Šī alkoholiķe iemācījās priecāties skaidrā.
Šodien spēju priecāties, atpūsties skaidrā, bet bija laiks, kad bez šmigas nenotika nekas! Tas bija kā jautrības eliksīrs. Nebija pat domas, ka var priecāties bez alko – tas bija dievs! Daudzus svētkus beigās pat īsti neatceros, tas likās kā norma. Tā atpūšas visi.
Kad pieņēmu, ka esmu alkoholiķe, nācās mācīties priecāties skaidrā. Vienmēr esmu bijusi atvērta trakulībām un dejām līdz ritam, tagad centos mācīties priecāties skaidrā, jo mākslīgais dievs vairs nebija mans ceļvedis. Skaidrības sākumā centos priecāties kopā ar AA biedriem, mums bija daudz kopīgu saietu, nometnes un grupu jubilejas. Bija drošības sajūta – sajust apkārt tādus pašus kā es.
Ejot AA programmu, centos sajust prieku un to, ko īsti vēlos un kas es esmu patiesībā. Sapratu, ka sevis iepazīšana ir ilgs process un būt kopā ar sevi un līdzsvarā sākumā nav viegli. Ar gadiem iemācījos būt brīva un priecāties visur – ceļojumos, draugu kompānijā, atceroties, kas es esmu. Kad tieksme izzūd, ir viegli dzīvot, smieties, būt aktīvai savā dzīvē. Apmeklēju AA sapulces un bieži dzirdēju nelaimīgus AA biedrus, kas nav atraduši savu brīvību skaidrībā. Es to ieguvu, pateicoties tam, ka noticēju Augstākajam Spēkam, ka viņš bija vadījis mani manā dzerošajā dzīvē, lai, nonākot savā zemākajā punktā, es izdaru izvēli. Es vēlējos dzīvot, tas nozīmē – izjust visas sajūtas, iemācīties tās atpazīt.
Katra diena, ko dzīvoju skaidrā, ir avanss, ko ieguvu, pieņemot savu slimību. Sen neesmu jutusies depresīva vai pilnīgā bezizejas situācijā. Zinu, ka vissliktākā diena skaidrā ir labāka nekā bija dzerot.
Iesākot skaidrību, mainījās manas dzīves garšas paradumi. Es varu ceļot pasaulē, nebaidoties dzīvot. Prieks katru dienu – atverot acis, ielaist sevī gaismas starus, tas ir ielaist sevī laimes sajūtu, ka šodien es zinu, ka esmu skaidrā. Varu izjust dienu, draugus, darbu, iekšējo brīvību, būt laimīgai, nebaidīties. Lai katra diena būtu tā vērta un krāsas veidotu varavīksnes nokrāsas! Ir vienkārši superīgi to visu sajust!
Iepazīt sevi – tas ir liels darbs ar soļiem, kalpošana un AA programmas pieņemšana. Kad biju savā kritiskākajā bezizejas stāvoklī, sajutu, ka Augstākais Spēks mani sargā, bet nezināju, ka ir jāpieliek liels spēks, lai pieņemtu tā aizsardzību. Ejot soļus ar sponsori, beidzot sajutu uzticēšanos, pieņemšanu un pateicību.
Būt līdzsvarā ar savām sajūtām un izprast sevi, garīgi pilnveidoties un raudzīties uz pasauli ar citu redzējumu. Ja mani kas neapmierina, es drīkstu to mainīt. Es drīkstu pateikt – nē! Es drīkstu nedzert!
24 stundas dienā – šodiena, un tas jau vairāk nekā 12 gadus – tas patiesi ir brīnums!
Vita