Ja tā, raksta autore iesaka nedaudz uzmanīties…

Telefona zvans no pasākuma programmas vadītāja: “Vai tu varētu spīkerēt mūsu jubilejas sapulcē? Man jāsarunā kādu slavenību kā galveno spīkeri.”
Es zinu, ka uz dažiem AA biedriem atstāj iespaidu un arī palīdz tas, ka pat alkoholiķi ar “vārdu” cieš no mūsu slimības, taču man uzdzen šermuļus tādi izteikumi kā iepriekš rakstītais.
Es neesmu neitrāla novērotāja. Mana vīra vārds ir diezgan labi pazīstams gan AA, gan ārpus tā. Mēs abi esam bijuši skaidrā un aktīvi AA jau gadiem ilgi. Viņš ir gatavs veikt jebkuru AA uzdevumu, kas nepieciešams. Bet, kad man lūdz, lai viņš spīkerē, un lūdzējs saka kaut ko par “slavenības” piesaistīšanu, man ir liels kārdinājums teikt: “Ja jūs vēlaties viņu kā alkoholiķi, tad, protams, par brīvu. Tomēr, ja jūs vēlaties viņu kā slavenību, viņa honorārs par uzstāšanos ir 2500 dolāru. Un priekšnesumā viņš nemin AA!”
Esmu pat redzējusi avīžu rakstus par AA salidojumiem vai banketiem ar šādiem paziņojumiem: “Galvenais spīkeris būs slavena skatuves, TV un kino zvaigzne!”
Ak, tas ir saskaņā ar mūsu tradīciju burtu. Bet kā ir ar garu? Vai AA iekšienē “pazīstams” biedrs nevar būt nevis slavenība, bet gan tikai vēl viens alkoholiķis, kuram vajadzīga mūsu mīlestība un sapratne, tieši tāpat, kā tā tiek sniegta visiem pārējiem, ievērojot anonimitātes principus?
Reiz es dzirdēju kādu biedru sakām, ka anonimitāte viņam nozīmē, ka mēs visi esam vienas un tās pašas slimības upuri bez vārdiem un sejām, neviens no mums nav svarīgāks par citiem. Un viņš teica, ka viens no AA spēkiem ir spēja vienlīdz laipni palīdzēt gan nezināmam jaunatnācējam, gan atpazīstamai slavenībai, gan bēdīgi slavenam nelaimīgajam.
“Mums nerūp tava pagātne,” viņš teica, “vai tas, kas tu esi ārpus AA. Pie AA vārtiem tu esi vienkārši vēl viens anonīms mūsu slimības cietējs, un mēs vēlamies tev palīdzēt.”Arī mēs ar vīru tā jūtamies.
Reiz vīru uzaicināja uzstāties īpašā atklātā sapulcē, kas bija organizēta, lai piesaistītu pilsētniekus, kuri interesējas par sabiedrības veselību. Tieši pirms sapulces sākuma pasākuma programmas vadītājs teica: “Mēs noteikti gribējām slavenību šai sapulcei, un es sākumā biju nedaudz apmulsis. Pēdējās divas slavenības, kas mums bija, kopš tā laika dzer. Tāpēc es priecājos, ka tu varēji atnākt.”
Mans vīrs nobālēja un saknieba lūpas. Viņu satrieca doma, ka viņa komerciālo slavu AA biedri vērtē augstāk nekā viņa skaidrību un dalību AA. Labi, to viņš pārdzīvoja, bet šaubos, vai viņš to vēl kādreiz atkārtos. Es arī domāju, ka cilvēki auditorijā bija tik ziņkārīgi un saviļņoti, klātienē redzot slavenību, ka ļoti maz no vēsts, ka “alkoholisms ir slimība”, sasniedza viņus. Man ir aizdomas, ka vēlāk, kad viņi par to runāja, viņi teica: “Ziniet, ko es dzirdēju runājam, un vai jūs zinājāt, ka viņš ir alkoholiķis?”, nevis “Ziniet, ko es uzzināju par alkoholismu un Anonīmajiem alkoholiķiem šovakar?”
(Turklāt tieši pirms mana vīra uzstāšanās brīnišķīgi dalījās kāda ārkārtīgi jauka AA meitene. Interesanti, kā viņa jutās, kad viņas dalīšanās beigās vadītājs iepazīstināja ar nākamo spīkeri kā ar vakara “zvaigzni”, kuru visi tik ļoti vēlējās dzirdēt?)
Pastāv arī citi apdraudējumi. Slavenība var aizrauties ar AA pārspīlēšanu, padarot to par uzstāšanos, nevis par vēsts nešanu. Ja viņa anonimitāte kļūst pārāk plaši iedragāta no jaunatnācēju vai viesu puses, tas var likt viņam norobežoties no vienīgās vietas, kura sola skaidrību. Vai arī jaunatnācējs pats var nobīties no anonimitātes laušanas un vairs neatgriezties. Protams, viņš ir neizpratnē par to, ka anonimitāte vispirms tiek ieteikta, bet pēc tam ignorēta no to puses, kas anonimitāti iesaka!
Esmu pārliecināta, ka tas varētu būt smagi arī pazīstamiem rakstniekiem vai ārstiem alkoholiķiem un citiem sabiedrībā zināmiem profesionāļiem.
Vai nebūtu AA garam atbilstošāk, ja katrs no mums, uzrunājot spīkerus, aicinātu viņus kā AA vēsts nesējus – nevis tāpēc, kas viņi ir? Vai tiem no mums, kas darbojas sanāksmju vai banketu komitejās, nevajadzētu censties pretoties spiedienam no tiem, kas saka: “Pieaicināsim “slavenu” spīkeri, tā mēs piesaistīsim vairāk cilvēku, un mūsu pasākums būs ļoti veiksmīgs!”?
Aplūkojiet šos pēdējos trīs nelielos vārdus, ja vēlaties. Kāpēc vispār mēs esam šeit?
Es eju uz AA sapulci, sēžu uz cieta krēsla piesmēķētā telpā, lai iegūtu un saglabātu skaidrību. Man jāsaka godīgi, ka esmu dzirdējusi vairāk laba un pamatīga AA no cilvēkiem, kuru vārdus es nekad neuzzināšu, nekā no jebkuras slavenības kā tādas. Ja vēlos redzēt slavenību, es varu aiziet uz teātri, lekciju vai koncertzāli, vai arī ieslēgt televizoru. Es zinu, ka ar šo slimību sirgst visdažādākie cilvēki neatkarīgi no nodarbošanās vai vides, un es vēlos, lai AA būtu anonīma – gan iekšēji, gan ārēji.
Ļausim ienākt arī alkoholiķiem ar “vārdiem” un dalīsimies savā garīgās anonimitātes priekā.
M. B., Manhetena, Ņujorka
Copyright © The AA Grapevine, Inc. (March, 1967). Reprinted with permission.
Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.
Comments