešu atveseļojās. Mēs iemācījāmies, ka uzvara nav viss un būt numur viens ne vienmēr ir tik svarīgi.

Nākamā lieta, ko darījām, bija sadarbība ar ārstniecības centru, kuru vadīja nedaudz problemātisks un apšaubāms vadītājs. Viņam piemita tā tieksme uz panākumiem, kas raksturīga personāžiem, pie kuriem mēs pievelkamies Anonīmo alkoholiķu sadraudzībā un ārpus tās. Es gandrīz pats devos uz šo centru, gatavs pamest savu dzīvokli, draugus un visu, ko šeit, Springfīldā, zināju. Paldies Dievam, es vispirms piezvanīju sponsoram. “Tā vietā, lai uzteiktu darbu, kāpēc tev nepaņemt divu nedēļu atvaļinājumu, lai šo izmēģinātu,” viņš ieteica. Man nebija vajadzīgas divas nedēļas. Pēc nedēļas es biju atpakaļ mājās. Biju aizmirsis, ka AA nav saistīti ar citām organizācijām.

Laikam ejot, doma izcelties AA kļuva arvien mazāk un mazāk pievilcīga. Es sāku ieklausīties vecbiedros. Atteicos no aktivitātes, kas vērsta uz āru, par labu aktivitātei, kas vērsta uz iekšieni, apmeklējot Soļu sapulces. Cilvēki, kas uz tām gāja, kad es pievienojos Anonīmajiem alkoholiķiem, joprojām tur bija. Sāku identificēties ar dažiem cilvēkiem, no kuriem agrāk baidījos. Viņi nebija svētie. Viņi brīvi dalījās par saviem trūkumiem un grūtībām. AA viducī es sāku justies kā mājās.

Mani joprojām šķebina, kad redzu cilvēkus, kas cenšas kontrolēt citus – bez šaubām, tāpēc, ka tas man atgādina, kāds es biju un kāds varu būt arī šodien, ja nepievēršu tam uzmanību. Ļaut darboties grupas kolektīvajam viedumam Soļu sapulcē joprojām reizēm ir grūti, kad dzirdu, ka kāds saka kaut ko tādu kā “alkoholam nav nekāda sakara ar alkoholismu” vai “tas nav nekāds dīvaiņu klubiņš”, vai “viss, kas mums vajadzīgs, ir Lielā grāmata, visu pārējo varam izmest”.

Bet, ja es vēlos tiesības paust savu viedokli, man ir jāļauj arī citiem izmantot šīs tiesības. Tas ir mūsu kopīgajās interesēs un padara mūs interesantus, vienmēr paturot prātā, ka tradīcijas ir šeit, lai sargātu mūsu kopīgo labklājību – lai pasargātu mūs no mums pašiem un mūsu uz varu orientētā egocentrisma. Es ticu, ka tradīcijas pastāv, lai saistītu mūs vienotībā, atveseļošanā un kalpošanā. Ja es varu nolikt malā savas personīgās egoistiskās vēlmes un būt apmierināts ar to, ka esmu daļa no AA sadraudzības, nevis ārpus tās, es varu būt noderīgs un laimīgs.

Džims N., Rietumspringfīlda, Masačūsetsas štats

Copyright © The AA Grapevine, Inc. (May, 2004). Reprinted with permission.

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.