AA biedra eksperiments.
“Netaisi cita cilvēka inventarizāciju!” AA sponsors reizēm laipni, reizēm nikni rājas uz sponsorējamo. Mums, atveseļojošiem alkoholiķiem, kā čempioniem citu cilvēku trūkumu atpazīšanā bieži vajag saņemt atgādinājumu paskatīties uz savu vienādojuma pusi. “Tā taču bija mūsu, nevis citu cilvēku rakstura inventarizācija,” teikts Lielās grāmatas 67. lpp. (grāmatas “Anonīmie alkoholiķi” izdevumā latviešu valodā 57. lpp. – red.) No otras puses, laika gaitā apstiprinājusies aksioma, ka mēs bieži citos saskatām tos trūkumus, kas piemīt mums pašiem. Līdz ar to varbūt tad, kad veicam citu cilvēku inventarizāciju, patiesībā darām paši savējo. Es nolēmu pārbaudīt šo teorēmu un ieguvu izcili labus rezultātus.
Eksperimenta ietvaros nolēmu apzināti veikt AA līdzbiedra inventarizāciju un pēc tam uzlikt uz tās savu vārdu. Pierakstīju precīzi, kas mani kaitināja šajā personā: viņš gāja ar savu reliģiju kā ar karogu, uzskatīja, ka faktiski viņš ir izgudrojis AA, viņš nebeidzami runāja par politiku – pat sapulcēs. Manas dusmas uz šo cilvēku pastiprināja tas, ka viņa politiskie un reliģiskie uzskati bija gandrīz tieši pretēji manējiem. Es datorā uzrakstīju rūpīgu viņa trūkumu sarakstu. Tad nodzēsu viņa vārdu no saraksta galvgaļa un tā vietā uzdrukāju savējo. Es sarakstu izdrukāju un nēsāju savā plānotājā divas nedēļas, ik dienas to pārlasot. Katru dienu redzēju savu vārdu virs viņa defektu saraksta. Dažas pirmās dienas sev teicu, ka patiesībā tie ir viņa defekti, ne manējie. Bet pēc četrām vai piecām saraksta lasīšanas dienām, parādījās kaut kāda izpratne par manis paša uzvedību. Ieraudzīju, ka arī es pārāk daudz runāju par reliģiju un politiku pirms un pēc sapulcēm, un reizēm pat sapulces laikā, kad dalījos. To darot, biju aizvainojis daudzus cilvēkus, bet es vienmēr tiku vainojis viņus, pats sev sakot, ka es vienkārši viņiem nepatīku. Es nebiju paskatījies uz to, ka manis paša uzvedība varēja būt iemesls viņu noraidījumam un nicinājumam. Es ieraudzīju, ka arī man bija tendence sapulcēs sludināt, it kā es būtu ļoti zinošs vecbiedrs, kurš patiesi zina, kā strādāt ar programmu. Divu nedēļu eksperimenta perioda beigās es zināju, kura cilvēka defektu sarakstu esmu izveidojis: pats savu.
Vēl svarīgākas par šī eksperimenta piedāvāto ieskatu manis paša raksturā, bija pārmaiņas manās attiecībās ar AA līdzbiedru. Pirms eksperimenta sākuma es nespēju uzturēties vienā telpā ar viņu, nejūtot milzīgu niknumu. Šī iemesla dēļ bieži izvairījos no viņa klātbūtnes. Tomēr es tiku iesaistīts jaunā sapulcē, kuru viņš bija uzsācis, līdz ar to man nācās ar viņu satikties noteiktās nedēļas dienās. Eksperimenta gaitā es pēkšņi zaudēju savas dusmas. Es nejutu pilnīgi nekādas emocijas attiecībā pret šo cilvēku. Pieņēmu viņu tieši tādu, kāds viņš bija, nevērtējot ne atzinīgi, ne noraidoši. Es biju pārāk aizņemts, koncentrējoties uz sarakstu ar defektiem, kurus biju sācis atzīt par saviem. Pēc divām nedēļām arī viņš bija mainījies attieksmē pret mani, apsveikdams mani ar labu dalīšanos sapulcē, vaicādams pēc mana padoma kādā lietā un kopumā būdams labs biedrs. Tas bija patiesi brīnumaini.
Tā kā eksperiments izdevās veiksmīgi, izmēģināju šo tehniku vēl divas reizes, kad attapos, ka esmu ārkārtīgi dusmīgs uz kādu. Tas darbojās tikpat labi kā pirmajā reizē. Katrā no gadījumiem es atklāju kādu nepatīkamu patiesību par sevi, spēju pieņemt otru cilvēku bez gataviem spriedumiem un izmainīju pats savu uzvedību un attieksmi, līdz ar to ievērojami uzlabojot savu garīgo izaugsmi.
Džons B.
Sanhosē, Kalifornija
Raksta tulkojums pārpublicēts no žurnāla “Vīnoga” Nr. 4, 2020, 12. lpp.
Copyright © The AA Grapevine, Inc. (April, 2007). Reprinted with permission.
Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.
Comments