Lai rūpētos par citiem, man vispirms jārūpējas par sevi – uzskata šī AA dalībniece.
“[..] mīlestības un kalpošanas aplis ar līdzsvarotu trijstūri iekšpusē; tā pamats simbolizē mūsu atveseļošanos ar Divpadsmit soļiem. Pārējās divas malas simbolizē attiecīgi vienotību un kalpošanu.”
(“Ikdienas pārdomas”, 282. lpp.)
Es to saprotu šādi – mana atveseļošanās (un arī labklājība) ir pamatā manai kalpošanai un vienotības veicināšanai sadraudzībā. Tūlīt padalīšos ar vienu ļoti viltīgu (vai ne visai) dzerošā laika shēmu, kura varbūt ilustrēs, kā un kāpēc pirms tam (ko tur liegties, brīžiem joprojām) es liku citu cilvēku labklājību priekšā savai, un rezultātā cieta visi.
Pieņemsim, es zinu, ka manam draugam patīk no rīta mosties vienlaicīgi, jo tad viņam nav klusiņām jālavās pa dzīvokli, cenšoties mani nepamodināt. Zinot to, es cēlos agrāk, nekā gribēju, lai izdabātu draugam un vēlāk varētu sagaidīt un pieprasīt tādu pašu gādīgu un uzmanīgu (patiesībā – savtīgu un egoistisku) attieksmi pret sevi. Rezultātā es biju neizgulējusies, prasīga, kašķīga, galu galā arī vīlusies, apvainojusies un dusmīga, visticamāk, arī piedzērusies, un vēl pēc laika – jau pilnīgi nesaprātīga un neciešama.
Tā vietā, lai tiešā veidā pati rūpētos par savām vajadzībām, es rūpējos par otra vajadzībām, lai viņš vēlāk rūpētos par manējām, un neviena vajadzības netiek apmierinātas. Cik ačgārni tas ir? Tāpat, ja es nerūpējos par sevi un savu atveseļošanos, papildu slodze guļas uz grupu un citām AA šūniņām, kurās piedalos, ja esmu nogurusi, nedroša, nesamērīga, pārlieku jūtīga, emocionāla un augstprātīga. Savā ziņā sanāk pat šādi – ja savu atveseļošanos un labklājību lieku pirmajā vietā, ar laiku varu gādāt un kļūt par daļu arī no kopīgās labklājības. Un tāpat sanāk arī šādi – ja pati negādāju par savu labklājību, es pieprasu, lai to dara citi, piemēram, mani AA biedri. Un ar šo savukārt pārkāpju Pirmo tradīciju* – sagaidu (un dažreiz pat mēģinu panākt), ka sadraudzībai pirmajā vietā būs tieši mana, nevis kopīgā labklājība.
Varbūt jāpaskaidro, ko es saprotu ar rūpēm par sevi, savu atveseļošanos un labklājību. Vispirms galvenais – bāzes vajadzības. Man ir jāguļ (jo vairāk, jo labāk), jāēd (pēc iespējas veselīgāk), jādzer daudz ūdens un jākustas, jāelpo svaigs gaiss, jāseko līdzi savai veselība un ķermeņa stāvoklim, jāatpūšas un jāstrādā. Man ir jāuztur kontakts ar sponsori un citiem AA biedriem, ar man tuviem cilvēkiem, ar apkārtējiem. Man ir jāiet Divpadsmit soļi, jāapmeklē sapulces, jālasa AA literatūra, jāvelta laiks lūgšanai un meditācijai, ikdienā jāveic personīgā inventarizācija, jāatlīdzina, ja esmu kādam ko nodarījusi. Kopumā man būtu jābauda dzīve skaidrā un jāgrib šo baudu nodot tālāk, nest labumu citiem, sadarboties ar tiem, kas grib darīt to pašu.
Un tā mēs pakāpeniski nonākam pie kalpošanas un vienotības. Tās stiprina manu atveseļošanos un vairo manu labklājību. Mana labklājība un citu labklājība ir rokas, kas mazgā viena otru. Tā ir īsta KOPĪGĀ labklājība. Skaidrībā es rūpējos par sevi un uzņemos par sevi atbildību, tādā veidā pamazām arī pilnveidojos savā spējā kalpot citiem un justies vienota un biedriska. Kalpojot citiem un mācoties būt vienlīdzīga, es vēl vairāk nostiprinu savu skaidrību, spējas no sirds rūpēties par sevi un citiem, draudzēties un sadarboties. Un tā pa apli un pa trīsstūri!
Inese
*Mūsu kopējai labklājībai jābūt pirmajā vietā, personīgā atveseļošanās ir atkarīga no AA vienotības.
Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.