VĪNOGA

Es joprojām eju pa vienai dienai. Tas izdzīvošanas uzdevums vairs nav tik smags.

Cilvēki te nāk, jo jūtas piederīgi un tur roku uz pulsa, jo šī slimība ir neārstējama.

No kapsētas soliņa līdz AA sapulcei.

AA biedri dalās savās atmiņās par pirmā skaidrības gada jubileju.

Stāsts par to, kā iegūt brīvību ieslodzījumā.

Latvijas AA biedri atbild uz jautājumu: ja agrāk gaidīji piektdienu, jo tā nozīmēja iespēju dzert, ko tu gaidi tagad?

Autors sniedz īsu ieskatu savā personīgajā redzējumā par Divpadsmit soļu programmas būtību un paskaidro, kā praktiski veikt savas attieksmes pret dzīvi pārvērtējumu.

Es domāju, ka man būs jāizvēlas starp skaidrību un to, kas es patiesībā esmu. Es kļūdījos.

Šodien es jautāju Dievam, kādam man jābūt.

Šajā sapulcē daudzi cilvēki dalījās ar to, ko nekad un nevienam iepriekš nebija stāstījuši.

Viņa stāsts pierāda, ka atveseļošanās ir iespējama neatkarīgi no tā, kas tu esi.

Viņš domāja, ka tiks atraidīts, kad pirmo reizi ienāca sapulcē.

Pat pēc gandrīz astoņiem skaidrības gadiem patiesība ir ļoti vienkārša: paliekot vienatnē ar sevi, kļūstu pats sev pārāk bīstams.

Nebūtu pilnīgi nekādas nozīmes, ar ko es nodarbojos, kamēr turpinātu dzert kā alkoholiķe.

Autors apgūst zīmju valodu, lai AA vēsts nonāktu arī pie Latvijas nedzirdīgajiem alkoholiķiem.

Iegūstot skaidrību, viņš atrada unikālu veidu, kā pavadīt laiku un izprast savu pagātni.

Saukļi nav tikai mīlīgi plakātiņi pie sienām – tie ir vārdi, kas spēj mainīt dienas gaitu un sniegt mierinājumu brīžos, kad paša spēki ir izsīkuši.

Es ļoti gribu, lai AA vienmēr būtu tur, kur kāds sauc pēc palīdzības.

Kāds biedrs dalās savā pieredzē, spēkā un cerībās par to, kā ir būt atšķirīgam sadraudzībā.

AA māsa dalās pieredzē, kā sadzīvot ar vientulības sajūtu.