Kalpošanas ir dažādas

Autors dalās par savu pieredzi vispārējā kalpošanā un tajā iegūtām atziņām par AA kopienu, soļiem, tradīcijām un koncepcijām.

Mūsu Divpadsmitais solis – vēsts nešana – ir AA Sadraudzības kalpošanas pamatā. (Bils V., AA kalpošanas mantojums.)

Trīs gadu skaidrībā es nokļuvu vispārējā (sadraudzības) kalpošanā. Neatceros, vai man pirms tam vispār bija kalpošanas pieredze mājas grupā. Mans pirmais kalpošanas postenis bija atbildīgs – revīzijas komisijā. Aktīvi un ar visu sirdi iesaistījos. Revizora amats deva morālas tiesības būt lietas kursā un piedalīties visā. Es biju all in. Šo kalpošanu pametu pirms termiņa, jo man likās, ka neko tik nožēlojamu es nekad un nekur neesmu redzējis. Iespējams, tas nebija spožākais laiks Latvijas AA vispārējās kalpošanas vēsturē. Tagad es redzu, ka arī mana ielas puse nebija gluži tīra. Man nebija kalpošanas pieredzes grupas līmenī un tradīciju jēgu es izpratu tikai burtiski. Tikai tik daudz, ka es sapratu teikumus, kas tur ir uzrakstīti. Es neizpratu jēgu. Nebiju iedziļinājies garīgajos principos, kas ir tradīciju pamatā. Tajā laikā es pat nezināju, ka tradīcijās slēpjas kaut kādi principi, kur nu vēl garīgums, kas pamatā AA vienotībai. Par koncepcijām pat dzirdējis nebiju.

Ik pa laikam es neformālā statusā atkārtoti pieslēdzos vispārējai kalpošanai, bet parasti ātri visu pametu, jo turpināju vilties. Sadraudzībā. Sevī. Tad kaut kad ap septīto skaidrības gadu es otro reizi izgāju soļus. Sponsors mani saintriģēja ar tradīcijām un koncepcijām. Gan kopā ar viņu, gan individuāli sāku tās pētīt un atklāt daudz ko jaunu. Arī garīgos principus. Aizvien vairāk sāku kalpot savā mājas grupā. Atkal pieslēdzos vispārējai kalpošanai gan kā grupas VKP, gan arī atsaucos citiem vispārējās kalpošanas vilinājumiem.

Tā es sāku mācīties, kāpēc vispārējā kalpošana prasa kaut kādu skaidrības, atveseļošanās (soļu), vienotības (tradīciju) un kalpošanas (koncepcijas) pieredzi un izpratni.

Jo vairāk izpratu principus, jo nosvērtāks kļuvu kalpošanā. Un man tas ir daudz, jo AA publika, ko es arī pats demonstrēju, nav pateicīgākā ko “apkalpot”. AA sadraudzība, lai arī ārēji draudzīga un pieņemoša, vairāk līdzinās niķīgu un izlaistu bērnu pulkam, kurā kopības sajūta mijas ar grūstīšanos pa stūriem, nesakarīgu bļaustīšanos, skaļu raudāšanu un durvju aizciršanu par kādu nodarīto netaisnību. Un kā jau pie niķīgiem bērniem – pateicību nesagaidīt.

Negribu lielīties un teikt, ka es nekad neesmu niķīgs un kaprīzs un nekad vairs skaļi neraudu. Raudu un speru kājas pie zemes, bet spēju aizvien vairāk ieklausīties citos. Dažreiz man sanāk apspiest savu instinktu runāt pirmajam un visskaļāk. Dažreiz es pat spēju paklusēt par kādu jautājumu. Ticiet man, tas kādreiz bija neiespējami, jo man ir ko teikt par jebkuru jautājumu. Mani visvairāk ir ietekmējušas Divpadsmit koncepcijas, kurās ir atrodamas tādas gudrības kā mazākuma viedoklis, lēmuma pieņemšanas tiesības, līdzdalības tiesības, atbildību un pienākumu līdzsvars, līderība un galvojumi. Koncepcijas ir ļoti augsta līmeņa pārvaldības principi. Žēl, ka pagaidām tās tiek praktizētas tik maz.

Pirms gandrīz gada tiku ievēlēts Pilnvaroto padomē. Nebiju to gaidījis. Šobrīd dzīvoju pēc principa, ka AA saku “jā”, jo nekad nevar zināt, vai tas gadījumā nav Dievs, kas uzrunā. Atklāju, ka pilnvarotā dzīve ir skaista tikai pirmajā dienā, kad pēc ievēlēšanas skan aplausi. Tad viss skaistums pazūd. Sākas neredzamā daļa – garas tikšanās nedēļas nogalēs un vēl garākas gatavošanās tām. Arī nedēļas nogalēs. Ievēlēšanas dienas sadraudzības smaidīgās sejas ir kļuvušas aizdomu, aizvainojumu un sašutuma pilnas. Rodas sajūta, ka esi apkrāpts un jāmeklē izeja. Atkal kā pirmajā vispārējās kalpošanas reizē, jāizpleš spārni un … bet kaut kāpēc man tie spārni vairs neplešas. 

Ko vēl esmu mācījies? To, ka kalpošanas ir dažādas un ka tām ir dažādi mērogi. Piemēram, ir kalpošana un ir vispārējā kalpošana. Ar kalpošanu es saprotu katra alkoholiķa kalpošanu savā mājas grupā vai brīvprātīgu vēsts nešanu. Kalpošana vairāk ir šeit un tagad. Savukārt, vispārējā kalpošana attiecas jau uz reģionu vai visu sadraudzību un tās lielais mērķis ir AA vēsts saglabāšana nākamajām paaudzēm. Ir alkoholiķi, kuri efektīvāk var darboties kalpošanā un citi – vispārējā kalpošanā. Man vienmēr ir bijušas grūtības ar šeit un tagad. Vienmēr esmu tiecies rītdienā. Iespējams, tāpēc man “šeit un tagad” darbošanās ar alkoholiķiem nav sirdij tuvākā. Man ir grūtības pieslēgties un palīdzēt alkoholiķim, kurš cieš. Nesaprotu un mani kaitina čīkstēšana par “tieksmēm”, pārdomas par psihoterapeita vai narkologa gudrībām tā vietā, lai vienkārši paņemtu Zilo grāmatu, uzrunātu sponsoru un izietu soļus. Savukārt, kalpošana, kurā jākoncentrējas uz rītdienu un jāglābj tie, kas varbūt vēl nav piedzimuši, man ir ļoti motivējoša un saprotama. 

Vēl esmu mācījies, ka, jo dziļāk “grimstam” kalpošanas struktūrā, jo svarīgākas kļūst konkrētas prasmes un līderība. Sadraudzībā ar to ir smagi. Joprojām vairums alkoholiķu uzskata, ka galvenais kalpošanas spēju kritērijs ir skaidrības ilgums, nevis izpratne par soļiem, tradīcijām un, kur nu vēl, koncepcijām, un ka līderības galvenā pazīme ir tukša muldēšana. Ir sērīgi vērot, kā uzticamie kalpotāji sastingst pie vienas lapas līguma un pēc garām diskusijām nonāk pie Zalāmana cienīga lēmuma turpināt diskutēt par šo jautājumu Konferencē. Par spīti tam, ka jautājums dažreiz pat nav simts eiro vērts. Galvenā problēma nereti ir neizpratne, ka tieši administratīvo un organizatorisko jautājumu risināšana ir vispārējās kalpošanas būtība. Vēlēšanās apjoms pēc iespējas vairāk atbildības pārcelt uz Konferenci ir tieši vienāds ar nepiemērotību vispārējai kalpošanai.

Nobeigumā pati galvenā atziņa, ko esmu guvis savā kalpošanas ceļā:  visa mūsu kalpošana ir vērsta uz vienu mērķi – nest šo vēsti alkoholiķiem un lietot šos principus visās dzīves jomās. Kalpojot šis ir nepārtraukti jāatcerās. Visos kalpošanas līmeņos būtu vēlams regulāri veikt inventarizāciju par to, kā konkrētā darbība, aktivitāte, iniciatīva veicina vēsts nešanu. Pēdējos gados AA sadraudzība ir daudz paveikusi, lai efektivizētu organizatorisko struktūru. Daudz labu lietu ir paveiktas, tomēr aizvien biežāk pārņem sajūta, ka sadraudzība šobrīd, nu jau par daudz, ir aizrāvusies ar struktūras uzlabošanu un dažādu dokumentu ražošanu. Vēsts nešana ir palikusi kaut kur dziļi ēnā. Visus vairāk uztrauc algota biroja darbinieka pazušana nekā tas, ka Sabiedrības informēšanas komiteja kopā ar Cietumu komiteju, kas ir galvenās vēsts nešanas struktūras sadraudzībā, no 2025. gada budžeta tērēja tikai 3% no visiem sadraudzības izdevumiem. Maz tiek runāts par to, ka, nu jau gadiem, Latvijas AA grupu skaits ir gandrīz nemainīgs, ka Rīgā vēl joprojām lielā daļā apkaimju nav nevienas grupas, ka Latvijā ir pilsētas, kur nav AA grupas. 

Labā ziņa – ir kur augt. Mani tas motivē un palīdz ātri tikt pāri sašutumam, aizvainojumam un citiem rakstura trūkumiem, kuri man kā alkoholiķim ir pārpārēm. Lai mums visiem izdodas atveseļoties, iegūt vienotību un mācīties kalpot. Katram savā tempā un mērogā. Tiekamies kalpošanā!

Edmunds G.

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.