VĪNOGA

Es domāju, ka man būs jāizvēlas starp skaidrību un to, kas es patiesībā esmu. Es kļūdījos.

Šodien es jautāju Dievam, kādam man jābūt.

Šajā sapulcē daudzi cilvēki dalījās ar to, ko nekad un nevienam iepriekš nebija stāstījuši.

Viņa stāsts pierāda, ka atveseļošanās ir iespējama neatkarīgi no tā, kas tu esi.

Viņš domāja, ka tiks atraidīts, kad pirmo reizi ienāca sapulcē.

Pat pēc gandrīz astoņiem skaidrības gadiem patiesība ir ļoti vienkārša: paliekot vienatnē ar sevi, kļūstu pats sev pārāk bīstams.

Nebūtu pilnīgi nekādas nozīmes, ar ko es nodarbojos, kamēr turpinātu dzert kā alkoholiķe.

Autors apgūst zīmju valodu, lai AA vēsts nonāktu arī pie Latvijas nedzirdīgajiem alkoholiķiem.

Iegūstot skaidrību, viņš atrada unikālu veidu, kā pavadīt laiku un izprast savu pagātni.

Saukļi nav tikai mīlīgi plakātiņi pie sienām – tie ir vārdi, kas spēj mainīt dienas gaitu un sniegt mierinājumu brīžos, kad paša spēki ir izsīkuši.

Es ļoti gribu, lai AA vienmēr būtu tur, kur kāds sauc pēc palīdzības.

Kāds biedrs dalās savā pieredzē, spēkā un cerībās par to, kā ir būt atšķirīgam sadraudzībā.

AA māsa dalās pieredzē, kā sadzīvot ar vientulības sajūtu.

Tāpēc man ir svarīgi vienmēr atcerēties, ka esmu vispirms garīga būtne, un tikai tad seko mana cilvēciskā pieredze.

“Vīnogai” uzrakstīja divi AA biedri, kuri skaidrību uzsākuši, atrodoties ieslodzījumā.

Es beidzot sapratu atšķirību starp “soļu zināšanu no galvas” un “šo principu pielietošanu ikdienas dzīvē”.

Pēc pirmā skaidrības gada eiforijas man nācās sastapties ar nogurumu, šaubām un garīgu tukšumu.

Pienāk brīdis, kad man jāsajūt drosme mainīt to, ko spēju, un spēcīgiem vēzieniem jāpeld no atvara ārā.

Man ir nepieciešams tikties ar brāļiem un māsām un uzklausīt pieredzes stāstus, no kuriem mācīties, saprast, ka es neesmu vienīgā ar savām problēmām.

Viena AA biedra pieredze.