Dumpinieks bez nojausmas

Man likās, ka likumi un noteikumi ir domāti visiem citiem, bet ne tādam dumpiniekam kā man. Tikai sākot rakstīt Ceturto soli, es beidzot ieraudzīju savu egoismu un to, cik ļoti biju karojis ar visu pasauli.

"Lai noskaidrotu mūsu aizvainojumu iemeslus, mēs uzrakstījām uz papīra personas, iestādes vai principus, kuri mūs saniknoja.” (“Anonīmie alkoholiķi”, 55. lpp.)."

Kad izlasīju šo teikumu mūsu grāmatā ”Anonīmie alkoholiķi” un beidzot pieņēmu, ka, jā, tas attiecas uz mani – manam līdz augstākajai pakāpei eskalētajam ego, man, kura dzīve balstījās uz fundamentālu pārliecību, ka noteikumi un norādījumi ir domāti visiem citiem, bet tie noteikti neattiecas uz šo dumpinieku – to bija ārkārtīgi grūti sagremot. Tomēr izmisuma dāvana atkal bija klāt un ciešanas pieauga tik ļoti, ka savā otrajā skaidrības gadā, kad tikai gāju uz sapulcēm un nepacēlu pirmo glāzi, es beidzot padevos tām mocībām, ko nozīmē dzīvot sausā un stūrgalvīgi atteikties strādāt ar soļiem.

Neārstēts alkoholisms ir nāvējošs. Visums man piespēlēja piemērotu sponsoru un es ķēros pie lietas – uzsāku pakāpenisku atmošanos no sava patmīlības miega. Cilvēki, iestādes un principi, kas bija vainīgi pie visām manām problēmām, bija riņķojuši manā galvā tik ilgi, cik vien spēju atcerēties, tāpēc – man taču nevajadzēs tos visus pierakstīt?!.. bet labi, ja jau uzstājat. Un ak vai, cik daudz man bija problēmas ar visām iespējamām iestādēm un principiem! Galu galā – vai tad visi tie cilvēki, kas tik ļoti kļūdījās, nebija tikai līdz kaulam satrūdējušas sistēmas produkts? Manas cerības bija milzīgas, bet pasaule tās nespēja attaisnot.

*Iestāde – izveidota organizācija, sens paražu vai noteikumu kopums, kas veido sociālo uzvedību.

*Principi – morāles noteikumi un uzvedības standarti.

Es ķēros pie darba!

Sāksim ar laulības institūciju. Mana māte alkoholiķe un klāt neesošais tēvs bija laulāti.  Tas nebeidzās diez ko labi, tāpēc reliģiju un baznīcu varēja nomālēt ar to pašu nicinājuma otu. Tad skolu un izglītības sistēma – protams, smadzeņu izskalošana, lai sagatavotu darba vietām vergu par algu. Noteikti ne priekš manis; es taču biju pietiekami gudrs, lai pāragri aizietu no skolas, galu galā biju atklājis alkoholu un noteikti netaisījos darīt šo: “Izvēlies darbu. Izvēlies karjeru. Izvēlies ģimeni. Izvēlies sasodīti lielu televizoru, izvēlies veļas mašīnas, automašīnas, kompaktdisku atskaņotājus un elektriskos konservu attaisāmos,” – kā teica Rentons romānā “Vilcienvakte”. 

Kāpēc tādam pirātam kā man būtu jākomunicē ar kaitinošiem birokrātiem un augstprātīgiem ierēdņiem!? Policija, nodokļu piedzinēji, satiksmes regulētāji, robežsargi, tiesas, apdrošināšanas kompānijas, atļauju un licenču izsniedzēji – tie ir tikai daži no tiem. Tad vēl bankas un monetārā sistēma, valdība un politiskās organizācijas, nemaz nerunājot par lielo farmāciju un militāri rūpniecisko kompleksu! Viena liela sazvērestība... pret mani! Nav brīnums, ka es dzēru! 

"Pirmais, ko mēs saskatījām, bija tas, ka pasaule un cilvēki bieži bija pavisam netaisni" es izlasīju nodaļā “Kā tas notiek” (“Anonīmie alkoholiķi”, 56. lpp.). Tas bija visai maigi teikts, es atskārtu, kad rūpīgi izvērtēju savu sarakstu, bet, kā grāmata vēsta, ar šo secinājumu vien bija par maz. Pat tad, kad AA roka sniedzās man pretī, es mēģināju pierādīt, ka tā ir tikai mirāža tuksnesī. Visticamāk, kāda sekta vai tirgošanas piramīdas shēma, vai vēl nezin kas.

Kāds atvieglojums kļūdīties! No mana alkoholisma maldu miglas sāka parādīties patiesība – uz papīra, melns uz balta. Šīs iestādes un principi, iespējams, bija tālu no perfekcijas, taču es nekad nebiju centies saskatīt, kur viņiem ir taisnība; tā vietā es kalpoju par tiesnesi un bendi. Par vainīgiem tika atzīti visi. 

Inventarizācijas process bija iespēja dot manam izkropļotajam pasaules redzējumam godīgu tiesu. Mūsu grāmata uzdod jautājumu: "Kur bija mūsu vaina?" (“Anonīmie alkoholiķi”, 57. lpp.) Tā rezultātā iegūtā ceturtā kolonna izvirza spēcīgu argumentu aizstāvībai. Tā bija pirmā reize, kad es vispār apsvēru otru medaļas pusi. Vai tad es nebiju izmantojis savus aizvainojumus – reālus vai iedomātus –, lai kurinātu savu alkoholismu?  “Kādos gadījumos mēs izrādījām egoismu, bijām savtīgi, negodīgi, patmīlīgi un nobijušies?" Ārprāts, visur!

Dzimis no egocentrisma un šķietamās vajadzības pēc pašpaļāvības, lai izdzīvotu, mans garais trūkumu saraksts tika izmantots kā disfunkcionāla aizsardzība pret šķietami draudīgo pasauli, kas patiesībā mani biedēja līdz nāvei. Es biju spēlējis Dievu ļoti ilgu laiku, un ne tikai attiecībā uz cilvēkiem, bet arī uz sabiedrības pamatiem – iestādēm un pamatprincipiem.

Tad lūk, šeit nu es esmu, strādājot pie daudziem labošanas darbiem un brīnos par jaunu, ļoti reālu brīvības un laimes sajūtu. Esmu atklājis mieru. Galu galā esmu pārtraucis cīnīties un, pateicoties mūsu soļiem, esmu piedzīvojis garīgu atmodu. Kur valdīja negodīgums, es cenšos būt godīgs; kur valdīja savtīgums, pievēršos rūpēm par citiem; kur valdīja aizvainojums, es tiecos pēc empātijas; un kur valdīja bailes, es tagad dzīvoju Mīlestībā.

Speciāli “Vīnogai”– Niks L. 

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.