top of page

Es zinu, kas nav Benksijs

Piedzēries cilvēks ir ļoti pamanāms. No viņa anonimitātes nav ne vēsts, ja viņš ierodas pasākumā pilns kā mārks, izkliedz dažādus apvainojumus namatēvam un tad aiziet gulēt viņa vannā.


Benksijs ir pseidonīms Anglijā dzīvojošam ielu māksliniekam, kura īstais vārds un identitāte joprojām nav apstiprināta. Varētu domāt, ka, ņemot vērā ielu mākslas specifiku, anonimitāte ir nepieciešamība, kas garantē mākslinieka drošību un iespēju turpināt savas radošās izpausmes, taču jāpiezīmē, ka Benksijs no saviem ielu mākslas kolēģiem atšķiras ar to, ka viņa darbi tiek pārdoti prestižās galerijās par simtiem tūkstošu, uz viņa mākslu atsaucas nozīmīgi politiķi un popkultūras personības, un viņš pats ar savu mākslu komentē aktuālus notikumus un riskē, piemēram, atstājot zīmējumus uz mūriem Gazas joslā.


Ar šo piemēru es gribu ilustrēt ideju, ka anonimitāte var būt nepieciešamība un privilēģija, pie kuras jāstrādā un kuru jāuztur, lietojot ļoti specifiskus un radošus līdzekļus. Pie savas noslēpumainības Benksijs ir spiests strādāt varbūt pat nopietnāk, nekā pie dažiem mākslas darbiem. Ir visai viegli pierādīt apkārtējiem, ka tu esi, bet ir neiedomājami grūti uzturēt mītu, ka tevis nav. Jeb, izsakoties precīzāk, tu reizē esi, bet arī neesi. Un te mēs nonākam pie anonimitātes koncepta, kas ierakstīts AA Divpadsmitajā tradīcijā – “Anonimitāte ir visu mūsu tradīciju garīgais pamats, kas vienmēr mums atgādina, ka principi ir svarīgāki par personībām.”


Benksija mākslas gadījumā viņa anonimitāte ir daudz svarīgāka par patieso identitāti. Viņš ir populārs tieši tāpēc, ka nav zināms, kas viņš ir, un tā nav nejaušība, bet rūpīgi veidots koncepts.


Par AA zināju vēl pirms savu dzeršanu uzskatīju par problēmu. Visticamāk, pirmie priekšstati radās no amerikāņu filmām. Vienkāršā telpā uz parastiem krēsliem sēž vīrieši un sievietes. Viens saka, ka viņu sauc tā un tā un viņš ir alkoholiķis, un pārējie saka – sveiks, tā un tā! Esmu diezgan pārliecināts, ka lasītājs var atsaukt atmiņā vairākus labus vai sliktus kino darbus, kur izmantota šī aina. Tā ir banāla, klišejiska, bet tā strādā. Tā strādā gan filmas ietvaros, gan nesot vēsti pasaulei, ka – lūk, ir šāda organizācija, kur notiek tieši tā. Reklāma, kas pasaka ļoti daudz, neatklājot neko vairāk kā vārdu “alkoholiķis”. Tas šajā teikumā ir pats svarīgākais. Es šeit esmu nevis tāpēc, ka mani sauc Andris K., bet gan tāpēc, ka esmu alkoholiķis.


Tik tālu viss skaidrs. Bet, ko darīt, ja esi Latvijā vai pasaulē labi zināma, populāra persona ar alkohola atkarību? Īsais ieteikums būtu – nedzer. Bet, ja pietiktu ar šādu ieteikumu, tu, visticamāk, nelasītu šo rakstu. Un es, visticamāk, šo rakstu nerakstītu, ja nebūtu zināmās aprindās populārs alkoholiķis.


Kad pirms teju desmit gadiem pirmo reizi ierados uz AA sapulci, es biju diezgan maz zināms mākslinieks. Mani nesatrauca, ka kāds varētu mani atpazīt, jo tīri matemātiski tas bija teju neiespējami. Mani vairāk uztrauca, ka satikšu kādu pazīstamo. Man gribējās nomainīt vidi, tāpēc nevēlējos pieļaut domu, ka Anonīmo alkoholiķu sapulcē varētu satikt kādu pudeles brāli. Šī, savukārt, tīri matemātiski ir ļoti naiva cerība.


Bet vēl lielāks pārsteigums sekoja, jo sapulcē satiku cilvēku, kuru pazinu no radošajām aprindām, bet man nebija ne jausmas, ka viņš ir alkoholiķis. Tas likās neticami. Vienmēr viņu biju uzskatījis par teicamnieku, kas varētu noraut jumtu no bezalkoholiskā aliņa. Turpretī es šajās pašās radošajās aprindās pirmkārt biju zināms kā dzērājs un tikai tad – mākslinieks.


Sākumā domāju, ka viņš ieradies, lai slepeni vāktu informāciju savām izrādēm, bet, klausoties viņa stāstus, sapratu, ka viņš ir tāds pats alkāns kā es, tikai laicīgāk sācis nākt uz sapulcēm, tāpēc nav tizli uzvedies afterpārtijos, kurus es (paldies Dievam) pat neatceros.


Pārsteigums sekoja pārsteigumam, un ar katru sapulci aizvien vairāk atklājās AA organizācijas svarīgie principi, atstājot perifērijā personības, no kurām dažas ir vairāk zināmas, bet dažas – pavisam nezināmas. Tas nav svarīgi, jo priekšplānā izvirzās tikai šī viena vajadzība – atmest dzeršanu. Un tas ir iespējams, ievērojot vienkāršus principus, no kuriem viens ir anonimitāte.


Man ir draugs, dzērājs, kuram vienreiz stāstīju par Anonīmajiem alkoholiķiem. Viņš bija pilnīgā pālī un skaļi noliedza šādas organizācijas iespējamību, sakot – “Anonīmie alkoholiķi nav, jo alkoholiķis nevar būt anonīms.” Tas man sagādāja patiesu prieka brīdi. Es smējos kā kutināts par šo aušību, līdz sapratu, ka zināmā mērā tā ir taisnība. Piedzēries cilvēks ir ļoti pamanāms. No viņa anonimitātes nav ne vēsts, ja viņš ierodas pasākumā pilns kā mārks, izkliedz dažādus apvainojumus namatēvam un tad aiziet gulēt viņa vannā.


Tad rodas jautājums, kas tu gribi būt – dzērājs, par kura alkoholismu visiem viss ir skaidrs, izņemot pašu, vai alkoholiķis, kas atnāk uz sapulci, kur vienkāršā telpā uz parastiem krēsliem sēž vīrieši un sievietes un vienīgais noteikums ir vēlēšanās atmest dzeršanu?


Izvēle ir tavās rokās, bet, ja to neizmantosi, visticamāk, tur parādīsies pudele.


Ilgus gadus mani mocīja pārliecība, ka bez alkohola es nespēšu būt radošs un nomiršu kā maz zināms dzērājs. Tā arī, visticamāk, būtu noticis, ja nebūtu sarakstījis grāmatu, kas deva man iespēju mainīties. Bet es nevarētu mainīties, ja nezinātu to, ko esmu iemācījies Anonīmo alkoholiķu sapulcēs. Un par to man ir jāpateicas ikvienam, kas zina, ka principi ir svarīgāki par personībām.


Es joprojām nezinu, kas Benksijs ir, bet man ir visai pamatotas aizdomas, ka viņš nav alkoholiķis. Vismaz – ne lietojošs. Grūti iedomāties, ka viņš pilnīgā pālī, saglabājot anonimitāti, zīmē grafiti Hamas un Izraēlas konflikta zonā. Toties es varu iedomāties, ka viņš atnāk uz sapulci, nosauc savu īsto vārdu un nevienam tas nav svarīgi.


 Andris K.



Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.


Recent Posts

See All

Commentaires


Les commentaires ont été désactivés.
bottom of page