AA biedrs stāsta, kāpēc viņam sarežģīti pielietot Divpadsmit soļu programmu attiecībās ar naudu.
Virsrakstā apgalvotais burtiskā nozīmē nav patiesība, es varu staigāt kails, bet, par laimi apkārtējai sabiedrībai, – nedrīkstu. Tad kāpēc tāds virsraksts? Pirmkārt, tāpēc ka, manuprāt, tas ir sasodīti skanīgs vārdu salikums “Vīnogas” rakstam. Otrkārt, tāpēc ka tas ir mans attaisnojums nespējai efektīvi pielietot Divpadsmit soļu programmu cīņā ar neveselīgo attieksmi pret personīgajām finansēm. Gribu uzsvērt, ka tas ir mans attaisnojums, nevis objektīvs iemesls. Lai varētu labāk saprast, par ko es prātoju, turpinājumā neliels ieskats manā problēmā.
Apgalvojumam, ka alkohols nav problēma, bet gan risinājums, es pilnībā piekrītu. Tādu risinājumu, līdzīgi kā daudziem no mums, man ir papilnam. Lai iegūtu tūlītēju gandarījumu, es dzēru, meklēju vienas nakts sakarus, pieēdos, kā arī pirku lietas, pakalpojumus un citas baudas, kas (maldīgi) sniedza man patvērumu no vilšanās dzīvē, ko pastāvīgi izjūtu kopš bērnības. Pēc daudzu gadu dzīvošanas ilūzijās, ka alkohols, nauda, ēdiens vai sievietes spēs mani izglābt vai vismaz pasargāt no tās dzīves, kuru uzskatīju par pretīgu, es (paldies Dievam) sapratu, ka tas nestrādā, un meklēju palīdzību. Sākumā ķēros klāt acīmredzamākajai problēmai – savam alkoholismam. Ar Anonīmo alkoholiķu sadraudzības palīdzību es ātri (bet ne viegli) pārstāju lietot grādīgos un nu jau vairāk nekā četrus gadus dzīvoju brīvs no reibinošām vielām, un šajā ziņā jūtos lieliski. Bet, kā izrādās, manas problēmas ar to nebeidzas.
Tā kā mēneša tēma ir “skaidrība un nauda”, rakstā nerunāšu par saviem neveselīgajiem ēšanas paradumiem vai problēmām izveidot jēgpilnas un ilgstošas romantiskās attiecības, tā vietā koncentrēšos tikai uz nespēju atbildīgi izturēties pret savām finansēm.
Aptuveni pēc gada skaidrības un aktīvas iesaistīšanās AA sabiedriskajā dzīvē aizvien biežāk sapulcēs sāku atpazīt citas savas problēmas. Viena no tām bija/ir nespēja rīkoties atbildīgi ar finansēm. Parastā tautas valodā sakot, ar naudu es rīkojos kā pilnīgs muļķis. Biju (vēl aizvien esmu) parādā milzīgas summas kādas valsts nodokļu sistēmai, manā pastkastītē regulāri iekrita vēstulītes no parādu piedzinēju kantoriem, daži parādi man ir vēl no 2013. gada, es regulāri ēdu restorānos un patērēju kultūru, par ko maksāju pieklājīgus ciparus, man nekad nebija (un vēl aizvien nav) nekādu naudas iekrājumu un tā tālāk, un tā joprojām. Šeit ir svarīgi iezīmēt, ka visas minētās situācijas nav radušās kādu dzīves netaisnību dēļ. Gan toreiz, gan tagad es strādāju daudz, un nekad savas pieaugušās dzīves laikā ilgstoši neesmu bijis bez darba. Dzerošajā laikā darbs bija vienīgais, kas mani pasargāja no pilnīgas pašiznīcības. Apziņa, ka jāstrādā atbildīgi, neļāva man darba nedēļas dienās nodoties pilnīgai apātijai un pazust pudelē uz visiem laikiem. Darbs bija mans vienīgais sazemējums ar īsto pasauli, bet manas attiecības ar darba augļiem (naudu) neizmainījās pat tad, kad beidzu lietot grādīgos. Alkohola vietā es pirku ēdienus, dzērienus, drēbes, koncertus, ceļojumus… Es tērēju naudu, jo dzinos pēc kaut kā, kas sniegs man tūlītēju gandarījumu, bet, protams, nekādu ilgstošu labumu no lietām, ēdiena un vietām es neguvu. Tā vietā man tikai nekad nebija naudas svarīgām lietām, krīzes situācijām, vai mana finanšu situācija vienkārši turpināja būt pilnīgā haosā.
Pēc kāda laika, kad vairākkārt biju dalījies par savu nespēju tikt galā ar finansēm, uzzināju par paralēlo Divpadsmit soļu programmu, kurā palīdzību meklē tādi cilvēki kā es. Kad apmeklēju vienu neklātienes sapulci, sapratu, ka ir kāda fundamentāla atšķirība starp dzeršanu un neatbildīgu naudas tērēšanu, un ar šo atšķirību līdz galam neesmu ticis galā līdz pat šodienai. Tā ir šāda. Ja gribu tikt galā ar savu dzeršanas problēmu, man jāsāk ar to, ka pārstāju dzert. Nekādu vidusceļu vai kompromisu. Manam alkohola patēriņam ir jāsamazinās par 100% līdz apaļai nullei. Ar naudas tērēšanu tā diemžēl nav. Es nevaru pārstāt pirkt ēdienu vai maksāt par telefonu un īri. Reizi pa reizei man sevi jāpalutina ar kādu kultūras pasākumu un izbraucienu uz tuvējām ārzemēm. Man ir jāizdod nauda par šampūnu un ziepēm, arī zeķēs parādās caurumi, un ir jāpērk jaunas. Es nevaru staigāt pa ielām neēdis un kails! Tagad jūs saprotat problēmu? Ir daudz grūtāk atrast izejas punktu, lai sāktu cīņu ar to. Daudz grūtāk saprast, kur novilkt sarkano līniju. Nav tā, ka esmu vienīgais, kurš pamanījis šo problēmu. Tā ir pirmā lieta, ar ko mani iepazīstināja paralēlajā sadraudzībā, un līdzīga “problēma” ir arī cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem, seksa atkarīgajiem un citiem. Bet es šo atšķirību lietoju kā attaisnojumu tam, kāpēc es nevaru (negribu) sākt pa īstam to risināt.
Paradoksāli, bet vēl grūtāku šo cīņu padara fakts, ka esmu skaidrā. Jo katru reizi, kad atkal iekrītu bezatbildīgā naudas tērēšanā vai apmaksāju kārtējo fotoradara sodu ar visiem soda procentiem tikai pēc draudu vēstules no parādu piedzinējiem, es mierinu sevi: “Bet es vismaz nedzeru. Cik gan daudz laba es sev varu darīt? Šī problēma mani nenogalinās.” Un gluži kā Skārleta O'Hāra sev apsolu risināt šo problēmu rīt. Bet, kā tika argumentēts kādā senākā “Vīnogas” rakstā, – rītdiena ir ilūzija, un tā nekad nepienāk.*
Bet viss nav pavisam slikti. Labā ziņa ir tā, ka šodien man savas finanses vismaz daudzmaz izdodas turēt rāmjos. Maziem solīšiem es arī savās attiecībās ar naudu pielietoju Divpadsmit soļu principus. Piemēram, lai arī neesmu ticis galā ar visiem saviem pagātnes parādiem (es tos ignorēju) un vēl aizvien pārlieku vieglprātīgi notrallinu tikko saņemtu honorāru, jau stabilu laika periodu man neveidojas jauni parādi. Dzīvošana šodienā liek man šodien nokārtot savas pamatsaistības ar valsti, apmaksāt (pēc pirmā atgādinājuma) sodus un parādus draugiem un netērēt naudu, kuras man nav.
Ceru, ka lēnām tuvojos brīdim, kad ķeršos klāt finanšu sakārtošanai ar tādu pašu entuziasmu, kā savulaik to darīju ar savu alkoholismu. Vienīgi, ceru visas sabiedrības labklājības vārdā, tas nenozīmēs, ka pa ielām būšu spiests staigāt kails.
O. K.
*Šis komentārs ir meta joks, kas nav jāuztver nopietni.
Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.