Kā iemācīties ieraudzīt savu egoismu skaidrā dzīvē pat tad, kad ir visas tiesības apvainoties.
Kāpēc tu domā tikai par sevi?
Šo jautājumu savā dzerošajā dzīvē es dzirdēju tik bieži, ka pārstāju tam pievērst uzmanību. Šo jautājumu man uzdeva gan draugi, gan kolēģi, gan tie, kurus es, kā man šķita, mīlēju. Godīgi sakot, es nedzirdēju šo jautājumu arī tāpēc, ka īsti nesapratu tā jēgu. Vai tad es nedomāju pirmkārt par citiem, kad mēģināju būt jauks un labs? Vai tad es nedomāju par citiem, kad kādu pazemoju vai manipulēju, – es taču centos palīdzēt! Biju pārliecināts, ka mana problēma ir tieši egoisma trūkums.
Es mēģināju nedzert, bet cilvēkos vīlos tik bieži, ka nācās atkal ķerties pie glāzes. Es godīgi ticēju, ka pasaule ir netaisnīga pret mani, ka cilvēki ir šausmīgi egoisti. Es absolūti skaidri zināju, kas un kad man pienākas. Ja es ieguldīju laiku un spēku kādās attiecībās, zināju, ka šis konkrētais cilvēks man ir parādā gan mīlestību, gan seksu, gan maiguma pilnu kopdzīvi, kurai būtu jābeidzas tikai tad, kad es to gribēšu. Es ieguldīju daudz spēka savā karjerā, un tas nebija viegli, ņemot vērā daudzus paģirainus rītus, kad vienkārši nevarēju piecelties un aiziet uz darbu. Vai tad es neesmu pelnījis balvas un uzslavas? Kādā no darba vietām priekšniece man jautāja, kāpēc es dažreiz pazūdu un vienkārši nenāku uz darbu. Absolūtā pārliecībā atbildēju, ka tas ir viņas sejas izteiksmes dēļ – lūk, šāda nelaipna seja man traucē meklēt iedvesmu un būt laimīgam darbā. Atceros, viņa vēl pajautāja, ka varbūt es sagaidu sarkano paklāju pie ieejas darbā, un es, cik vien nopietni varēju, atbildēju, ka jā, protams, tas būtu tikai normāli.
Protams, dažreiz manī ierunājās arī vainas sajūta. Es it kā zināju, ka nav labi teikt cilvēkiem, ka viņi ir sūds, zināju, ka nav labi melot, ka esmu atkal slims, un nenākt uz darbu. Es to zināju, bet vienmēr varēju izdomāt tam attaisnojumu. Un iestāstīt to ne tikai tiem, kas ir cietuši manas dzeršanas dēļ, bet visvairāk sev. Es vienkārši nebiju spējīgs paskatīties uz sevi godīgi. Nemaz. Es sēdēju pie psihoterapeites un sūdzējos par dzīvi, kad viņa visiem spēkiem mēģināja pagriezt fokusu no citiem uz mani. Bet es tam tikai pretojos (Bet viņi? Bet ko viņi? – atkārtoju es.) Attālums starp terapeites un manu krēslu bija milzīgs. Tagad es zinu, ka šis attālums bija tieši divpadsmit soļi.
Brīnumainas slejas
Kā jau teicu, es ticēju, ka mana problēma bija egoisma trūkums. Domāju, ka man pietrūkst ambīciju un es par maz mīlu sevi. To man mēģināja ieskaidrot pudeles brāļi un dažas ne pārāk labas psiholoģijas grāmatas. Vēlāk uzzināju, ka visvairāk man to mēģināja ieskaidrot mans ego. Tieši tik dīvaini un viltīgi izpaužas alkoholisms – mans ego man stāsta, ka viņa nav. Varbūt tāpēc šo ideju man bija tik grūti saprast, vēl grūtāk ieraudzīt sevī.
Bet AA Divpadsmit soļu programma strādā pat tad, kad to nesaprot. Vismaz manā gadījumā. Ceturtajā solī jau otrajā slejā es nobrīnījos, ka katrs mans aizvainojums uz pasauli varēja iekļauties vienā teikumā. Tas, ko es gadiem dzenāju galvā un savā dvēselē, uz papīra izskatījās pavisam vienkārši. Jau trešajā slejā (kas aizskarts manī?) pretī gandrīz katram aizvainojumam parādījās vārds – ambīcijas. Tas bija pirmais atklājums, kas mani šokēja. Es taču biju pārliecināts, ka mana problēma bija ambīciju trūkums. Bet izrādījās, ka viss ir tieši otrādi, – man ambīciju bija tik daudz, ka tās apmierināt nespēja neviens cilvēks, neviens notikums. Šis atklājums šķita tik interesants, ka man gribējās ātrāk ķerties pie ceturtās slejas (manas kļūdas). Laikam tas, ko no manis gaidīja terapeite (un nesagaidīja), šajā solī iznāca pats no sevis. Man vienkārši vajadzēja aizpildīt tabulu (ne vērtēt, ne domāt, ne analizēt). Laikam jau tāpēc mēs to saucam par inventarizāciju. Egoisms, negodīgums, savtīgums un bailes.
Pateicoties sponsoram un citu alkoholiķu pieredzei, es ieraudzīju, ka katrā (!) situācijā es biju ne tikai upuris, bet pilnvērtīgs dalībnieks. Katrā situācijā darbojas mans ego. Tas nebija ne labi, ne slikti. Es biju garīgi slims un rīkojos, kā varēju. Taču tagad bija svarīgi to atzīt sev, savam sponsoram un Dievam. Domāju, ka šajā brīdī manī sākās nopietnas pārmaiņas, par kurām runā Lielā grāmata.
Mēs turpinājām inventarizāciju…
Tagad esmu skaidrā vairāk nekā astoņus gadus. Agrāk domāju, ka egoisms izzudīs kopā ar alkoholu. Es vairs nekliedzu uz cilvēkiem, nevienu nekrāpju, iztieku bez acīmredzamiem pāridarījumiem. Taču joprojām daudzās situācijās mana pirmā reakcija ir dusmas, kam seko aizvainojums. Sākumā man bija grūti noticēt, ka visās šādās situācijās atkal uzdarbojas mans ego. Tas pats ego, kuru es atkal ne vienmēr redzu. Īpaši situācijās, kad es noteikti zinu, ka man IR taisnība. Ja ar aizvainojumiem dzerošajā laikā jau sen tiku skaidrībā, tad egoisma izpausmes skaidrā dzīvē kļuva izsmalcinātākas.
Te atkal palīgā nāk sponsora un citu alkoholiķu pieredze. Pirmkārt, man ieteica izslēgt no savas vārdnīcas vārdu “taisnīgi”. Izrādījās, ka mans ego ļoti ātri izdomā, kāpēc tieši man vienmēr būs taisnība. Otrkārt, pēc iespējas ātrāk man jāsaprot, ka es nekad neredzēšu pilnu situācijas bildi, tāpēc labāk pat necensties izsvērt, kam ir un kam nav taisnība. Turklāt tas mani nekādi neatbrīvo no aizvainojuma. Treškārt, mana egoisma formulējums ir pavisam vienkāršs gandrīz visās situācijās: esmu egoistisks tad, kad domāju, ka zinu labāk, kā visam jānotiek. Tieši tik vienkārši.
Tāpēc šodien es neanalizēju, nevērtēju. Es turpinu savu inventarizāciju. Man pietiek tikai piefiksēt, ka atkal domāju, ka zinu labāk par citiem. Un, ja es atceros, ka Dievs ir viss, tad sanāk, ka es gribu, lai viss notiek tā, kā es gribu, nevis kā grib Dievs. Tātad, kad es aizvainojos, es strīdos ar Dievu.
Egoisms nav izzudis manā domāšanā. Mana pirmā reakcija, iespējams, vienmēr būs egoistiska. Bet egoisms izzūd manā uzvedībā. Es nevaru atļauties ilgi būt sava egoisma upuris, kaut vai tāpēc, ka upuris nevar būt laimīgs.
D.
Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.
Comments