Lasīšana trijatā
- Vīnogas redakcija
- Sep 29
- 2 min read
Updated: Sep 30

Kad pirmo reizi lasīju “Anonīmos alkoholiķus”, biju pārliecināta, ka neko jaunu par sevi, savu dzeršanu un atveseļošanos es neuzzināšu. Vēl viena palīdzības grāmata, kas man mēģinās kaut ko iemācīt – nospriedu. Bet notika pretējais – tā mani nevis pamācīja, bet atklāja.
Tā kļuva par pirmo grāmatu, ko nācās lasīt divatā, bet vēlāk trijatā, jo man pievienojās Augstākais, un tas izmainīja visu. Lasīšana turpinās – ar sponsorējamo, sapulcēs, vienatnē. Ir brīži, kad gribas grāmatu mest pa gaisu, jo atkal esmu ieraudzījusi sevi starp rindām un grāmatai izrādās taisnība. Labi vien, ka tā nekad nesaka – es taču teicu (un teica jau ar!).
Lielā grāmata un cita AA literatūra ir daudz vairāk nekā vārdi uz papīra. Tā ir kā godīgs draugs – līdzās, gatavs palīdzēt un patiesi pateikt, kā ir. Šim mūsu visu draugam – AA literatūrai ir veltīts žurnāla oktobra numurs.
Rakstā “Mūsu mīļākās lappuses Lielajā grāmatā” lasi par to, ka kādam AA biedram tuvākā ir nodaļa “Mēs – agnostiķi”, citam – “Kā tas notiek”. Kādam tie ir Bila stāsti, vēl kādam – rindkopa par bailēm, meliem un vientulību.
Dmitrijs savā rakstā “Oranžā grāmata” rāda, kā grāmata mainās kopā ar lasītāju. No pirmā oranžā pasvītrojuma līdz daudzkrāsainām piezīmēm, kas atspoguļo viņa ceļu Piektajā solī. (По-русски статья ЗДЕСЬ).
Dace L., Literatūras komitejas vadītāja, rakstā “Jauna AA grāmata – notikums” pastāsta par grāmatu un bukletu izdošanu un pavēsta, ka ceļā uz tipogrāfiju ir ilgi gaidītā grāmata “Kā Bils to redz”.
“Skaidrības mākslīgais pavadonis” autore dalās ar savu pieredzi, kā mākslīgais intelekts viņai palīdz palikt saskaņā ar AA garu. Viņa atklāj, ka arī nakts stundās, kad slimība liek par sevi manīt, var atrast veidu, kā izmantot tehnoloģiju kā papildus atbalsta instrumentu.
Andra K. raksts “Literatūra, skaidrība un kalpošana” atgādina, ka AA literatūra nav tikai grāmatu krājums – tā ir atveseļošanās pieredze, kas ielikta vārdos, lai palīdzētu ne tikai šodienas, bet arī nākotnes alkoholiķiem. Bez šī rakstiskā mantojuma AA vēsts nebūtu sasniegusi pasauli un arī Latviju.
“Dieva ideja” autore atklāti stāsta, kā reiz alkohols bija kļuvis par viņas “dievu”, bet AA viņa atguva bērnībā piedzīvoto ticības sajūtu un spēku, kas palīdz dzīvot skaidrībā. (По-русски статья ЗДЕСЬ).
Savukārt no “Grapevine” tulkotajā rakstā “AA literatūras daudzveidība” Pols C. dalās pieredzē, kā Lielā grāmata kļuva par viņa atveseļošanās pamatu un kā viņš iemācījās novērtēt arī plašāku AA literatūras klāstu.
Lai oktobris mums visiem atnes mierīgus vakarus ar grāmatu rokās, kur starp rindām atkal un atkal varam atrast pieredzi, spēku un cerību!
Redakcijas vārdā –
Zita
Comments