Vientuļnieks

Kāds biedrs dalās savā pieredzē, spēkā un cerībās par to, kā ir būt atšķirīgam sadraudzībā.

Es neizvēlējos piedzīvot skaidrību kā vientuļnieks. Patiesību sakot, cilvēkiem es nepatīku. Terapeits reiz mani aprakstīja kā “ne līdz galam integrēts sabiedrībā”. Mani ir dēvējuši arī par sabiedrībā neveiklu un – vēl tiešāk – par dīvainu. Es tāds neesmu viens. Gandrīz katrā AA sapulcē redzu citus dīvaiņus, un es nolēmu uzrakstīt šo rakstu, lai dalītos savā pieredzē, spēkā un cerībās. 

Ļaujiet pastāstīt, kas man nestrādāja. Kā jaunatnācējs AA, es uzreiz pamanīju, ka mani biedri, kas arī veseļojās no alkoholisma, uzskatīja mani par dīvainu. Tāda pieredze man ir arī ārpus AA. Tomēr es nolēmu, ka varu visiem iepatikties kalpojot. Biju pārliecināts, ka, ja katru nedēļu pirms sapulces iekārtošu telpas, pagatavošu kafiju un uzkopšu, cilvēki redzēs, cik esmu nodevies skaidrībai, un uzaicinās mani vakariņās. Tā nenotika. Man bija teikuši, ka jākalpo citiem un nekas nav jāgaida pretī, un es arī neko nesaņēmu. Es joprojām ticu kalpošanai, bet vairs negaidu, ka tā man nodrošinās uzaicinājumu vakariņās. 

Tad es nolēmu, ka risinājumu savai problēmai varu atrast izejot soļus, jo īpaši, Sesto un Septīto soli. Uzskatīju, ka mana dīvainā, nepatīkamā personība ir rakstura trūkumu rezultāts, un biju pārliecināts, ka Dievs tos novērsīs. Domāju – kad būšu izgājis visus soļus, pēkšņi nonākšu populāro biedru kompānijā. Nu, arī tas nenotika.

Godīgi sakot, soļos nekas nav teikts par to, ka soļu izpilde nodrošinās popularitāti. Tā vietā soļos ir uzsvērta nepieciešamība lūgt Dievu noņemt ikkatru mana rakstura trūkumu, kas mani kavē būt noderīgam Dievam un maniem biedriem. Tā manas maldīgās cerības tika sagrautas.

Tad es nolēmu, ka man vienkārši jāmeklē citas AA sapulces. Acīmredzot es eju uz sapulcēm ar nepareizajiem cilvēkiem. Man vienkārši jāatrod savi cilvēki. Sāku meklēt, pastāvīgi mainot sapulces un mājas grupas. Beigās es pavadīju pusotru stundu Ņudžersijas sabiedriskajā transportā, braucot uz sapulcēm Ņujorkā. Biju ļoti pārsteigts, ka pat Grīnvičā cilvēki mani uzskatīja par pārāk dīvainu. 

Dusmīgs, aizvainots, sajutis šķietamu Dieva un AA nodevību, es domāju, ka man būs jāatstāj AA. Acīmredzot, es tur nebiju vēlams, un, ja man bija jāpaliek AA, kur tad bija man solītā brālība? Nolēmu, ka man jāatrod cits risinājums. Tāpēc lūdzu Dievu un Viņa palīdzību. Tā vietā, lai atrastu citu ceļu uz skaidrību, man prātā ienāca rinda no Lielās grāmatas teksta par pieņemšanu: “Dieva pasaulē nekas, pilnīgi nekas, nenotiek kļūdaini.” (“Anonīmie alkoholiķi” angļu valodā 417. lpp.; red. – teksts no dzīvesstāstu nodaļas, kas nav tulkots latviešu val.) Pirmo reizi man ienāca prātā, ka mans vientuļnieka statuss varētu būt Dieva plāns man. Kas cits tas varētu būt? Dievs ir viss vai nekas. Man vienkārši vajadzēja pārstāt cīnīties pret realitāti. Man vajadzēja atlaist grožus un ļauties Dievam. Saprotot to, es skaidri redzēju, kas man jādara.

Tātad, kas beidzot palīdzēja šim AA vientuļniekam? Programma. Es atkal apņēmos ievērot AA pamatprincipus, ar to es domāju soļu izpildi. Sāku lūgties un meditēt vairāk nekā jebkad agrāk, tuvojoties Dievam. Pārtraucu klaiņošanu, pievienojos mājas grupai, ieņēmu kalpošanas pozīciju un regulāri piedalījos. Es izbaudīju savu brīvo laiku un vienatni, pateicoties Dievam par man dāvāto laiku, nevis sūdzoties par sadraudzības trūkumu. Koncentrējos uz to, ko es varu darīt citiem, nevis uz to, ko citi var darīt man. 

Kad ierados AA, es biju viens, nekad neprecējies un man nebija īstu draugu. Šodien, pēc 17 gadiem skaidrā, es joprojām esmu viens, neprecējies un man joprojām nav draugu. Hei, varbūt Dievs kādu dienu nolems to visu mainīt. Varbūt arī, nē. Dažreiz joprojām jūtos vientuļš un atraidīts, bet es vienkārši apstājos, lūdzos un koncentrējos uz to, lai būtu pateicīgs par to, kas man ir. Šobrīd esmu pārliecināts par divām lietām: pirmkārt, vientuļnieks vai nē, dzīvot skaidrā ir bezgalīgi labāk nekā aktīvā alkoholismā. Otrkārt, netikt uzaicinātam uz vakariņām nav tik liela nelaime. Ēdiens tādās vakariņās? Atklāti sakot, tas ir sūdīgs.

Ričards D., Aberdīna, Ņūdžersija

Copyright © The AA Grapevine, Inc. Reprinted with permission.

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.