Daži padomi, kā palikt uzticīgiem mūsu galvenajam mērķim.
Pirmās tradīcijas garā forma apgalvo: “Katrs Anonīmo alkoholiķu biedrs ir tikai liela veseluma maza daļiņa. AA jāturpina pastāvēt, citādi lielākā daļa no mums noteikti aizies bojā. Tāpēc mūsu kopējai labklājībai jābūt pirmajā vietā...” Mums tiek piedāvātas pārējās vienpadsmit tradīcijas, kas rāda, ko mums darīt, lai panāktu tādu vienotību, kas sniedz atveseļošanos. Mums paskaidro, ka mūsu sadraudzība ir atvērta visiem, kas cieš no alkoholisma – vienīgā prasība piederībai ir vēlēšanās pārtraukt dzeršanu. Cita tradīcija mums stāsta, ka mums ir tikai viens mērķis – nest šo vēsti alkoholiķim, kurš joprojām cieš. Citas tradīcijas izklāsta problēmas, no kurām jāuzmanās, lai mēs nenovirzītos no galvenā mērķa, proti, nauda, īpašums, prestižs, vara, strīdi, sensacionāla reklāma un personības. Visas šīs vadlīnijas nāk no mūsu dibinātājiem un vecbiedriem, kuri paši pieredzēja, kas notiek, ja šos principus neievēro – haoss, sirdēsti un apjukums, kas rodas, kad mēs nesekojam šiem ieteikumiem.
Kad Bils 1958. gadā sarakstīja bukletu “Citas problēmas līdzās alkoholam” (Problems Other than Alcohol), viņš skaidri definēja mūsu vienīgo nolūku: “Skaidrība – brīvība no alkohola –, mācot un praktizējot Divpadsmit soļus, ir vienīgais AA grupas mērķis. Grupas nepārtraukti izmēģinājušas citas nodarbošanās, kas vienmēr izrādījās neveiksmīgas. Tāpat esam iemācījušies, ka nav tādas iespējas, kā padarīt nealkoholiķus par AA biedriem. Par mūsu sadraudzības biedriem ir jābūt tikai alkoholiķiem, bet grupām jābūt tikai vienam mērķim. Ja mēs neturēsimies pie šiem principiem, mēs gandrīz noteikti sabruksim. Ja mēs sabruksim, mēs nevienam nevarēsim palīdzēt.”
Mūsu galvenais mērķis piedzīvoja īstas ugunskristības, kad sākās ārstniecības iestāžu uzplaukums, sametot vienā maisā visas atkarību problēmas, kā rezultātā AA grupas sāka apmeklēt ne tikai liels skaits šo iestāžu absolventu, bet arī “dzērājšoferi”, kuriem AA apmeklēšanu piespriedusi tiesa. Tajā pašā laikā mūsu biedri ne vienmēr paši ir informēti par mūsu tradīcijām.
Daudzi reģioni ir izstrādājuši plānus, kā rīkoties šādās situācijās. Par labu risinājumu kļuvušas “informatīvās” sapulces. Šādas sapulces paredz neformālas diskusijas un dalīšanos pieredzē par to, kas ir AA: ko AA dara un ko nedara. Šādas informatīvas sapulces ir palīdzējušas regulārām AA sapulcēm palikt uzticīgām AA galvenajam mērķim un citiem tradīciju principiem.
Grupas sirdsapziņa dabūs tieši to, ko prasa – ne vairāk, ne mazāk. Mūsu pašreizējā pieredze joprojām apstiprina mūsu dibinātāju pieredzi. Daudzām grupām, kurās alkoholiķi palika mazākumā un kurās galvenais mērķis pazuda ar alkoholu nesaistītu problēmu risināšanā, nācās slēgt savas durvis.
Ko mēs varam darīt mūsu galvenā mērķa labā? Kāda ir mūsu atbildība pret AA? Ko es varu darīt individuāli? Ko var darīt mana grupa? Kā mēs varam nest vienotu vēsti par atveseļošanos no alkoholisma – vienīgo vēsti, kuru esam mantojuši nešanai tālāk?
Šeit ir daži risinājumi, kas noderējuši daudzām grupām.
Sapulces ievadā lasiet kādu no šiem materiāliem: Anonīmo alkoholiķu preambulu, Divpadsmit tradīcijas vai zilo kartīti par galveno mērķi. Tie visi runā par mūsu galveno mērķi. Kartīte par galveno mērķi radās no nepieciešamības pēc kaut kā konkrēta, kas atspoguļotu visas AA sadraudzības apziņu. Tas ir kalpošanas materiāls, ko iespējams pasūtīt GSO (The General Service Office – Vispārējais Kalpošanas birojs).
Mēģiniet ievēlēt spēcīgu sapulču vadītāju vai diskusiju moderatoru, kas spētu ieviest un pieturēties pie vadlīnijām, kā atbildēt uz problēmām, kas nav saistītas ar alkoholu.
Dariet pieejamu informāciju par citām divpadsmit soļu programmām – kontaktpersonu vārdus un tālruņa numurus.
Rīkojiet slēgtas diskusiju sapulces – tikai alkoholiķiem. Daudzi uzskata, ka ir labāk izvairīties no neērtām publiskām situācijām un aprunāties ar cilvēku privāti pirms vai pēc sapulces, paturot prātā, ka sapratnes garam jāiet roku rokā ar stingrību.
Uzturiet komunikāciju ar tiesu darbiniekiem, ārstniecības iestādēm un darbaņēmēju atbalsta programmām un informējiet par to, ko AA var un ko nevar. Tāpat noder veidot spēcīgas sabiedrības informēšanas un sadarbības ar profesionāļiem komitejas un pagaidu sponsorēšanas programmas.
Rīkojot darbnīcas un seminārus, lieciet uzsvaru uz visu programmu – atveseļošanos, vienotību un kalpošanu. Tāpat noder apstiprinātas AA literatūras lasīšana.
Uzsveriet piederību mājas grupai. Mājas grupa ir vieta, kur gūstam piederības sajūtu un zināšanas par to, kā strādā programma, un kur sākas izpratne par kalpošanu.
Grupa, kas periodiski sevi inventarizē, ir grupa, kurā izpaužas spēcīgs galvenais mērķis.
Nesiet vēsti par galveno mērķi savā sponsorēšanā.
Uzņemieties atbildību zināt, par ko īsti ir mūsu tradīcijas. To rašanās ir aprakstīta mūsu literatūrā. Izlasiet to. Kļūstiet par atbildīgu AA biedru. Kļūstiet par daļu no risinājuma, nevis problēmas.
Iepazīstieties ar citu divpadsmit soļu programmu nostājām saistībā ar viņu galveno mērķi.
Tās ir tikpat spēcīgas kā Anonīmajos alkoholiķos.
No Anonīmo narkomānu (NA) pilnvarotajiem: “Viena no spēcīgākajām AA iezīmēm ir koncentrēšanās uz vienu vienīgu lietu: ierobežojot savu galveno mērķi ar vēsts nešanu alkoholiķiem, izvairoties no visām citām aktivitātēm, AA to panākusi ar izciliem rezultātiem – un, brīvi daloties ar saviem soļiem, tā ielikusi pamatus Anonīmajiem narkomāniem. Patiesībā, viss ir vienkārši: abās sadraudzībās spēlē savu lomu Sestā tradīcija – pasargāt mūs no novirzīšanās no mūsu galvenā mērķa. Katrai divpadsmit soļu sadraudzībai ir jābūt neatkarīgai un nesaistītai ar kādu citu. Katrai ir savs atsevišķs, unikāls galvenais mērķis.”
No Anonīmo kokaīnatkarīgo (CA) pilnvarotajiem: “Mēs CA sadraudzībā vēršamies pie AA pēc padoma un mācāmies no viņu pieredzes. Vēršoties pēc padoma, mēs paliekam savrupi, jo katrai sadraudzībai ir savs unikāls galvenais mērķis. Abām sadraudzībām ir ļoti daudz darāmā, un katru reizi, kad kāds atveseļojas, mēs palīdzam cits citam.”
No Al–Anon sadraudzības: Al–Anon tik ļoti koncentrējas uz savu galveno mērķi, ka tās biedri nevar kalpot par grupu pārstāvjiem (VKP ekvivalentiem) vai strādāt augstākos kalpošanas struktūras līmeņos, ja viņi pieder arī kādai citai divpadsmit soļu sadraudzībai.
Grāmatā “AA Comes of Age” (AA sasniedz pilngadību) atrodams šāds spēcīgs apgalvojums: “Mēs uzskatām, ka mums jādara labi viena lieta, nevis jāpievēršas vairākām lietām, kas nav mūsu aicinājums. Mūsu sadraudzība vienoti darbojas ap šo principu. Mūsu sadraudzības pastāvēšanai nepieciešama šī principa saglabāšana. Kopā mēs esam atraduši zāles pret baisu kaiti. Kā sadraudzība mēs zinām, ka nedrīkstam novirzīties no kursa. Mūsu alkoholisma pieredze padara mūs unikāli noderīgus ieņemt savu lomu plašajā alkoholisma laukā. Mēs varam uzrunāt cietējus tā, kā to nevar neviens cits. Tāpēc uz mums gulstas spēcīga morāla un ētiska atbildība nodarboties tieši ar to un neko citu. Mums jāvērš mūsu enerģija tur, kur tā noder visvairāk. Svarīgākais šajā visā ir tas, ka AA ir tikai viens galvenais mērķis: nest savu vēsti alkoholiķiem, kuri joprojām cieš. Tas ir mūsu pamatnolūks, īstais iemesls mūsu pastāvēšanai.”
Tas ir mūsu vienīgais pastāvēšanas iemesls.
Gajs G., Dekatura, Džordžija
Copyright © The AA Grapevine, Inc. (May 1994). Reprinted with permission.