Ko kalpošana par grupas kasieri deva manai skaidrībai?
Samērojot savas stiprās un vājās puses, varu teikt, ka man labāk padodas uzdevumi, kas saistīti ar vārdiem nekā ar skaitļiem. Tāpēc savā mājas grupā jau diezgan ātri un ar prieku sāku kalpot par sapulces vadītāju. Kad skaidrība bija ap gadu, nokalpoju arī vienu termiņu par grupas vecāko. Sevišķi man patika vēl viena kalpošana – būt par literatūras pārzini. Mani uzdevumi bija doties uz AA biroju, lai papildinātu grāmatu krājumus, turēt tos kārtībā, ik pa laikam informēt grupu, kāda literatūra mums ir un kāpēc to vērts izlasīt.
Taču es vienmēr apbrīnoju, ka kāds bija ar mieru būt par grupas kasieri. Mani biedēja nauda, biedēja skaitīšana un rēķināšana un likās, ja man liktu par to rūpēties, nekādā gadījumā gali neietu kopā ar galiem…
Tomēr pienāca brīdis, kad manā mājas grupā nebija neviena, kas varētu kasiera kalpošanu uzņemties. Šķiet, runa bija par dažiem mēnešiem, pēc kuriem nākamais cilvēks būs gatavs, taču ko darīt tagad?! Smagu sirdi cēlu roku un teicu – ja citu variantu nav, uz šiem mēnešiem mēģināšu to darīt, tikai, lūdzu, nesakiet, ka esmu kasiere! Sauciet mani par kasiera aizvietotāju! Tāds pagaidu statuss vismaz nedaudz nomierina.
Tolaik vēl nebija tik ierasta lieta rīkoties ar interneta banku, visa grupas finanšu aprite notika skaidrā naudā. Tātad manā rīcībā, neskaitot dažas papīra naudaszīmes, bija vairākas saujas metāla monētu. Domāju – kur tās uzglabāt? Izšķīros par burku, jo tur vietas vajadzētu pietikt. Katru reizi pēc sapulces savu krājumu pārskaitīju. Reizēm sakrita, reizēm – nē. Skaitīju atkal un atkal no jauna. Katru reizi ņēmu savu burku arī līdzi uz sapulci. Ejot tā mugursomā šķindēja uz katra soļa – drinn, drinn, drinn. Jutos, it kā nestu ne sevišķi patīkamu nastu. Kad bija pagājuši “aizvietotāja mēneši” un nākamais “īstais” kasieris varēja pārņemt šo saimniecību, sajutu lielu atvieglojumu. Tiku vaļā no savas “drinn, drinn” burkas, un beigu beigās arī visi skaitļi sakrita. Ufff!
Tobrīd domāju, ka šo kalpošanu gan nekad vairs neuzņemšos. Ir taču tik daudz citu veidu, kā varu būt noderīga AA! Tomēr, izrādās, ilgāku laiku dzīvojot skaidrā, daudz kas mainās cilvēka personībā, uztverē, attieksmē pret lietām un pat spējās. Pēc vairākiem gadiem, nu jau citā grupā, atbrīvojās kasiere vakance. Un es sajutu, ka gribu to pamēģināt! Man likās, ka ar šo kalpošanu es varētu kaut ko iemācīties, apgūt prasmes, jā, un, protams, būt noderīga grupai. Ar nelielu satraukumu cēlu roku – vēlētos kalpot par kasieri!
Šoreiz manam amatam bija inovatīvi aprīkojumi: iepriekšējās kasieres jau bija uztaisījušas ekseļa lapu, kurā algoritms pats veica aprēķinus, man bija tikai jāievada summas. Kā arī maksājumi pārsvarā bija jāveic internetbankā, tāpēc maksāju no sava konta un attiecīgo summu monētās no grupas krājuma iepludināju savā saimniecībā. Šoreiz neizmantoju burku, bet lielu naudas maku, un katru reizi neņēmu to līdzi uz sapulci, jo nebija nervozās sajūtas, ka kaut kas nav kārtībā, kaut kas nesakrīt. Viss sakrita, un tas radīja labu sajūtu un gandarījumu par šo kalpošanu! Sirdsapziņas sapulcēs ar atbildības sajūtu ziņoju par grupas finansiālo situāciju. Piepildījās arī tas, ko biju dzirdējusi no AA biedriem kā savdabīgu ticējumu, – kļuvu pārliecinātāka un atbildīgāka, arī rīkojoties ar savām personīgajām finansēm. Ar prieku nokalpoju pat divus termiņus un labā kārtībā nodevu saimniecību nākamajai kasierei.
Tā kasiera amats kalpoja arī man – kā savdabīgs ceļa rādītājs, ka Augstākais Spēks man palīdz pamazām atveseļoties un pieaugt, nomierināties un iemācīties ne vien lasīt, rakstīt un runāt, bet arī rēķināt!
Zelda
Kalpošana par kasieri kļuva par vēl vienu kalpošanu, kas lielā mērā man sniedza jaunu garīgo pieredzi. Es vienmēr baidījos no atbildības par citu cilvēku naudu un pat par savu naudu, centos izvairīties no visiem iespējamiem aprēķiniem un skaitļiem. Viena no manām lielākajām bailēm, kuras izrakstīju Ceturtajā solī, bija tieši bailes pazaudēt citu cilvēku naudu, tāpēc pirms programmas es centīgi izvairījos no situācijām, kurās man bija jāpārvalda naudas lietas.
Kad mājas grupas sekretāre lūdza mani uzņemties šo kalpošanu, mana pirmā reakcija bija noliegums, bet pēc sava sponsora norādījumiem es ieturēju pauzi, lai lūgtos. Manī dzima intuitīva atziņa, ka man vienkārši ir jābūt kasierei un tādējādi jākalpo savai grupai un atveseļošanās procesam.
Pateicoties šai aktivitātei un AA kolēģu palīdzībai, es sapratu, ka manas bailes ir pazudušas un manas attiecības ar naudu ir mainījušās: mani vairs nebiedē tabulas un skaitļi, atskaites un darba sanāksmes. Programmā es redzu, ka mana atbildība pieaug, un es redzu, ka es pati pieaugu, izmantojot tās instrumentus un garīgos principus. Šī kalpošanas pieredze palīdz man veidot jaunas dzīves aprises, kas man nebija raksturīgas, pirms izgāju soļus.
Aleksandra
Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.