Atceries frāzi – viss būs, bet ne uzreiz

Ātru efektu es saņēmu tikai no alkohola, bet skaidrībā pārmaiņas notiek pakāpeniski un gandrīz nemanāmi – viss būs, bet ne uzreiz.

AA ir daudz spārnotu teicienu. Man ir sava šādu teicienu izlase, un dažādos atveseļošanās brīžos tie ir spēlējuši lielu lomu: mācījuši, atgādinājuši vai devuši cerību. 

Kad atnācu uz AA, kāds man atsūtīja milzīgu dažādu teicienu sarakstu. Daļa no tiem bija no AA literatūras, daļa – no spīkeru runām, bet daļa vienkārši ceļoja AA vidē kā rekomendācijas. No šī saraksta man visvairāk palika atmiņā pāris frāzes: "Es neesmu vienkārši muļķis – es esmu muļķis ar lāpstu. Es varu padziļināt jebkuru bedres dibenu" un "Dibens ir tad, kad pārstāj rakt". 

Šie teicieni man izrādījās ļoti iedarbīgi. Sākumā man bija daudz pārdomu par to, vai tiešām esmu sasniegusi savas bedres dibenu un vai tas ir pietiekami dziļš, lai es varētu nopietni uztvert atveseļošanās procesu. Un, tā kā pirmajos mēnešos es periodiski atgriezos pie alkohola, neklausot sponsora un grupas biedru rekomendācijām, citādi kā par muļķi ar lāpstu sevi nosaukt nevarēju. Bet priecē tas, ka es tomēr pārstāju rakt un domāt par to, vai mans bedres dibens patiešām bija pietiekami dziļš. Man nav šaubu, ka var būt daudz sliktāk, ja es kādreiz izdomātu to pārbaudīt. 

Vēl vienu izteicienu no šī saraksta es sākumā nekādi nevarēju saprast: "Mums ļoti žēl, ka jums nepalīdzēja tas, ko jūs nedarījāt". Atceros, ka pārlasīju šo teikumu vēl un vēl, un domāju, ka tajā droši vien ir kāda kļūda. Bet, kā jau bieži notiek AA, sapratne atnāk vēlāk. Kādu reizi sponsore man teica: "Mēs trenējam kājas, nevis galvu". Nav nepieciešams visu saprast uzreiz – dažreiz pietiek vienkārši darīt to, ko iesaka. Ar laiku es sāku saprast šīs frāzes jēgu. Tagad arī pati to pielietoju, strādājot ar savām sponsorējamajām. Patiešām grūti atrast precīzākus vārdus, kad cilvēks neievēro programmas rekomendācijas, neko nedara, bet pēc tam sūdzas, ka viņam ir ļoti slikti. 

Kā jau minēju, man neizdevās uzreiz iegūt noturīgu skaidrību. Grupās, uz kurām gāju, gandrīz nebija cilvēku, kas būtu piedzīvojuši regulārus norāvienus. Man nolaidās rokas un dažreiz šķita, ka pat AA man nevar palīdzēt. Bet kādu reizi pēc kārtējām nodzertām dienām un smagām paģirām es tomēr paklausīju sponsora ieteikumam un pieslēdzos tiešsaistes sapulcei. Tur es pieteicos runāt un padalījos ar saviem pārdzīvojumiem. Kāds AA brālis mani atbalstīja, pastāstīja par ļoti līdzīgu pieredzi savā atveseļošanās sākumā un pateica frāzi, kas man deva cerību un palika manā sirdī: 

"Nav svarīgi, cik reizes tu kriti, galvenais – piecelties vienu reizi vairāk." 

Līdz pat šai dienai bieži izmantoju šos vārdus, lai atbalstītu biedrus, kuri atgriezušies pēc norāviena. Šī pieredze man arī parādīja, cik svarīgi dažreiz ir apmeklēt dažādas grupas – īpaši tad, kad šķiet, ka esmu vienīgā tāda unikāla. 

Šim stāstam gribu pievienot vēl vienu frāzi, ko kādreiz man teica sponsore, un arī tā deva man cerību grūtajos brīžos: "Nepadodies, kamēr nenotiks brīnums." Tagad es zinu, ka brīnums vienmēr notiek, ja es pie tā strādāju. Pats interesantākais ir tas, ka tad, kad šis brīnums notika un patiešām sākās atveseļošanās, ne padoties, ne apstāties vairs negribējās. Uz to brīdi AA bija kļuvuši par manu ģimeni. Dzīve piepildījās ar jēgu. Un, uzzinot, ka skaidra dzīve var būt priecīga un laimīga, no tās vairs nav iespējams atteikties. 

Ir vēl viens izteiciens manā izlasē, kuru es ilgi negribēju pieņemt: "Vispirms svarīgākais". Kad sponsore teica, ka darbs pēc programmas un sapulces jāliek pirmajā vietā, augstāk par darbu, bērniem un attiecībām, manī uzvirmoja dusmas. Likās, ka to ir viegli izdarīt, ja nav ne bērnu, ne darba. Bet man tas viss bija. 

Kā saka viens no manas grupas biedriem: "Kad mēs sākam palikt skaidrā, mūsos pēkšņi pamostas superpartneri, supermammas un superdarbinieki. Mēs skrienam veidot attiecības, pelnīt naudu un pavadīt laiku ar bērniem, lai gan tad, kad dzērām, šīs dzīves jomas mūs kaut kā īpaši neuztrauca." It kā būtu teikts par mani. Man nācās paskatīties uz sevi godīgi un pieņemt vienkāršu patiesību: ja es neveltu pietiekami daudz laika savai atveseļošanai – sapulcēm, soļiem, darbam ar citiem alkoholiķiem, viss pārējais dzīvē diezgan ātri sāk sabrukt. 

Laika gaitā manā arsenālā parādījās vēl vairāki izteicieni, kas palīdz skaidrajā dzīvē. Viens no tiem palīdz godīgi paskatīties pašai uz sevi: "Mani var aizķert tikai tas, kas ir manī pašā." Agrāk man šķita, ka problēma vienmēr ir citos cilvēkos. Bet pamazām sāku pamanīt, ka spēcīgas reakcijas biežāk runā par mani pašu, nevis par otru cilvēku. Šī frāze palīdz apstāties un paskatīties uz sevi. Ja mani kaut kas kaitina manos tuvajos, kolēģos vai grupas biedros, godīgi paskatoties, es noteikti atrodu to pašu sevī. 

Ļoti tuvs šim izteicienam ir arī cits: "Gaidas ir aizvainojuma aizmetnis." Kad gaidu, ka cilvēki uzvedīsies tā, kā es gribu, es gandrīz garantēju sev vilšanos. Pamazām mācos mazāk gaidīt un vairāk pieņemt. Šo izteicienu bieži atgādinu arī saviem bērniem, kad viņi ar asarām sūdzas par draugiem, otrajām pusēm utt. Izrunājot situāciju, viņi gandrīz vienmēr piekrīt, ka dusmu un aizvainojuma iemesls bijušas viņu pašu gaidas. Starp citu, saprotot šo izteicienu, kļūst vieglāk arī neuzņemties uz sevi citu cilvēku aizvainojumu. Ne jau tikai es kaut ko gaidu – arī citi var kaut ko gaidīt no manis un pēc tam apvainoties. Šādos brīžos mierīga saruna bieži palīdz visu salikt pa vietām. 

Un vēl viena frāze, kas man kļuvusi ļoti svarīga: "Lūgšana ir skaidrības pote šodienai." Kad atnācu uz AA, vārds "lūgšana" manī izraisīja iekšēju pretestību. Bet kopš sadzirdēju šo izteicienu, pat vēl līdz galam neticot Augstākam Spēkam, es sāku no rītiem lūgt: "Dievs, palīdzi man šodien palikt skaidrā." Ar laiku šai lūgšanai pievienojās arī citas, un līdz pat šai dienai tā ir neatņemama manas dienas daļa – veids, kā apstāties, nomierināties un atcerēties, ka es neesmu viena. Ne reizi vien esmu pārliecinājusies, ka īsa rīta lūgšana patiešām var mainīt visu dienu. 

Un, iespējams, viena no svarīgākajām frāzēm man ir: "Viss būs, bet ne uzreiz." 

Kā alkoholiķe es biju pieradusi pie tūlītēja efekta. Ja man bija slikti, es iedzēru, un pēc neilga laika kļuva vieglāk. Kad atnācu uz AA, es, pati to nemanot, gaidīju tikpat ātru rezultātu arī no programmas. Bet pārmaiņas notika pakāpeniski un gandrīz nemanāmi. Turklāt pirmie tās pamanīja apkārtējie cilvēki, nevis es pati. Man teica, ka esmu kļuvusi mierīgāka, iecietīgāka, ka ar mani ir vieglāk sarunāties. Bet es vēl joprojām domāju, ka manī gandrīz nekas nemainās. Šī vienkāršā frāze man palīdzēja tikt galā ar nepacietību un atgādināja par svarīgu lietu: ātru efektu es saņēmu tikai no alkohola. Bet tieši no tā es nolēmu atteikties. Tāpēc tagad, kad man gribas ātrus rezultātus, es vienkārši atceros: viss būs, bet ne uzreiz. Gandrīz visam dzīvē ir vajadzīgs laiks – arī skaidrībai. 

Jekaterina R. 

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.