Par to, kā Anonīmie alkoholiķi palīdz jauniešiem ieslodzījumā, stāsta Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem psiholoģe.
Tālajā 2010. gadā viena no maniem cietuma kolēģiem – psiholoģe – piedāvāja aizbraukt uz semināru Polijā, lai iepazītos ar turienes cietumu sistēmas pieredzi darbā ar atkarīgiem ieslodzītajiem. Tolaik neko nezināju un nebiju dzirdējusi par Anonīmajiem alkoholiķiem. 2010. gada rudenī Polijas pilsētā Barčevo Stefana Batorija fonda organizētā semināra ietvaros es pirmo reizi apmeklēju atklātu AA sapulci. Tur notika viens no nozīmīgākajiem atklājumiem manā dzīvē – es uzzināju par Divpadsmit soļu programmu. Sapulcē Barčevo piedalījās vairāk nekā 40 alkoholiķu un ap 30 semināra dalībnieku. Neatceros tā vīrieša vārdu, kas spīkerēja sapulcē, bet labi atceros savus pārdzīvojumus. Atceros, kā mani, kas tolaik lietoja alkoholu ļoti maz (tagad jau vairāk nekā 10 gadus alkoholu nedzeru vispār), nobiedēja doma, kā tas ir – dzīvot, ja nevari iedzert pat glāzi vīna, šampanieša vai alus. Un kā mani piemeklēja šo baiļu apziņa. Atceros arī, kā pamazām, seminārā iepazīstoties ar programmu, manī parādījās un auga sajūsma un mīlestība pret to. Pēdējo gandrīz 15 gadu laikā šīs sajūtas manī turpina augt un nostiprināties.
Pēc atgriešanās no semināra Polijā nolēmu, ka ir kaut kā jādod iespēja iepazīties ar programmu jauniešiem, ar kuriem kā psiholoģe strādāju Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Lielākā daļa manu cietuma klientu izdara noziegumus, jo ir alkohola vai narkotiku reibumā un ir kādā atkarības stadijā. Biju pārliecināta, ka Divpadsmit soļu programma ir viņu iespēja atveseļoties.
Padalījos iespaidos par braucienu uz Poliju ar pusaudžiem, kuri izcieš sodu Cēsīs, un daudzi vēlējās mēģināt atrisināt lietošanas problēmu ar šīs programmas palīdzību. Uzrakstīju e-pastu Cēsu AA grupai “Vendene” un tiku uzaicināta uz tās atklāto sapulci. 2011. gada ziemā ierados uz sapulci ar vēstuli, kuru bija rakstījis viens no maniem klientiem. Tajā bija lūgums pēc palīdzības AA sadraudzībai. Atsaucās brīnišķīgi cilvēki no grupas “Vendene” un ieradās ar prezentāciju jauniešiem Cēsu nepilngadīgo iestādē. Tā sākās ilgstošas un veiksmīgas sadarbības vēsture starp Anonīmo alkoholiķu sadraudzību un Ieslodzījuma vietu pārvaldi Latvijā.
Pēc pirmās prezentācijas AA grupas “Vendene” dalībnieki divus gadus reizi mēnesī ieradās Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem un rīkoja jauniešiem atklātās grupas sapulces. 2012. gada rudenī grupas jubilejas pasākumā satikos ar viesiem no paralēlās sadraudzības – Anonīmajiem narkomāniem. Pēc sarunas ar viņiem vērsos AN koordinācijas komitejā ar ierosinājumu, lai viņi arī brauc uz Cēsīm un rīko sapulces jauniešiem. Tā anonīmo atkarīgo sapulces kļuva par tradīciju mūsu iestādē.
Ar laiku jaunieši, kas izcieta sodu Cēsīs, sāka strādāt ar sponsoriem, bet Covid karantīnas ierobežojumu laikā pārgāja uz attālināto sapulču formātu un Skype sarunām ar sponsoriem. Protams, attālināto sapulču formāts nav tik efektīvs kā klātienes sapulces, jo īpaši tāpēc, ka Cēsīs ir grūti nodrošināt labāko tehnisko risinājumu – jauniešus, kuri apmeklēja tiešsaistes sapulces, slikti dzirdēja, un nestabils interneta savienojums bieži traucēja. Tomēr attālināto sapulču formāts palīdzēja Programmai izdzīvot Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Kad 2011. gadā iestādes darbinieki dzirdēja vārdus “Anonīmie alkoholiķi” un “Divpadsmit soļu programma”, retais no viņiem zināja un saprata, kas ir Anonīmie alkoholiķi un kāda veida programma tā ir. 2024. gadā visi cietuma darbinieki zina, kas ir AA, un saprot programmas būtību. Jau vairāk nekā gadu ieslodzītie jaunieši sestdienās, kad neierodas viesi no sadraudzības, rīko paši savas sapulces. Viņi pat nodibināja savu mājas grupu un nosauca to par Svoj putj (savs ceļš krievu val. – red.). Viņi uzņemas cietumā pieejamās kalpošanas pozīcijas (sekretārs, bibliotekārs, saimnieks) un mācās uzņemties atbildību par savu atveseļošanos. Daudzi jaunieši strādā ar sponsoriem. Protams, ne visiem iet gludi, nereti viņi zaudē motivāciju un pārstāj veseļoties programmas ietvaros, bet ir tādi, kas ar sponsoru strādā vienu un divus gadus, ir jaunieši, kuri pēc atbrīvošanas turpina apmeklēt sapulces un atveseļoties.
Esmu ļoti pateicīga Augstākajam Spēkam, kas man deva iespēju iepazīties ar programmu, izprast atkarības būtību un palīdzēt tiem atkarīgajiem, kuri nonāk Cēsu nepilngadīgo iestādē, atrast savu ceļu uz atveseļošanos.
Ar lielu cieņu un pateicību programmai –Natālija Praliča, psiholoģe
Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.
Comments