“Dienu pa dienai” dzīvošanai uzticīgs biedrs izvērtē šo ideju un pārliecināti pie tās pieturas.
“Šitais 24 stundu plāns ir pats glumākais intelektuālā negodīguma un pašapmāna komplekts, ko man gadījies redzēt!
Jūs man stāstāt, ka viss, kas man jādara, – jāpaliek skaidrā vienu dienu. Bet es sasodīti labi zinu, ka no manis tiek sagaidīts, ka es atteikšos no dzeršanas uz mūžu. Kurš te kuru māna?
Un, kas attiecas uz 24 stundu principa pielietošanu “visās manās dzīves jomās”, kā, pie velna, es varu normāli strādāt, ja neplānoju uz priekšu?”
Tie bija vārdi, kurus man, svaigi atnākušam uz AA, gribējās izkliegt. Es to nedarīju tikai tāpēc, ka man pietrūka dūšas. Es gan tos murmināju pie sevis – dusmīgi un bieži.
Pa šiem gadiem esmu nonācis pie ticības, ka 24 stundu plāns ir pati brīnišķīgākā produktivitātes, dvēseles miera un tādējādi arī laimes recepte, ko cilvēks ir spējis izgudrot. Veltīsim pāris minūtes, lai apskatītu, kas, kāpēc un kā.
Kas ir 24 stundu plāns?
Pirmām kārtām, ko nosaka 24 stundu plāns? Tas vēsta: “Dzīvo dzīvi dienu pa dienai. Vai tā būtu atturēšanās no pirmās glāzītes vai jebkura cita nodarbe, neļauj vakardienai vai rītdienai novērst tavu uzmanību no tā, ko tu vari izdarīt šodien.”
Dzerošajā dzīvē biju spiests dzīvot pagātnē vai nākotnē. Es grimu vai nu vakardienas uzvaru (lielākoties iedomātu) atblāzmās vai arī vakardienas neveiksmju nožēlās un aizvainojumos. Vai arī es aizbarikādējos ar sapņiem par to, ko varētu paveikt rītdien, vai gremdējos bailēs par to, kas man varētu rīt neizdoties. Es nespēju dzīvot šodienā. Tas no manis prasītu vairāk darbības un atbildības, nekā es biju spējīgs uzņemties.
24 stundu plāns bija mana atslēga izbēgšanai no šīs elles. Tā ir māksla dzīvot tur, kur mēs varam rīkoties, koncentrējot mūsu enerģiju uz to laika sprīdi, vienīgo laika sprīdi, kurā varam rīkoties, – uz tagadni. Vienīgo brīdi, kad es varu atteikties no pirmās glāzītes, vienīgo brīdi, kad es varu nest vēsti, vai vispār darīt jebko savā dzīvē.
Vai tas nozīmē, ka es nevaru neko plānot savai nākotnei? Nepavisam ne. Tas nozīmē, ka es varu plānot savas darbības, bet ne projekta iznākumu. Tas nozīmē, ja pati svarīgākā lieta, ko es varu izdarīt šobrīd (vispirms – svarīgākais), ir ieplānot kaut ko rītdienai, nākamajam mēnesim vai nākamajam gadam, tad man ir sevi tam jāvelta un jāplāno rītdienai, nākamajam mēnesim vai nākamajam gadam.
Kāpēc tas darbojas?
Kāpēc 24 stundu plāns darbojas? Man tas strādā, jo sadala manu dzīvi vadāmos gabalos – vienu pa vienam. Jūs noteikti atceraties veco labo spriedzes filmu triku – varonis cīņas laikā atkāpjas uz kādu šauru vietu, kur viņš var stāties pretī saviem ienaidniekiem pa vienam pēc kārtas. No skolas laikiem atceros – airēšanas treneris mēdza mums mācīt, ka sacensībās, nonākot pēdējā finiša taisnē, mums jākoncentrējas tikai uz nākamo aira kustību, katru nākamo aira vēzienu uz priekšu un atpakaļ.
Vēl viens iemesls, kāpēc 24 stundu plāns ir man nostrādājis, – tas piedāvā emocionālu apbalvojumu par panākumiem. Ja teikšu, ka vairs nekad mūžā nepacelšu pirmo glāzīti, tad, lai saprastu, vai es esmu vai neesmu izpildījis teikto, man būs jāgaida līdz nāves gultai. Un, ja mani pēkšņi notrieks kravas automašīna, iespēja atzīmēt paveikto tā arī nepienāks. Tādējādi mana dzīve kļūs par nebeidzamu tiekšanos pēc tāla mērķa, un apzināta gandarījuma diena var tā arī nekad nepienākt. Bet, ja nolemju, ka nepacelšu pirmo glāzīti šodien, dienas beigās es zinu, ka esmu to paveicis. Tas ir panākums, kas, kā jau visi panākumi, sniedz gandarījuma sajūtu. Es daru vienu un to pašu dienu no dienas, citu pie cita krājot mazus panākumus, un veidoju kapitālu, kas kļūst arvien vērtīgāks, un tāpēc mazāk ticams, ka es padošos.
No panākumiem var izveidoties tikpat liela atkarība kā no alkohola. Nelieli panākumi rada labsajūtu, tāpēc mēs cenšamies sasniegt vēl vairāk. Jo vairāk iegūstam, jo vairāk gribam, un drīz vien mums ir āķis lūpā – bet esam izveidojuši ieradumu, kas ir konstruktīvs, nevis destruktīvs.
Kā padarīt 24 stundu plānu par ieradumu
Man bija jāpadara 24 stundu plāns par ieradumu. Kad to praktizēju kā pagadās, tas nedarbojās un tam nebija jēgas. Es nezināju nodrāzto patiesību, ka alkoholiķim, kas atveseļojas, darbībai jānāk pirms saprašanas un ticības. Nebiju iemācījies, ka mums pie pareizas domāšanas jānonāk caur rīcību, nevis otrādāk.
Dzeršanas beigu posmā man nebija ticības, vismaz ne ticības labvēlīgam Augstākam Spēkam. Ja pastāvētu tāds Augstākais Spēks, tam būtu jābūt ļaunprātīgam. Kādēļ gan citādi Viņš būtu tieši man liedzis visnomierinošāko nodarbi pasaulē – dzeršanu?
Tāpēc, kad sponsors lika man katru rītu pateikties Dievam par pagājušo dienu un lūgt palīdzību dienai, kas priekšā, es viņam teicu, ka Dievam neticu. Viņa atbilde bija: “Dari to tik un tā.”
Un tā es beidzot nolēmu darbināt 24 stundu plānu ieraduma līmenī. Es to sasaistīju ar kaut ko, ko darīju katru dienu – iešanu dušā. Katru rītu dušā es sastādīju tās dienas 24 stundu plāna sarakstu. Pamazām tā pārtapa par diezgan iespaidīgu programmu. Tādā veidā es, iespējams, tērēju daudz ūdens, bet ūdens vismaz ir lētāks par šņabi.
Dienas plāna būvēšana
Mana programma ir aptuveni šāda:
1. Vispirms es pateicos Dievam par iepriekšējo dienu skaidrā.
2. Tad es pārmeklēju savu prātu, meklējot kaut ko, ar ko vakar es tiku galā labāk, nekā būtu to izdarījis iepriekš. Kādu mazu uzvaru pār rakstura defektu, mazu pielietojumu kādai AA apgūtai lietai. Un es pateicos Dievam par to. Tā ir daļa no kapitāla uzkrāšanas un atkarības no panākumiem nostiprināšanas. Bet vairāk par visu tas ir spēcīgs pretlīdzeklis visparalizējošākajam trūkumam, ar ko es ierados AA, – pašcieņas trūkumam. Katru dienu pievēršot uzmanību kam tādam, ko esmu izdarījis pareizi, nemanāmi tika barotas un stiprinātas manas novārgušās pašcieņas saknes.
3. Treškārt, es pasaku sev, ka esmu alkoholiķis. Zinu, ka cilvēka prāts automātiski notušē nepatīkamas atmiņas, un esmu apņēmies neitralizēt šo refleksu, lai nekad nedomātu, ka varu atkal droši dzert. Tāpēc savā prātā iedomājos dzērienu (parasti ledainu martini) un tad apzināti atsaucu atmiņā kādu patiesi drausmīgu dzeršanas epizodi. Tagad es savā prātā esmu saslēdzis dzērienu ar neizbēgamo rezultātu. Ticu, ka, darot to pāris tūkstošus rītu, man nebūtu iespējams pastiept roku pēc dzēriena, vienlaicīgi neredzot prātā šīs darbības rezultātu visā tā krāšņumā. Esmu izveidojis pats savu pretrefleksu.
4. Ceturtkārt, es nolemju šodien nepacelt glāzīti un lūdzu Dieva palīdzību šīs apņemšanās īstenošanā. Pirmajos mēnešos un gados es mēdzu iedomāties nākamās dienas situācijas, kurās zināju, ka būšu alkohola tuvumā – darījuma pusdienās ar krietniem iemetējiem, lidostā ar stundu brīva laika pirms lidojuma. Detalizēti iedomājos situāciju un, dušā stāvot, sev teicu: “Es tagad nolemju, ka nedzeršu, kad šī situācija izveidosies.”
5. Visbeidzot es izvēlos “Dienas īpašo”. Es ienācu AA ar tik daudziem trūkumiem un rakstura defektiem, ka nevarēju tos ne saskaitīt. Man joprojām piemīt daudzi. Prāta līmenī es ilgojos no tiem atbrīvoties, kamēr emociju līmenī man tie joprojām šķiet savā ziņā izklaidējoši. Kamēr šis konflikts turpinās, censties ar tiem strādāt ir kā censties sarokoties ar astoņkāji. Tāpēc katru rītu es izvēlos vienu trūkumu vai rakstura defektu, uz kuru koncentrēšos šajā dienā, un lūdzu Dieva palīdzību darbā ar to.
Protams, šī programma nenonāca uz mana durvju sliekšņa jau gatava un iepakota. Tā attīstījās, to darbinot. Un dažu mēnešu laikā tā man pierādīja labvēlīga Augstākā Spēka esamību.
Kādu dienu zināju, ka man būs jāstrādā līdz vēlam vakaram un jānīkst Centrālajā stacijā, gaidot vēlo vilcienu. Tāpēc rīta dušā vizualizēju Centrālo staciju, pieņēmu lēmumu neskriet pēc pudeļu rindām bārā un palūdzu palīdzību pieturēties pie šī lēmuma. Nākamajā rītā biju pārsteigts, atskārstot, ka biju stacijā pavadījis stundu, lasot avīzi, bet doma par dzeršanu pat nebija ieskrējusi man prātā.
Es, iespējams, būtu varējis apturēt domas pārvēršanos par tieksmi, vai tieksmes pārtapšanu par darbību, bet bija nepieciešams par mani daudz stiprāks Spēks, lai apturētu pat domas par dzeršanu ienākšanu manā apziņā.
No tās dienas es sāku ticēt.
24 stundu plāns un 12 soļi
Šie pieci “rīta dušas” soļi varbūt izklausās pārāk sarežģīti. To būtība ir pateikšanās Dievam par skaidrību un izaugsmi, sava alkoholisma atzīšana un palīdzības lūgšana turpmākai skaidrībai un izaugsmei – tikai šodien. Vienkārši. Tomēr man Plāns iemieso visus 12 soļus vienai dienai, izņemot vēsts nešanu no Divpadsmitā soļa.
Kādēļ man ir nepieciešams 24 stundu plāns
Varbūt, ka šis ir lēns skaidrības un izaugsmes iegūšanas veids. Taču, galu galā, skaidrība ir salīdzinoši nesen iestādīts dīgsts. Ja es uzvedos nepacietīgi un raustu pirmo izdīgušo stiebriņu, lai tas aug ātrāk, es varu izraut visu augu ārā no zemes. Bet, ja es dienu pa dienai kopju saknes, es, ļoti ticams, veicināšu drošu un veselīgu izaugsmi.
Vai, citiem vārdiem, – tikt prom no pirmās glāzītes vilinājuma ir kā palaist raķeti kosmosā. Ir neieciešams spēcīgs dzinēja grūdiens, lai pārvarētu gravitāciju un paceltos gaisā. Bet, kad raķete nonāk orbītā, viss, kas nepieciešams, ir nelielas korekcijas laiku pa laikam. Tā man strādā 24 stundu plāns – maza ikdienas pārbaude un labojumi, lai atturētu mani no pirmās glāzītes vilinājuma.
24 stundu plāns ir disciplīna, kuras raža ir brīvība.
Savos centienos pielietot 24 stundu plānu esmu bijis tik pārdrošs, ka esmu pārveidojis Dvēseles miera lūgsnu. Esmu tai pievienojis septiņus vārdus. Tie visi ir viens vārds – “šodien”.
Dievs, dod man dvēseles mieru šodien, pieņemt šodien to, ko es nespēju mainīt šodien, drosmi šodien mainīt šodien to, ko spēju šodien un gudrību šodien atšķirt vienu no otra.
Šī ir produktivitātes, dvēseles miera un tādējādi laimes recepte, ko AA man devusi. Un tas ir iemesls, kāpēc no sirds dziļumiem patiesi varu teikt: “Paldies Dievam, ka es esmu alkoholiķis.”
Reliģijām un sektām, citām kustībām un sadraudzībām ir savi uzvedības kodeksi. To locekļi var tos pieņemt vai nepieņemt. Pielietošana nav dzīvības vai nāves jautājums. Bet mums AA ir mūsu 24 stundu plāns, un mūsu motivācija to pielietot ir pati dzīve.
B. F. P., Manhetena, Ņujorka
Copyright © The AA Grapevine, Inc. (January 1968). Reprinted with permission.
Ja Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai.