Dzīvot skaidrā – ne mērķis, bet dzīvesveids

23. skaidrības gadadienu šī alkoholiķe atzīmē, rakstot pārdomas par savas skaidrības galveno mērķi.




Labdien! Mans vārds ir Inguna, un šodien ir tieši 23 gadi, kopš esmu skaidrā. Aicinājumu dalīties savās pārdomās rakstiskā veidā saņēmu iepriekšējā nedēļā un uztvēru to kā Augstākā Spēka aicinājumu. Nolēmu, ka šīs rindas, kuras Tu lasi šobrīd, rakstīšu tieši savā skaidrības gadadienā. Ir brīnišķīgi šo dienu atzīmēt šādi – esmu pateicīga par piedāvāto iespēju! Kāds varbūt piekritīs manām domām, cits – nē. Bet tam tā jābūt, mēs esam dažādi. Šī ir mana pieredze, priecāšos, ja kādam noderēs.


Hmmm... manas skaidrības galvenais mērķis.... nav, nav, nav man tāda… Kāpēc? Man šķiet, ka mērķim jābūt tādam, kura piepildīšanai jāpieliek daudz spēka un pūļu. Ka mērķim jābūt tādam, uz kuru nemitīgi tiekties, katru dienu domāt, kā ātrāk un labāk to sasniegt. Man bija šāds mērķis – iegūt sev atbilstošu izglītību, ko nebiju izdarījusi savā dzerošajā dzīvē. TAS gan nebija viegli. Toreiz biju dzirdējusi, ka nepieciešams mērķi vizualizēt. Gulēt ejot, iztēlojos sevi ar augstskolas diplomu rokās. Bez šī diploma es nevarētu strādāt, nevarētu nodrošināt savu eksistenci. Tā kā uz šo mērķi virzījos septiņu gadu garumā, pārējos mērķus uzskatu drīzāk par vēlmēm.


Kā tad ar skaidrību? Vai dzīvot skaidrā ir mans mērķis? Tas ir mans dzīvesveids. Katru dienu 24 stundas. Mana ikdiena. Un tas ir viegli, tikai jāatceras, kā dzīvoju pirms tam, tikai jāiet uz sapulcēm un jākontaktējas ar ļoti patīkamiem cilvēkiem – nedzerošiem alkoholiķiem, jo vairāk, jo labāk, jālasa literatūra. Protams, ka mērķis ir tā nodzīvot visu atlikušo dzīvi, bet es jau nezinu, cik man ir atlicis. ☺ Un – cik patiesi – katru dienu dzīvot kā pēdējo: piepildīti, ar prieku un skaidrā. Jo tikai skaidrā es varu izbaudīt savu dzīvi – pamosties no rīta bez paģirām, iedzert rīta kafiju, redzēt mīļoto cilvēku blakus.


Arī man ir sliktās dienas, bet es esmu skaidrā, jo esmu pārliecinājusies, ka alkohols problēmas nerisina. Es neesmu no tiem, kas var iedzert vienu glāzi un apstāties. Šodien liekas neticami, bet esmu bijusi pašās dzīves padibenēs, kad nespēju rūpēties par bērniem, kad vispārpieņemtās morāles normas man neeksistēja. TUR es nevēlos atgriezties. Tāpēc dzīvoju skaidrā ar savu ritmu – divas reizes nedēļā Dārza grupas sapulces. Tās man nepieciešamas kā atskaites punkts, ka esmu skaidrā. Tā ir vieta, kur mācos dzīvot skaidrā, cenšos mācīties no citu pieredzes. Un, man šķiet, ka šajās sapulcēs es varu īstenot arī daļu no AA galvenā mērķa – palīdzēt tiem, kas cieš – ar savu piemēru, stāstot, ka pirms 23 gadiem arī man bija ļoti slikti, ka man nebija darba, nebija dzīvesvietas, nebija vispār nekādu iztikas līdzekļu. Ir ļoti svarīgi dalīties savos stāstos, lai tos, kuri vēl joprojām cieš, iedrošinātu izvēlēties skaidrības ceļu. Daudzas reizes esmu bijusi Iļģuciema sieviešu cietumā, jo pati tikai laimīgas nejaušības dēļ savā dzerošā laikā līdz cietumam nenonācu, kaut gan esmu bijusi tuvu. Esmu arī tikusies ar sociālajiem darbiniekiem. Labprāt to darītu vēl, līdzko situācija normalizēsies.


Ja saskatu, ka cilvēkam ir problēmas ar alkoholu, stāstu par sevi. Bet te ir jāapdomā – vai šis cilvēks patiesi vēlētos dzīvot dzīvi skaidrā? Vai dzeršana viņam traucē? Ja viņš pats nevēlas atbrīvoties no dzeršanas, tad diemžēl mana vēsts nedarbosies. Izglābt var tikai to, kurš vēlas, lai tiktu glābts. Jā, un izglābt jau nevienu šajā gadījumā nevar. Jāglābjas ir pašam. Es tikai varu parādīt ceļu, norādīt virzienu, kurā jāiet. Diemžēl uz visiem AA programma nedarbojas.


Esmu ļoti priecīga par jaunatnācējiem grupā. Bet to ir maz. Daudzi pazūd pēc pāris reizēm. Tādēļ vēl jo lielāks prieks ir par tiem, kuri paliek. Manuprāt, visgrūtākais jaunatnācējam vai lietojošam alkoholiķim ir noticēt, ka dzīvot skaidrā IR iespējams, ka dzīve var mainīties.

Ievēroju, ka vēsts nešana ir vajadzīga ne tikai tiem, kuri cieš, bet arī man. Jo tas palīdz uzturēt modrību, atgādina, ka man ir šī slimība, ka es esmu bijusi tāda pati. Tā ir tikai tā viena glāzīte, kura šobrīd mani šķir no iepriekšējās dzīves.


Paldies ikvienam no AA par maniem 23 skaidrības gadiem! Tieši vai netieši, tas ir māsu un brāļu nopelns. Viena es nevarētu dzīvot tā kā šodien.

Šodien skaidrā!


Inguna


84 views0 comments

Recent Posts

See All