AA bez manis izdzīvos, es bez AA – diez vai

Alkoholiķe no Ventspils aizdomājas par veciem un jauniem AA vienotības pārbaudījumiem.



Man šķiet, ka pašreizējos sarežģītajos laikos (bet kad gan tie ir bijuši vienkārši?!) mūsu AA vienotība iziet cauri kārtējai pārbaudījumu (vai, kā mūsdienās ir modē teikt, izaicinājumu) sērijai. To es varu redzēt savas AA grupas “Vindava” (Ventspils) piemērā. Pēc kovida ierobežojumiem un aizliegumiem rīkot klātienes sapulces to alkoholiķu skaits, kuri regulāri apmeklē sapulces, ir ievērojami samazinājies. Iespējams, kāds joprojām sargājas no infekcijas, kāds nolēmis palikt virtuālās AA sapulcēs, kāds pandēmijas laikā vispār neapmeklēja sapulces – klātienes sapulču nebija, bet tiešsaistes sapulces nebija iesakņojušās. Šo divu gadu laikā ne reizi vien esmu domājusi par to, kā 90. gados AA sadraudzība Latvijā pārdzīvoja starpetniskos un valodu pārbaudījumus. Mūsu grupā, kurai šogad aprit 28 gadi, sapulces joprojām notiek divās valodās. Ikviens runā savā valodā, un, ja kādam nepieciešams tulks, kaimiņš līdzās noteikti palīdzēs. Vai tiešām Covid varētu mūs šķirt! Šādas domas man ienāca prātā, kad uzzināju, ka daudzas AA grupas Latvijā neļauj nākt uz klātienes sapulcēm nevakcinētiem alkoholiķiem.

Kas zina, varbūt daži no nevakcinētajiem alkoholiķiem joprojām dzer! Mūsu grupā uz sapulcēm varēja nākt visi – gan vakcinētie, gan nevakcinētie –, jo grupas īrētās telpas ļāva ievērot 2 metru distanci citam no cita. Protams, mēs veicām visus piesardzības pasākumus – vēdinājām, dezinficējām un pēc vajadzības izmantojām maskas. Turklāt Veselības ministrija atļāva sapulcēs sanākt noteiktam dalībnieku skaitam neatkarīgi no imunizācijas statusa. Galu galā galvenais nosacījums dalībai AA ir vēlme atmest dzeršanu, nevis vakcinācijas pase!

Atskatoties vēsturē, šķiet neticami, ka sadraudzība pārdzīvoja Otrā pasaules kara gadus! Galu galā alkoholiķi no dažādām valstīm atradās dažādās frontes līnijas pusēs. Laikam gan katrs laiks nes savus pārbaudījumus un izaicinājumus. Pirmajos AA darbības gados Latvijā arī mēs izgājām cauri saviem pārbaudījumiem. Tagad man pat šķiet smieklīgi atcerēties, kā mūsu “Vindavas” grupa pilnā nopietnībā apsprieda iespēju izstāties no Latvijas AA sadraudzības un reģistrēties kā neatkarīga AA grupa! Iemesls bija tas, ka AA dienests atteicās turpmāk savā vārdā slēgt līgumus par telpu nomu AA grupu sanāksmēm Ventspilī! Tolaik tas šķita kā dienesta nodevība. Ar laiku es sapratu un atzinu savu kļūdu. Dienests nevarēja uzņemties atbildību par atsevišķu grupu, lai neapdraudētu visu AA sadraudzību.

Pirmā tradīcija runā par vienotību Anonīmo alkoholiķu sadraudzībā, bet, ja labi padomā, visas Divpadsmit tradīcijas sargā mūsu vienotību, bez kuras katrs alkoholiķis viens pats vienkārši nomirs. Ar katru skaidrības gadu man AA vienotības būtība un vitālā nepieciešamība atklājas arvien dziļāk. Sadraudzība bez manis izdzīvos, es bez sadraudzības – diez vai.

Jeļena N.,

skaidrā kopš 1995. gada 28. novembra