Tas, ko tradīcijas īsā forma atstāj aiz kadra, ir skaidri definēts garajā formā.
Trešās tradīcijas praktisku iedarbību uz savu dzīvi sajutu jau ilgi pirms tā brīža, kad pieņēmu lēmumu kļūt par AA biedru, pirms pats atzinu, ka esmu alkoholiķis, un pirms manā redzeslokā nonāca soļi, tradīcijas un kalpošanas principi. Bez pārspīlēšanas varu teikt, ka šajā tradīcijā ietvertais princips pavēra durvis (tiešā un pārnestā nozīmē) notikumiem, kas izglāba manu dzīvību. Proti, lai cik slikti man klātos, man vienmēr bija, kur atgriezties. Un man klājās patiešām slikti, turklāt, jo ilgāk es pretojos idejai, ka esmu alkoholiķis, jo sliktāk man klājās. Un tomēr, neraugoties uz visām dzīves drāmām, man nekad netika liegta dalība Anonīmajos alkoholiķos – neatkarīgi no tā, vai biju skaidrā vai dzēris, ticēju kādiem spēkiem vai biju karojošs skeptiķis, varēju atļauties iemest kādu monētu ziedojumu traukā vai biju ieradies tikai tāpēc, ka vairs nebija, kur iet.
Pētot AA tradīciju rašanās vēsturi, atklāju, ka sākumā tās radās tā saucamajā garajā jeb izvērstajā formā un tikai vēlāk ērtības labad tapa saīsinātās versijas, kuras lasām gandrīz katrā sapulcē. Es atklāju – ja vēlos precīzāk izprast katras tradīcijas saturu un garu, visupirms man ir jāieskatās, kas rakstīts izvērstajā formulējumā. Balstot savu pētījumu tikai īsajā formā, es riskēju izlaist daudz svarīgas informācijas. Tā, piemēram, Trešās tradīcijas īsā forma saka, ka “vienīgais noteikums, lai kļūtu par AA biedru, ir vēlēšanās atmest dzeršanu”. Salīdzinājumam apskatīsim šīs tradīcijas pilno versiju:
“Mūsu sadraudzībai vajadzētu aptvert visus, kuri cieš no alkoholisma. Tādēļ mēs nedrīkstam atraidīt nevienu, kurš grib atveseļoties. Tāpat dalība AA nedrīkst būt atkarīga no naudas vai piemērotības. Jebkuri divi vai trīs alkoholiķi, kuri pulcējas, lai uzturētu skaidrību, var sevi saukt par AA grupu ar noteikumu, ka viņi kā grupa nav saistījušies ar neko citu.” (Autora tulkojums no angļu val.)
Šajā rakstā vēlos atsevišķi izcelt Trešajā tradīcijā ietvertos principus, kas citā kontekstā varētu palikt “aiz kadra”. Tādējādi ceru kaut nedaudz izgaismot to, ko mēdz dēvēt par tradīciju garu.
Tradīcija nosaka, kas var kļūt par AA biedriem – cilvēki, kas cieš no alkoholisma
Jā, vienīgais noteikums, ir vēlēšanās atmest dzeršanu, taču šis vienīgais noteikums attiecas uz alkoholiķiem. Diemžēl cilvēki bez nepastarpinātas alkoholisma pieredzes nevar kļūt par AA biedriem. Tas nav tāpēc, ka mēs vēlamies būt ekskluzīvs klubs un liegt palīdzību cilvēkiem ar citām problēmām.
“[M]ēs esam secinājuši, ka nepastāv veids, kā nealkoholiķus padarīt par AA biedriem. AA sadraudzībai ir jāaprobežojas tikai ar alkoholiķiem, savukārt AA grupām ir jāaprobežojas tikai ar vienu mērķi. Ja neturēsimies pie šiem principiem, mēs gandrīz noteikti sabruksim. Un, ja mēs sabruksim, mēs nevienam nevarēsim palīdzēt.” (Autora tulkojums no angļu val. Bils V. “Problems Other Than Alcohol”, angļu val. pieejams ŠEIT.)
Šis priekšnoteikums ir vitāli svarīgs sadraudzības turpmākajai pastāvēšanai, un tam ir ļoti vienkāršs pamatojums: mēs pastāvam tikai vienam galvenajam nolūkam – nest vēsti jeb darīt Divpadsmito soli. Diemžēl nealkoholiķis – cilvēks bez alkoholisma pieredzes – nevar iegūt cita alkoholiķa pilnīgu uzticēšanos, kā to var bijušais dzērājs, kurš ir bruņojies ar zināšanām par sevi un spēj piedāvāt konkrētu risinājumu no savas personiskās atveseļošanās pieredzes. Kā zinām, bez šādas uzticēšanās nekāds progress nevar notikt. Nealkoholiķis var būt par AA draugu, palīdzēt un veicināt vēsts nešanu, sniegt savu pieredzi no citiem darbības laukiem, taču nealkoholiķim gluži vienkārši nav resursu, lai nodarbotos ar pilnvērtīgu Divpadsmito soli.
Vienīgais noteikums, lai kļūtu par AA biedru, nav vienīgais noteikums, lai paliktu skaidrā
Vēlēšanās ir nepieciešama, taču bieži vien ar to ir par maz. Kad dzēru, es mierināju sevi ar domu, ka brīdī, kad patiešām sagribēšu būt skaidrā, man tas izdosies. Taču izrādījās, ka kļūdījos, bija par vēlu, lai uzvarētu alkoholu ar vēlēšanos vien.
“Noteiktā brīdī katrs alkoholiķis nonāk līdz tam stāvoklim, kad pat pati stiprākā vēlēšanās pārtraukt dzeršanu vairs nepalīdz. Tāda traģiska situācija iestājas vēl ilgi pirms tam, kad cilvēks pats to nojauš.” (“Anonīmie alkoholiķi”, 20. lpp.)
Tāpat atklāju, ka kļūšana par sadraudzības biedru vēl negarantē skaidrību. Sporta zāles abonements pats par sevi nepadara mani fiziski vingrāku; ir nepieciešama aktīva rīcība. Trešā tradīcija atver durvis, piedāvā iespēju, taču man šī iespēja ir jāizmanto, un tas ļoti bieži prasa piepūli.
Piemērotība un pielāgošanās
Lai gan šī tradīcija skaidri pasaka, ka par AA biedriem var kļūt tikai alkoholiķi, tā nestāsta, kā noteikt, kurš ir vai nav alkoholiķis. To dara Pirmais solis. Tā galvenais mērķis ir palīdzēt cietējam pašam izdarīt šo secinājumu. Līdz ar to AA grupas uzdevums nav dalīt jaunpienācējus “piemērotajos” un “nepiemērotajos”, bet palīdzēt ar savu pieredzi un zināšanām jaunpienācējam pašam noteikt, vai viņam/viņai mūsu risinājums var būt noderīgs. Jaunpienācējam nav jāpielāgojas nekādiem noteikumiem, prasībām, nav jāatbilst kaut kādām sociālām vai morāles normām, nav nekas jāmaksā, nav jāatklāj nekāda informācija par sevi, nav pat jāsauc sevi par alkoholiķi, ja nevēlas.
Kas ir AA grupa?
Visbeidzot Trešā tradīcija definē atskaites punktu, no kura izriet viss, kas saistīts ar veidojumu, kuru saucam par AA grupu. Divi vai trīs alkoholiķi, kuri sapulcējušies, lai kopīgiem spēkiem paliktu skaidrā, ir AA grupa. Grupas statuss nav atkarīgs no sapulču formāta, valodas vai norises biežuma, no tā, vai grupa ir reģistrējusies kādā kalpošanas struktūrvienībā (birojā, starpgrupā, reģionā vai konferencē), no tā, vai grupa ir iesaistījusies kalpošanas struktūrā, nodarbojas ar vēsts nešanu vai sabiedrības informēšanu. Ja grupa nevēlas nodarboties ar šīm lietām, tā ir grupas sirdsapziņas izvēle. Tā joprojām var sevi saukt par AA grupu un dzīvot savu patstāvīgu dzīvi. Taču tradīcija skaidri definē kritērijus: grupai ir jāsastāv no alkoholiķiem, un tā nedrīkst būt saistījusies ar kādu citu organizāciju, mērķi vai apvienību.
AA grupai ir jābūt autonomai (Ceturtā tradīcija). AA grupai ir jābūt tikai vienam galvenajam mērķim – strādāt ar alkoholiķiem (Piektā tradīcija). AA grupai jāuzmanās no tiešas vai netiešas saistīšanās ar kādu citu organizāciju vai iestādi (Sestā tradīcija). AA grupas biedriem pašiem jāuztur sava grupa, nepaļaujoties uz atbalstu no cilvēkiem, kas nav šīs grupas biedri (Septītā tradīcija). AA grupai jānodod sava pieredze bez maksas (Astotā tradīcija). AA grupai vai AA biedram nevajadzētu iesaistīties diskusijās par lietām, kurām nav tieša sakara ar AA, piemēram, rehabilitāciju, medicīnu, politiku u. tml. (Desmitā tradīcija).
“Tradīcijas nav ne noteikumi, ne regulas, ne likumi. Mēs tās ievērojam no brīvas gribas, jo tā vēlamies. Iespējams, to spēks rodams tajā, ka šie dzīvību dāvājošie principi radušies no dzīvas pieredzes un sakņojas mīlestībā.” (Autora tulkojums no angļu val. “As Bill Sees It”, p. 319.)
Andris K.
Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.