Vientulība jautāja: kas es esmu?

Tukšums?

Vai tieši pretēji – sadrumstalotība, pārāk daudz no visa vienlaikus?

Vai alkohols aizpildīja?Vai tomēr salīmēja?Varbūt un/vai. 

Vai es jutos kā svešinieks savā ādā, ģimenē, pasaulē? Jā.

Vai es zināju, ka jūtos kā svešinieks, un vai šī apziņa padarīja visu vēl sāpīgāku? Jā.

Vai man bija grūti būt ar cilvēkiem, jo bija neērti būt savā ādā? Jā.

Vai man likās, ka man jāizliekas, lai mani pieņemtu? Jā.

Vai realitāte bez pastāvīgiem svētkiem man šķita nepanesama? Jā.

Vai domāju – ja esmu viena, tad esmu nemīlama? Jā. 

Vai es jutos, ka esmu viena pret visu pasauli un neviens mani nesaprot?Arī – jā.

“Vīnogas” februāra izdevumā aplūkojam tēmu “Vientulība”. Par Augstākā Spēka atrašanu, soļu iešanu un sponsorēšanu ieslodzījumā raksta Raivis un Ailands. Par to lasiet Raivja un Ailanda rakstā “Divpadsmit soļu programma ieslodzījumā”.  

Par to, kā atšķirību meklēšana starp sevi un citiem AA biedriem tikai vairo vientulību un spēcina vientulības māsu- iedomību- lasiet Zitas rakstā “Es vientulībā un vientulība manī”. Vai vientulības izprašana palīdz to nejust? Par to pārdomās dalās Ivita rakstā “Vientulības sajūta” (На русском языке статья здесь). “Par vientūļību kā ego izpausmi” (На русском языке статья здесь) pārdomās dalās Toms. Savukārt atbildes uz jautājumu, vai Dievs mani ir nolēmis mūžīgai vientulībai un kā to pieņemt, meklējiet no “Grapevine” tulkotajā rakstā “Vientuļnieks”. 

Jā, mēs bijām cilvēki, kuri nevarēja dzīvot ne ar sevi, ne citiem. Šodien mēs vairs neesam vieni. Pat ja vientulība atgriežas, tā vairs nav bezgalīga. Tāpat kā izsalkums pieprasa barību, arī vientulības sajūta ziņo, ka ir jāatjauno saikne. Ja jūties viens, tad zini, kur vērsties – pie Augstākā Spēka, pie AA biedra, kurš, iespējams, jūtas tāpat, vari doties uz sapulci vai atvērt “Vīnogu”, kur vienmēr var atrast kādu vērtīgu cita alkoholiķa domu – par atgādinājumu, kas mēs esam. 

Redakcijas vārdā Elvita