Sava telpa

Es domāju, ka man būs jāizvēlas starp skaidrību un to, kas es patiesībā esmu. Es kļūdījos.

Lielāko daļu savas dzīves es nekur nejutos piederīgs: ne savā ģimenē, ne pasaulē, pat ne sevī. Jau pirms sāku dzert, kaut kas manī bija salauzts.

Uzaugu, apzinoties, ka esmu atšķirīgs. Esot homoseksuālam vīrietim vidē, kur šī atšķirība traucē, tiek pamanīta un nosodīta, pat ja par to skaļi nerunā, man jau ļoti agri iemācīja izdzīvot: klusēt, pielāgoties, slēpties. Kļūt par tādu cilvēku, kuru citi var pieņemt. No ārpuses izskatījās, ka ar mani viss ir kārtībā, bet iekšēji es sabruku.

Alkohols sākumā nebija problēma, tas bija risinājums. Tas ļāva man kļūt par cilvēku, ar kuru beidzot varēju sadzīvot: atbrīvotāku, brīvāku, vairāk “normālu”. Tas apklusināja kaunu un remdēja vientulību. Līdz brīdim, kad tas mani ieslodzīja.

Kad nonācu AA, es nebiju tikai alkoholiķis. Es biju vīrietis, kurš karoja pats ar sevi. Izsmelts, pazudis, pilns kauna par to, kas biju. Un pat tur, vietā, kuras pamatā ir pieņemšana, es joprojām jutos atšķirīgs. Atceros, ka uzdevu sev jautājumu: vai man šeit patiešām ir vieta? Ne tāpēc, ka šaubījos, vai esmu alkoholiķis, bet tāpēc, ka nezināju, vai man ir tiesības būt pilnībā pašam sev. 

Būt LGBTQIA+ cilvēkam atveseļošanās procesā man nozīmēja dzīvot dubultā vientulībā. Alkoholiķa vientulībā un tā cilvēka vientulībā, kurš jūtas atšķirīgs. Tas izpaudās arī konkrētā dinamikā – sponsorēšanā. Anonīmajos alkoholiķos sponsorēšana ir viens no atveseļošanās stūrakmeņiem. Taču man tas nebija pašsaprotami. Kā izveidot veselīgas, skaidras un nepārprotamas attiecības, ja jau ir emocionāla ievainojamība un sarežģīta pieredze ar tuvību? Man bija jāiemācās iepazīt sevi, apzināties savas robežas un būt godīgam. Izvēlējos sponsorēt sievietes. Nevis tāpēc, ka vēlētos viņas atraidīt, bet gan skaidras apziņas dēļ. Lai pasargātu attiecību ietvaru, lai paliktu saskaņā ar programmas principiem, lai nesajauktu atveseļošanos ar emocionālu apjukumu.

Šī izvēle nebija viegla. Taču tā bija būtiska. Jo pirmo reizi es vairs nemēģināju pielāgoties, lai tiktu pieņemts. Es pieņēmu lēmumus, lai paliktu uzticīgs sev. Bija neērtas situācijas,  pārpratumi, klusums. Bija arī sarežģītas attiecības, tostarp AA, kas atvēra manas visdziļākās brūces. Taču bija arī patiesas satikšanās. Cilvēki, kuri spēja redzēt tālāk par birkām. Vietas, kur es varēju elpot, neslēpjoties. Tieši tur kaut kas mainījās. Es sapratu, ka atveseļošanās nenozīmē kļūt par kādu citu, tā nozīmē pārstāt bēgt no sevis. Ka man nebija jāizvēlas starp skaidrību un to, kas es esmu. Ka es varēju būt abi. 

Un tad kādu dienu kļuva skaidrs: tāda telpa, kāda man bija vajadzīga, nepastāvēja. Tāpēc es to izveidoju. Kopā ar citu alkoholiķi mēs līdzdibinājām pirmo Anonīmo alkoholiķu grupu LGBTQIA+ cilvēkiem Portugālē. Šī grupa radās no vienkāršas un vitāli svarīgas vajadzības: vairs nebūt vienam savā atšķirībā, spēt runāt atklāti, pastāvēt bez nepieciešamības sevi attaisnot. Šīs telpas izveidošana pārvērta manu atveseļošanos.

Tas, kas agrāk lika man justies atšķirīgam, kļuva par to, kas mani savieno ar citiem. Šodien es turpinu programmu. Strādāju ar Divpadsmit soļiem. Skatos acīs savai pagātnei, bailēm. Savām brūcēm. Savai atbildībai.

Arī mana garīgā dzīve turpina attīstīties. Ilgu laiku ticēju, ka Dievs nevar mani mīlēt tādu, kāds es esmu. Šodien mācos ticēt pretējam. Es joprojām esmu trausls vīrietis. Joprojām pazīstu vientulību. Attiecības joprojām ir jūtīga joma. Bet šodien es vairs nebēgu, šodien es palieku. Es esmu neprecējies. Un pirmo reizi tas nav trūkums – tā ir izvēle. Tā ir telpa, ko sev dodu, lai atjaunotos. Es neesmu dzēris jau vairāk nekā trīs gadus. Un katra diena bez alkohola ir brīnums. Tas, ka esmu LGBTQIA+, netraucēja man atveseļoties. Tas padarīja šo ceļu prasīgāku, apzinātāku, patiesāku. Šodien es zinu vienu: man nevajadzēja kļūt par kādu citu, lai tiktu izglābts. Man bija jāiemācās dzīvot, nenododot sevi. Un, ja kāds lasa šos vārdus un kaut nedaudz atpazīst tajos sevi, tad viņš vairs nav viens. Arī es ne. Es turpinu iet uz priekšu – pa vienai dienai. 

Speciāli “Vīnogai” –

Fernando T. 

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.