Šis AA biedrs uzskata – skaidrība nenozīmē pasīvu paļāvību uz Augstāko Spēku. Ir jādarbojas!
Tēma, cik ļoti vajag paļauties uz Augstāko Spēku un cik daudz ir jādara pašam, mani ir ļoti nodarbinājusi visus septiņus gadus un desmit mēnešus, kopš esmu skaidrā. Ja godīgi, joprojām nezinu viennozīmīgu atbildi, tāpēc šajā rakstā vairāk dalīšos ar pārdomām un viedokli.
Manuprāt, atbilde uz šo jautājumu ir iekodēta mūsu AA dvēseles miera lūgsnā, kur teikts: “Dievs, dod man dvēseles mieru un prātu pieņemt to, ko es nespēju mainīt, drosmi mainīt to, ko spēju, un gudrību atšķirt vienu no otra. Ne mana, bet Tava griba lai notiek”. (Autors lieto Latvijas AA agrāk izplatītu lūgsnas tulkojumu, mūsdienās plaši izmantotajā versijā vārds “prātu” ir izņemts kā oriģinālam neatbilstošs – red.) Tātad dvēseles miera lūgsna saka priekšā, ka būt un darboties skaidrā nozīmē divvirzienu darbību. Tā saka, ka man ir jāiemācās un jāspēj pieņemt lietas, ko es nevaru mainīt, tanī pašā laikā man pašam ir jāmaina un jādara tās lietas, ko es varu darīt un mainīt, un tajā visā jālūdz Augstākā Spēka vadība un gudrība atšķirt vienu no otra.
Manā izpratnē dzīvot skaidrā – tas nenozīmē tikai pasīvu paļāvību uz Augstāko Spēku, ka gan jau Viņš sakārtos visas manas dzīves jomas, atrisinās visas manas dzīves problēmas, ja vien es svēti un nelokāmi ticēšu un paļaušos uz Viņu. Dzīvot skaidrā, manā izpratnē, nozīmē darboties, bet darboties, paļaujoties uz Dievu. Un darboties – tas nozīmē, ka man viss būs jādara pašam! Dievs manā vietā to nedarīs. Ja es gribu atmest dzeršanu, man vajag beidzot saņemties un izdarīt darbību. Kad sapratu – viss, vairāk dzert es nespēju un negribu, un pats ar to netieku galā (atzinu savu bezspēcību), es iegāju Google, atradu rehabilitācijas programmu, piezvanīju un pieteicos uz to. Un jau nākamajā dienā biju rehabilitācijas centrā. Tās visas bija darbības, ko darīju es. Nenotika brīnums, rehabilitācijas programma pati neatrada mani, es to uzmeklēju un pieteicos. Vēlāk rehabilitācijas programmā uzzināju, ka ir tādas AA sapulces un, ja es gribu ilgstoši palikt skaidrā, man uz tām jāiet. Un atkal tā bija mana izvēle un mana darbība – iet uz tām vai nē. Sapulces pašas pie manis neatnāk – es vai nu aizeju uz tām vai nē. Un es gāju. Es rāvos, bet sapulcēs man teica – galvenais atgriezies, un es atgriezos. Un atkal – ne jau kāds mani atgrieza, tās bija manas darbības, mana rīcība. Ar visu kauna un bezcerības sajūtu, ka esmu atkal norāvies, es spiedu sevi atgriezties AA, jo sapratu, ka cita ceļa man nav un, kā man tad teica vecbiedri: “Turpini nākt, un agri vai vēlu tev tas nostrādās.” Un es turpināju.
AA sapulcēs uzzināju, ka ir tādi Divpadsmit soļi, kuri ir “jāiet” – tātad ir jādarbojas, jāsoļo, ar tiem jāstrādā. Atkal nenotiek nekāds brīnums, un soļi automātiski neiekrīt man galvā, nenotiek negaidīta un brīnumaina garīgā atmoda. Es tos izeju ar sponsoru vienu pēc otra, regulāri rakstot, sazvanoties, lasot AA literatūru, t. i., darbojoties, nevis pasīvi ticot un paļaujoties uz Augstāko Spēku, ka gan jau Viņš par mani parūpēsies un “noturēs” mani skaidrā. Es gāju soļus, nomainīju trīs sponsorus, līdz tos izgāju, pa vidu atkal rāvos, biju trīs reizes rehabilitācijas programmās un atkal atgriezos AA sapulcēs. Tā es klumburēju septiņus gadus, līdz pēc pēdējās rehabilitācijas programmas iestājās mana tagadējā skaidrība, kas nu jau ilgst septiņus gadus un desmit mēnešus.
Kas notika? Ko es savā pēdējā piegājienā, kas beidzot nostrādāja, izdarīju tādu, ko nebiju darījis visas iepriekšējās reizes? Ja godīgi, es nezinu. Tāpēc es to izskaidroju ar Augstākā Spēka ietekmi. Mūsu ziņā ir darboties. Dieva ziņā ir rezultāts. Kad tas nāks – mēs nezinām, bet tas nenozīmē, ka mums pasīvi jāsēž un jāgaida Dieva brīnums, kad pēkšņi paliksim skaidrā. Nē, gluži pretēji – mums ir jādarbojas. Es nepadevos un turpināju darīt. Un Dievs atnesa rezultātu – beidzot man iestājās ilgstošā skaidrība. Vienam tā atnāk ātrāk, otram vēlāk, bet, kā rakstīts mūsu AA literatūrā, ja mēs cītīgi pie tās strādāsim, tā noteikti atnāks. Un atkal – tur nav rakstīts, ka mums cītīgi ir jātic un jāpaļaujas uz Dievu, ka Viņš mums to skaidrību uzdāvinās vai tā pati no sevis atnāks. Tur ir rakstīts: ja mēs cītīgi pie tā strādāsim, agrāk vai vēlāk Dievs atalgos mūs ar rezultātu – ilgstošu skaidrību. (Skat., piem., “Anonīmie alkoholiķi”, 72. lpp. – red.)
Tāpat ir ne tikai ar skaidrības iegūšanu, bet arī ar dzīvi skaidrā. Man kā alkoholiķim visas problēmas un lietas skaidrajā dzīvē būs jāmācas risināt pašam. Agrāk dzerot es no visām problēmām, grūtajām situācijām, atbildības muku, piedzeroties un paslēpjoties pudelē. Būt skaidrā īstenībā nozīmē uzņemties atbildību par savu dzīvi, problēmām, attiecībām un visu pārējo. Nevis mukt, kā es agrāk darīju piedzeroties, bet stāties tam visam pretī, nenobīties, atrotīt piedurknes, uzdrošināties un soli pa solim risināt. Ja man nav darba, man būs tas jāmeklē, ja man nav, kur dzīvot, man būs jāmeklē dzīvesvieta, ja man nav naudas, man būs jāiemācās tā nopelnīt, ja es jūtos vientuļš un esmu bez attiecībām, man būs jāiemācās tās izveidot un noturēt utt. Nenotiks brīnums, Dievs neatradīs manā vietā darbu, neatradīs manā vietā dzīvesvietu, neuzbērs man uz galvas naudu un neieliks man rokās līgavu. Ja es to visu skaidrībā vēlos sasniegt, man tas būs jāuzdrošinās un jāiemācās darīt pašam. Piedzīvojot neveiksmes, kļūdas, kritienus, atkal ceļoties, kļūdas labojot un mēģinot atkal. Tā ir dzīve. Tāda ir dzīve jebkuram normālam cilvēkam. Tikai agrāk es kā alkoholiķis katru reizi pie pirmās neveiksmes, kļūdas, atraidījuma piedzēros, jo tas bija mans egoisms, kas tika aizskarts, es nepratu ar to sadzīvot un vieglākais, ko izdarīt, bija aizmukt no konkrētās situācijas un piedzerties. Ja esmu skaidrā, tas nenozīmē, ka es nekļūdos, ka nepiedzīvoju atraidījumus utt. Tas viss ir klātesošs kā normāla dzīves sastāvdaļa, bet es mācos to pieņemt, es mācos no tā nesajukt prātā un neskriet uzreiz dzert. Es mācot palūgt Dievam padomu, kā konkrēto problēmu risināt, es mācos elpot, skaitīt līdz desmit, meditēt, lai tiktu galā ar savām garastāvokļa svārstībām un skaidrā varētu darboties un eksistēt, un atkal tas viss ir par darīšanu. Lūgsna no rīta ir jānoskaita – tā ir darbība. Ja esmu satraukts un jūtu, ka man vajag paelpot vai pameditēt, tā atkal ir darbība. Ja es galīgi nezinu, ko man darīt, varu nokrist uz ceļiem un palūgt Dievu, bet tā atkal ir darbība! Tātad ir jādarbojas. Pats no sevis nekas nenotiks, un nekas manā dzīvē netiks atrisināts. Jādarbojas ir man pašam, bet jāmācās pieņemt, ka rezultātu nenosaku es, bet to nosaka Dievs.
Tas joprojām ir ļoti grūti – sasniegt šo paļāvības un ticības līmeni uz Dievu. Un tāpēc manī ir stress, nemiers, bailes, pārgurums un viss pārējais, kas piemīt “normālam cilvēkam”. Jā, es darbojos, bet es arī gribu “savu rezultātu”. Tādu, kādu es esmu to iecerējis, un tad, kad es to esmu iecerējis. Manuprāt, augstākais garīguma un dvēseles miera līmenis jeb stāvoklis ir tad, kad es spēju aktīvi darboties, piedalīties dzīvē, darīt visas lietas, kas man jādara, risināt visas problēmas, kas man jārisina, bet NEIESPRINGSTOT uz rezultātu, esot pilnīgā paļāvībā uz Augstāko Spēku. Es noteikti esmu vēl tikai ceļā uz to.
Noslēdzot rakstu, gribu atbildēt uz sākumā uzdoto jautājumu, kam tad pienākas panākumi par manu skaidrību un visiem pārējiem panākumiem manā dzīvē. Un mana atbilde ir – tie pienākas mums abiem. Gan man – jo manā ziņā bija visu to darīt vai nē, gan Dievam, jo Viņa ziņā bija visu manu darbību un pūļu rezultāts. Jo beigu beigās es varēju darīt, ko vien gribu, bet rezultāts varēja tā arī neatnākt. Taču tas atnāca. Pateicoties Augstākā Spēka labvēlībai, tas atnāca – es paliku skaidrā, apprecējos, man piedzima meita, kurai ir jau seši gadi, es uzcēlu māju, dzīvoju laimīgu ģimenes dzīvi skaidrā. Un šis jau ir Augstākā Spēka nopelns, jo tikai ar manu darīšanu vien nepietiktu, ir vajadzīgs arī Dieva pieskāriens. Bet Dievs pieskaras tikai tad, kad redz, ka es tiešām to no sirds vēlos un esmu gatavs tā labā pūlēties. Tad Viņš atalgo ar rezultātu. Kad – to zina tikai Viņš, bet tas nenozīmē, ka tāpēc jāpārtrauc sava mērķa labā strādāt.
Jānis
Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.