Patiesība mītā

Kāds ilggadējs AA draugs (nealkoholiķis) aplūko teicienu: “Tikai alkoholiķis var palīdzēt citam alkoholiķim.”

Teiciens, ka tikai alkoholiķis var palīdzēt citam alkoholiķim, ir mīts. Tas ir mīts, kā šis vārds tiek lietots teoloģijā, nevis kā tas tiek lietots sarunvalodā. Sarunvalodā mīts ir vienkārši nepatiesība. Teoloģijā mīts ir pārliecība (vai stāsts, vai notikuma apraksts), kas ir burtiski nepatiess, bet satur garīgu patiesību.

Mīts, ka tikai alkoholiķis var palīdzēt citam alkoholiķim, ir ļoti svarīga patiesība. Šo patiesību var izteikt dažādos veidos: “Tikai tas, kurš spēj identificēties ar alkoholiķi, var viņam palīdzēt”; “Palīdzēt alkoholiķim var tikai tas, kurš pieņem alkoholiķi tāpat, kā viņš pieņem pats sevi – bez jebkādas augstprātības”; “Tikai tas, kurš garā kļūst par alkoholiķi, var palīdzēt citam alkoholiķim.”

Kāda grupa netālu no mūsu slimnīcas ir pieņēmusi mani kā goda biedru. Viņi mani bieži dēvē par “inficētu ar alkoholismu”. Es ne gluži piekrītu viņu izvēlētajiem vārdiem, jo nekādā gadījumā mana ciešā saikne ar alkoholiķiem un AA nav mani inficējusi. Drīzāk tas ir bijis bagātinoši. Ar šiem vārdiem viņi vēlas teikt, ka es garā esmu kļuvis par vienu no viņiem. Un, patiesi, tam ir jānotiek ar katru nealkoholiķi, kurš vēlas palīdzēt alkoholiķim. Tā ir patiesība mītā par to, ka “tikai alkoholiķis var palīdzēt citam alkoholiķim”.

Lai gan mītā ietvertā patiesība ir ļoti svarīga un vērtīga, pats mīts – tāpat kā lielākā daļa mītu – var būt bīstams. Tas kļūst kaitīgs, ja cilvēki to interpretē pārāk burtiski. Ne tikai mācītāji un ārsti, ne tikai psihoterapeiti un citi profesionāļi, ne tikai draugi un tuvinieki, bet pat saprotoši tiesneši, labestīgi cietuma uzraugi un iejūtīgi bārmeņi vismaz dažos gadījumos ir palīdzējuši alkoholiķiem. Es pazīstu vienu atlabstošu alkoholiķi, kurš lielu nopelnu savā skaidrībā piedēvē tam, ko viņam pateica kāds alkoholisko dzērienu veikala pārdevējs.

Ir divi veidi, kā šo mītu, ja to uztver burtiski, var izmantot nepareizi. Alkoholiķi to var izmantot kā attaisnojumu, lai nepieņemtu piedāvāto palīdzību. Ik pa laikam kāds alkoholiķis, kas tiek nosūtīts uz mūsu slimnīcu, ar nicinājumu izturas pret jebkura slimnīcas darbinieka palīdzību. Viņš attaisno savu atteikšanos no palīdzības ar apgalvojumu, ka mūsu darbinieki nav alkoholiķi un tāpēc nevar viņu saprast vai palīdzēt. Šis cilvēks bieži vien augstu vērtē AA un parasti zina visus saukļus. Tomēr lielākoties izrādās, ka viņš ir bijis ne tikai daudzās slimnīcās, bet arī daudzās AA grupās, un nekad nav spējis panākt, lai AA programma viņā iesakņotos.

Sarunas ar šiem cilvēkiem parasti notiek apmēram šādi:

Alkoholiķis: “Kapelān, vai jūs esat alkoholiķis?” (Vaicāts apmēram tā, it kā viņš jautātu, vai es esmu kāda slēgta kluba biedrs, ar mājienu, ka, ja atbilde ir “nē”, man vajadzētu mazliet kaunēties par sevi.)

Kapelāns: “Nē, neesmu.”

Alkoholiķis: “Tādā gadījumā jūs nevarat man palīdzēt. Tikai alkoholiķis var,” u.tml.

Kapelāns: “Man tas izklausās mazliet fantastiski. Jūs vēlaties teikt, ka, ja jums būtu pārsista riepa, es nevarētu jums palīdzēt to nomainīt, jo neesmu alkoholiķis?”

Alkoholiķis: “Nē, protams, ka nē. Jūs varat palīdzēt šādās lietās, bet jūs nevarat mani atskurbināt un noturēt skaidrā.” 

Kapelāns: “Es, protams, piekrītu, ka es nevaru jūs atskurbināt un, protams, nevaru jūs noturēt skaidrā. Esmu runājis ar daudziem alkoholiķiem, kuri ir atveseļojušies ar AA palīdzību un kuriem ir bijusi liela pieredze, darbojoties kā sponsoriem, un, ziniet, viņi atzīst, ka viņiem ir tieši tas pats ierobežojums. Viņi stāsta, ka viņu kā sponsoru sāpīgākās neveiksmes ir bijušas tad, kad viņi to aizmirsa un aizrāvās ar grandiozu ideju, ka viņi notur savu cilvēku skaidrā. Viņi visi saka, ka neviens cilvēks – alkoholiķis vai nealkoholiķis – nespēj noturēt citu cilvēku skaidrībā, un parasti viņi to piedēvē Augstākajam Spēkam vai grupai, vai sadraudzībai. Tajā nav nekādas maģijas. Patiesībā, lūk, kāpēc es pieminēju tukšo riepu: kāds mans draugs alkoholiķis stāsta par gadījumu, kad viņš pēc gadu ilgas skaidrības gandrīz norāvās, jo viņam bija plīsusi riepa. Tas notika visnepiemērotākajā laikā un vietā – tieši pirms svarīgas tikšanās un tieši pāri ielai no alkoholisko dzērienu veikala. Viņš bija tik sadusmots un neapmierināts, ka domāja iet pāri ceļam, lai nopirktu bundžu alkohola. Tā vietā viņš aizgāja un piezvanīja savam sponsoram. Sponsors atbrauca un viņi kopā nomainīja riepu.”

Parasti es ar šādu alkoholiķi dalos arī savā novērojumā, ka kopumā, jo ilgāk cilvēks veiksmīgi darbojas AA programmā, jo mazāk viņš cenšas uzsvērt, ka viņam var palīdzēt tikai cits alkoholiķis, un jo pateicīgāks viņš ir par palīdzību neatkarīgi no tās avota.

Otrs veids, kā šo mītu, ja to uztver burtiski, var ļaunprātīgi izmantot ir, kad cilvēki, kas nav alkoholiķi, izmanto to kā attaisnojumu, lai nepiedāvātu palīdzību. Mūsu slimnīcā mēs cenšamies iesaistīt mācītājus darbā ar mūsu pacientiem alkoholiķiem pēc tam, kad viņi ir pametuši slimnīcu. Jau gadiem ilgi mēs visus pacientus alkoholiķus esam nosūtījuši uz tuvāko AA grupu, un tagad mēs paplašinām savu pēcaprūpes programmu, iekļaujot tajā mācītājus un citus kopienas resursus. Nesen es rakstīju kādam mācītājam ar jautājumu, vai viņš būtu gatavs atbalstīt kādu alkoholiķi, kurš drīzumā atgriezīsies savā dzīvesvietā. Mācītājs atbildēja: “Mani interesē alkoholiķi un es bieži esmu domājis, ka man vajadzētu vairāk laika veltīt darbam ar viņiem, bet es pats neesmu alkoholiķis, un, tā kā tikai alkoholiķis var palīdzēt citam alkoholiķim, es neesmu veltījis viņiem daudz laika.”

Arī šis mācītājs kļūdaini uzskatīja, ka “tikai alkoholiķis var palīdzēt citam alkoholiķim”, kā viņš pats teica, tā ir “AA doktrīna”. Es viņam norādīju, ka tas tā nav, ka AA jau no paša sākuma ir strādājuši roku rokā ar nealkoholiķiem un ka patiesībā to pilnvaroto padomē arī ir nealkoholiķi. Es ierosināju, ka, ja viņš izlasītu “AA pieaug”, viņam tas kļūtu pilnīgi skaidrs.

Protams, nekas no manis teiktā nav nekas jauns “Grapevine” lasītājiem. Mans mērķis nav informēt, bet vienkārši atgādināt jums, lasītāji, to, ko jūs jau zināt: uzskats, ka “tikai alkoholiķis var palīdzēt citam alkoholiķim”, ja to uztver pārāk burtiski, var tikt izmantots ļaunprātīgi. Alkoholiķis to var izmantot kā attaisnojumu, lai nepieņemtu palīdzību, un nealkoholiķis to var izmantot kā attaisnojumu, lai nepiedāvātu palīdzību.

Taču jāatceras arī mītā ietvertā patiesība, un tas ir mūsu pēdējais vārds. Zināmā garīgā nozīmē tas ir dziļi patiess: lai palīdzētu alkoholiķim, ir jākļūst par alkoholiķi. Īstenībā šī pamatpatiesība attiecas ne tikai uz alkoholismu, bet arī uz citām problēmām un traucējumiem, kas cilvēkam ir raksturīgi. Pastāv sens uzskats, kas saglabājies līdz pat mūsdienām, ka tad, kad Dievs palīdz cilvēkam, Viņš to dara, pats kļūdams par cilvēku.

Rejs Stretons, Forts Saplaija, Oklahoma

Copyright © The AA Grapevine, Inc. (August, 1969). Reprinted with permission.

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.